Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.
Abreviatūrai PLI plaša atšifrējuma neesot, taču tā apzīmējot visu trīs apvienības partiju nosaukumu pirmos burtus, attiecīgi “Par!”, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”.
Dzirdot PLI, pirmais, kas nāk prātā, ir komanda Krievijas armijā, kad kareivju ierindai jānošauj kāds pie sienas pielikts ienaidnieks vai dezertieris. Tad jau labāk varēja saukties par LIP vai IPL...
Klasiski liberālajai partijai “Latvijas attīstībai” šūpuli pirms desmit gadiem kāra bijušais premjers, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais partijas “Jaunais laiks” līderis Einars Repše. “Jaunais laiks” ar laiku kļuva par vecu laiku, tagad izrādās, iesmakojusi ir arī “Latvijas attīstībai”. Tā politikā daždien gadās.
Atsevišķi vai kopā PLI veidojošajām partijām svars un ietekme strauji zūd, un izskatās, ka drīz nebūs vairs nekāda. Vēl kāda nebūt teikšana ir palikusi Rīgas domē, vēl Eiropas Parlamentā tai ir viens deputāts Ivars Ījabs, taču 14. Saeimā “Attīstībai/Par!” neiekļuva, nesavācot nepieciešamo 5% vēlētāju atbalstu. Elektorāts skarbi sodīja šo politgrupu par veselības ministra Daniela Pavļuta un Ilzes Viņķeles darbošanos pandēmijas laikā.
Pēc vēlēšanām “Attīstībai/Par!” virzienā nopakaļ vēl izskanēja nopēlumi bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš bija ministrs tad, kad viņa apakšnieki kārtoja anekdotiski tizlo pārtikas iepirkumu armijai par 220 miljoniem eiro.
Jābrīnās, bet tas ir fakts, ka trīs partijas, kuras knapi dvašo, kuras ir izzaudējušas visu agrāko varenību un kļuvušas par marginālām, tomēr joprojām nespēj ne par ko vienoties un neadekvātu ambīciju pārņemtas joprojām gudro, vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēs kopā vai atsevišķi. “Par to šobrīd nav lemts. Nākamās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet pēc pašreizējās virzības, kā partijas savā starpā valdēs runā, neizskatās, ka kopīgs starts šajās vēlēšanās varētu būt iespējams. Tiesa, par to ir individuāli runāts, nevis kopā diskutēts, proti, šāds lēmums nav 100% pieņemts,” atklāj apvienības valdes loceklis M. Celmiņš.
Liktenīgās vēsturiskās kļūdas, kuru dēļ partiju apvienība ar tagad jau noslepkavoto nosaukumu “Attīstībai/Par!” neiekļuva Saeimā, ir šādas. Pirmā - pirms Saeimas vēlēšanām diskutablais Arta Pabrika lozungs “neļaut vēl četrus gadus bremzēt valdību”, lai gan partiju apvienība pati četrus gadus bija valdošajā koalīcijā. Tas elektorātā raisīja pamatīgu neizpratni, proti, kas gan jums pašiem traucēja noraut speķaino kāju no valdības darba bremžu pedāļa? Popularitāti neveicināja arī AP uzbrukumi premjeram Krišjānim Kariņam, kura vadītajā vadībā partijas ministrs Daniels Pavļuts kovida piesegā valsts slimnīcās izvērsa tautā pazīstamo “zelta gultu” kustību.
Bet ko nu vairs: tagad, šķiet, tam nav nozīmes - kopā, kopistiski vai atsevišķi. Ja saskaita trīs nulles, rezultātā tā pati nulle vien sanāk.
