Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis ļoti apgrūtināts vai dažbrīd pat neiespējams Ukrainas lauksaimnieku saražoto graudu eksports ar kuģiem pāri Melnajai jūrai. Līdz ar to liela daļa graudu tiek vesta pa sauszemi tranzītā caur kaimiņvalsti Poliju un citām valstīm. Bēda tā, ka liela daļa šo graudu nenonāk Āfrikas vai Āzijas valstīs, kur ir graudu trūkums, bet paliek Polijā un Slovākijā.
Tas smagi kaitē Polijas un Slovākijas zemkopjiem, jo graudu cena pazeminās. Polijas valdība cenšas ieviest dažādus ierobežojumus. Visnepatīkamākais, ka šāda konfliktsituācija, kas veidojas starp Poliju un Ukrainu, rada nevaldāmu Kremļa prieku, un Krievija visiem spēkiem cenšas ieliet eļļu ugunī, lai šīs domstarpības padziļinātu.
Plašsaziņas platformā “Politico.eu” nupat publicēts Bartoša Bžezinska raksts “Graudu deja. Ko Polija vēlas apmaiņā pret savu solidaritāti ar Ukrainu? Varšava uzstāj, ka tā rīkosies viena, ja Briselei neizdosies pagarināt importa ierobežojumus Ukrainas lauksaimniecības produktiem”. Rakstu lasiet šeit.
“Politico” raksta: “Vairāk nekā gadu pēc tam, kad ES izveidoja sauszemes "solidaritātes joslas", lai palīdzētu izvest no Ukrainas miljoniem tonnu iestrēgušu lauksaimniecības produktu, kas ir Kijivas galvenais eksports, Varšava otro reizi draud slēgt savu robežu, ja vien Brisele nepagarinās pagaidu ierobežojumus un nepalīdzēs ar naudu, lai nodrošinātu preču neiestrēgšanu Polijā.”
Šis vienpusējs solis pārkāptu ES kopējos tirdzniecības noteikumus, taču Varšava apgalvo, ka tas ir nepieciešams, jo Ukrainas produkti, kurus Krievija atkal ir atbloķējusi no tradicionālā Melnās jūras eksporta ceļa, ir zemākā cenā nekā Polijas lauksaimnieku ražojumi.
"Mūsu lauksaimnieku intereses mums ir vissvarīgākās," otrdien pēc ES lauksaimniecības ministru sanāksmes Briselē žurnālistiem sacīja Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Telus. "Mūsu lēmumi nav vērsti pret nevienu, tie pirmām kārtām ir mūsu lauksaimnieku labā."
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Melnās jūras ostu blokādes pagājušajā gadā ES austrumu valstis - Polija, Rumānija un mazākā mērā Bulgārija, Ungārija un Slovākija - tika pārpludinātas ar nepieredzēti lieliem Ukrainas graudu apjomiem.
Iemesli bija pārsteidzoši vienkārši - neskatoties uz karu, graudu tirdzniecība joprojām ir tirgus virzīta, un, tāpat kā jebkurai precei, lētākas preces atrod pircējus. Ukrainas graudi ir augstas kvalitātes un lēti, taču tikai tad, ja tie tiek transportēti pa jūru vai salīdzinoši nelielos attālumos iekšzemē. Runājot par graudu ievešanu Polijā, lielākā daļa no tiem nonāca tikai līdz austrumu reģionam, kas robežojas ar Ukrainu. R. Telus apsūdzēja starptautiskus tirgotājus par Ukrainas graudu pārvešanu pāri robežai un to pārdošanu vietējiem starpniekiem, piemēram, dzirnavām un pārtikas ražotājiem. Savukārt Polijas lauksaimnieki redzēja, ka pieprasījums pēc pašu ražotās produkcijas sarūk.
“Šis pagaidu aizliegums bija absolūti nepieciešams, jo šīs valstis neizturētu spiedienu," sacīja Polijas ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
Savukārt Ukrainas augstākās amatpersonas kritizēja ierobežojumus, un prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka jebkāda ierobežojumu pagarināšana ir "absolūti nepieņemama un nepārprotami neeiropeiska".
“Mūsu nostāja ir skaidra - Ukrainas eksporta pa sauszemi bloķēšana pēc 15. septembra, kad beigsies attiecīgo ierobežojumu termiņš, nekādā veidā nav pieņemama," pirmdienas vakarā savā “Telegram” kanālā sacīja Zelenskis. Zelenska sašutums sekoja nedēļu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu, atjaunoja jūras blokādi un veica vairākus gaisa triecienus Ukrainas piekrastes ostām. Saskaņā ar ANO starpniecību noslēgto graudu darījumu Ukraina pagājušajā gadā uz pasaules tirgiem eksportēja 33 miljonus tonnu graudu. Tagad laikā, kad tiek novākta raža, šis ceļš ir slēgts. Daudzas ES valstis, tostarp Francija, Vācija un Spānija, atbalsta Ukrainas nostāju. Atzīstot, ka Ukrainas graudi ir izdarījuši spiedienu uz dažiem ES lauksaimniekiem, viņi norāda, ka tirdzniecības ierobežojumi grauj bloka iekšējā tirgus integritāti un centienus atbalstīt Ukrainu.
"Šī nav vēlmju piepildīšanas programma, kurā jūs izvēlaties to, kas jums patīk, ņemat naudu no Briseles, bet tajā pašā laikā slēdzat robežu," sacīja Vācijas lauksaimniecības ministrs Sems Ezdemirs, piebilstot, ka vienīgais dalībnieks, kas gūst labumu no Polijas rīcības, ir Krievija, jo tā vēlas izspiest Ukrainu no globālā graudu tirgus.
Pašreizējie ierobežojumi beigsies 15. septembrī - mēnesi pirms Polijas tauta dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunu Seimu. Tā kā lauksaimnieki ir galvenais vēlēšanu apgabals, pašreizējā labējā valdība ir stingri pārliecināta, ka tā neļaus savā teritorijā ievest Ukrainas graudus. "Mēs noteikti neļausim tam notikt," sacīja R. Telus. Brisele nav ieņēmusi nostāju attiecībā uz Polijas draudiem, tā vietā izvēloties veicināt stingras sarunas starp piecām ES valstīm un Ukrainu. Pa to laiku Lietuva ierosinājusi pārcelt Ukrainas graudu eksportu caur Poliju uz savu Baltijas ostu Klaipēdu un četrām citām ostām Igaunijā un Latvijā. Taču katra jūdze palielina transporta izmaksas, padarot Ukrainas produkciju mazāk konkurētspējīgu pasaules tirgū. Pēc tam ir loģistikas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa un noliktavu jaudas paplašināšanu, un neviens - vismaz Varšava - nevēlas segt rēķinu, kas varētu sasniegt simtiem miljonu eiro.
R. Telus sacīja, ka, ja Brisele vai citas ES valstis vēlas subsidēt graudu transportēšanu caur Poliju, tās ir laipni aicinātas to darīt. "Eiropas Komisijai vienmēr ir finansējums tik daudzām dažādām lietām, tāpēc tā var atrast naudu arī transporta subsidēšanai," viņš teica. "Polija sniedz lielu atbalstu Ukrainai - es domāju, ka neviens par to nešaubās. Taču šis atbalsts ir jāizplata visās valstīs, ne tikai Polijā un citās pierobežas valstīs."
Lielais jautājums ir tas, kurš patiesībā ir rūpējies par Ukrainas graudu palikšanu Polijā - klīda baumas, ka Polijas valdības augstākās amatpersonas mudinot uzņēmumus izmantot zemākās cenas un ievest šos produktus savā valstī. Stājoties amatā šā gada aprīlī, Telus teica, ka publicēs to uzņēmumu sarakstu, kas vainojami pie Polijas tirgus pārplūdināšanas ar graudiem. Polijas Senāta loceklis Jans Marija Džekovskis pagājušajā nedēļā aicināja Telu turēt savu solījumu. "Šī saraksta izpaušana ir šīs situācijas izpratnes atslēga," viņš teica. "Ja tas ir tā, kā par to runā, tad mums ir viens no lielākajiem skandāliem, kas pēdējos gados Polijā ir bijuši."
Par Polijas un Slovākijas nodomu neatvērt savus tirgus Ukrainas graudiem raksta arī citi starptautiskie un Polijas izdevumi “Bloomberg”, “Rzecpospolita” u.c.
Savā derdzīgajā mērcē to pasniedz arī Krievijas propagandas mašīna. Tiesa gan, vairāk nekā graudi tiek apcerētas nepatīkamas vēstures lappuses par to, kā ukraiņu nacionālisti slaktējuši poļus Volīnijā Otrā pasaules kara laikā. Saprotams, kāpēc tas tiek darīts - salaist matos Poliju un Ukrainu ir kara noziedznieka Vladimira Putina un “kolektīvā Kremļa” sapnītis.
