"Mēs nevēlamies ebrejus, gejus, abortus, nodokļus un Eiropas Savienību." Ar šādu paziņojumu 2019. gadā nāca klajā viens no poļu koalīcijas “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens. “Tolaik Mencena teiktajam neviens nepievērsa uzmanību, jo "Konfederācija" nebija nozīmīgs politiskais spēlētājs. Taču tagad, nākamo Seima vēlēšanu priekšvakarā, tas kļūst par trešo spēku aiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas,” raksta Polijas Radio korespondente Darja Jurjeva speciāli mediju platformai “Radio Brīvība”.
Tieši šī partija no mēneša uz mēnesi reģistrē savu potenciālo vēlētāju skaita pieaugumu.
Pēc televīzijas kanāla “Polsat” pasūtījuma Tirgus un sociālo pētījumu institūta (IBRIS) veiktajā aptaujā jūlija otrajā pusē "Konfederācija" baudīja rekordlielu popularitāti - par to bija gatavi balsot 15,2% aptaujāto.
Kāpēc arvien vairāk cilvēku ir gatavi balsot par politisko spēku, kas tiek uzskatīts par antiukraiņu, prokrievisku un ultrakonservatīvu? Īpaši ņemot vērā to, ka no ideoloģiskā viedokļa "Konfederācija" ir sprādzienbīstams nacionālistu, katoļu un libertāriešu sajaukums?
Partijas nosaukums ne tikai uzsver tās neviendabīgo struktūru, bet norāda arī uz vēsturi - ar šo vārdu apzīmēja šļahtiču apvienošanos, kad tie iestājās pret valdošo varu.
“"Konfederācija” ir trīs grupu savienība," intervijā “Radio Brīvība” skaidro Polijas analītiskā centra “Polityka Insight” eksperts Kastors Kužeļevskis. Pirmā no tām ir “Jaunā cerība”, šo grupu vada Slavomirs Mencens. Formāli viņš ir visas "Konfederācijas" priekšgalā, bet faktiski vada konservatīvi libertāru "Jauno cerību". Tā ir nedaudz salīdzināma ar Republikāņu partiju ASV. Šis spēks jau sen ir pārstāvēts uz Polijas politiskās skatuves. Tās ideoloģiskais vadītājs daudzus gadus, precīzāk, kopš 90. gadu sākuma, bija Janušs Korvins-Mike. Vēlēšanās viņi parasti saņēma dažus procentus balsu. Otra grupa ir partija “Nacionālā kustība”. Šī ir nacionālistu partija, kas parādījās 2000. gadu sākumā, organizējot Neatkarības gājienus Polijā. Nacionālistu Neatkarības gājieni Polijā notiek katru gadu 11. novembrī, par godu valsts neatkarības atjaunošanas gadadienai 1918. gadā. Nacionālisti, kas organizēja šos gājienus, galu galā izveidoja partiju. Saskaņā ar pētījumiem, šai grupai pašai ir zems atbalsta līmenis, bet tajā ir vairāki simti aktīvo dalībnieku, kas efektīvi darbojas struktūras ietvaros. Tie ir labi organizēti. Trešā grupa ir Gžegoža Brauna "Polijas kroņa konfederācija". Viņš ir ļoti specifisks cilvēks. Agrāk viņš bija filmu režisors, un viņam bija ļoti dažādi viedokļi par politiskiem jautājumiem. Braunu atbalsta antivakseri, alterglobālisti un daži prokrieviski poļi. Gžegožs Brauns vada nelielu partiju, grūti pateikt, no cik biedriem tā sastāv. Taču, saskaņā ar pašas "Konfederācijas" teikto, Brauns nevar aizpildīt kandidātu sarakstus, kas jāiesniedz Seima vēlēšanām. Tikmēr
“Jaunajā cerībā” un Nacionālajā kustībā kandidātu ir pietiekami daudz, tāpēc Gžegoža Brauna grupa ir mazākā konfederācijā. "Konfederācija" radās pirms 2019. gada, tad vispirms notika Eiropas Parlamenta, bet pēc tam Seima vēlēšanas. Trīs tajā esošās partijas saprata, ka individuāli tām nav izredžu pārvarēt vēlēšanu slieksni, tāpēc izveidoja koalīciju. Eiroparlamentā viņiem joprojām neizdevās iekļūt, bet Seima vēlēšanās "Konfederācija" saņēma 6,8% balsu, kā rezultātā parlamenta apakšpalātā nokļuva 11 šīs koalīcijas deputāti. Tagad “Konfederācija” cer uzlabot savu rezultātu.
Politikas eksperts Kastors Kužeļevskis norāda, ka Polijas sabiedrībā ir ļoti augsts atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krieviju un šis atbalsts neiet mazumā. Arī "Konfederācija" aktīvi norobežojas no Vladimira Putina, asi kritizējot viņu. Taču vienlaikus partija popularizē politiku, ko var saukt par skeptisku pret bēgļiem no Ukrainas. Šajā gadījumā visaktīvākais ir Gžegožs Brauns, kurš organizē gājienus ar saukli "Apturiet Polijas ukrainizāciju". Pašā “Konfederācijā” pret šādiem gājieniem ir pretrunīga reakcija - daudzi baidās, ka šis politiskais spēks zaudēs vairāk nekā iegūs no Brauna pret Ukrainu vērstās nostājas. Pēdējā laikā šā veidojuma politiķi arvien mazāk runā par "Polijas ukrainizāciju" un arvien vairāk pievērš vēlētāju uzmanību tādām tēmām kā Ukrainas pārvadātāju ielaišana Polijas tirgū vai Ukrainas graudu imports. Kopumā "konfederāti" uzskata, ka viņi ir vienīgā partija, kas piesaista vēlētājus, kurus var saukt par skeptiskiem pret Ukrainu, un cenšas piesaistīt jaunus vēlētājus ar tādu pašu pozīciju. Tajā pašā laikā viņiem ir jābalansē, lai nezaudētu vēlētājus ar mērenākiem uzskatiem.
Kastors Kužeļevskis atgādina, ka pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Janušs Korvins-Mike pēc krievu aicinājuma devās uz Krimu. Ar saviem paziņojumiem un vizītēm okupētajā pussalā viņš palīdzēja Maskavai leģitimizēt Krievijas īpašumtiesības uz Krimu. Pēc 2022. gada 24. februāra Korvins-Mike apšaubīja krievu zvērības
Bučā vai to, kas notiek Čūsku salā. Krimā viņš tikās ar okupācijas administrācijas priekšnieku Sergeju Aksenovu. “Ja mēs runājam par Gžegožu Braunu, arī viņš negatīvi izteicās par ukraiņu bēgļiem,” saka Kastors Kužeļevskis. “Interesanti ir arī tas, ka mēs neko nezinām par Brauna finansējuma avotiem. Viņa partija atvēra apmēram 40 bankas kontus, un Valsts vēlēšanu komisija vēl nav informēta par dažu šajos kontos esošo līdzekļu izcelsmi.” Katram polim grilu, divas mašīnas, māju un atvaļinājumu!
“Konfederācija”, piemēram, iebilst pret 13. un 14. pensiju un pensiju piemaksām, ko “Likuma un taisnīguma” valdība gandrīz katru gadu maksā Polijas pensionāriem, lai iegūtu šīs sociālās grupas atbalstu. Aptaujas liecina, ka jauno sieviešu vidū "Konfederācija" ir populārāka nekā, piemēram, Apvienotie kreisie. Tas ir kuriozi, jo "Konfederācija" iebilst pret abortiem un, pēc daudzu domām, kopumā neievēro sieviešu tiesības. Turklāt Janušs Korvins-Mike savulaik pat paziņoja, ka ir pret sieviešu vēlēšanu tiesībām. “Konfederātu” politiķis Slavomirs Mencens bieži mēdz atkārtot: ""Konfederācijai" nākot pie varas, katrs polis varēs atļauties grilu, divas mašīnas, māju un atvaļinājumu.” "Konfederācija" piedāvā likvidēt fizisko un juridisko personu ienākuma nodokli, PVN, sociālo nodrošinājumu, bezmaksas izglītību, pensijas un maksājumus Sociālās apdrošināšanas fondā. “Jaunās cerības” priekšsēdētājs Slavomirs Mencens bieži izkliedz šādus saukļus, bet pēc minūtes saka: "Protams, tas bija joks. Un jūs, dārgie “Konfederācijas” atbalstītāji, droši vien sapratāt to, bet žurnālisti ne vienmēr to saprot." “Radio Brīvība” politikas ekspertam Kastoram Kužeļevskim vaicā, vai “Konfederācijai” ir izredzes iegūt tikpat lielu ietekmi Seimā, kā to rāda aptaujas.
“Tas ir grūts jautājums. Patiešām, līdz tam laikam jaunie vēlētāji bija vāji mobilizēti. Piemēram, ja ārā bija slikts laiks, jaunieši negāja uz vēlēšanām un palika mājās. Nav zvanīts, ka "Konfederācijai" tiešām nesanāks tāds rezultāts, kā liecina aptaujas, tas ir, 13-14%. Ja tas notiktu, tad "Konfederācija" jaunajā Seimā saņemtu 60-70 deputātu mandātu (Polijas parlamenta apakšpalātā ir 460 deputātu vietas). Aizsargās no Briseles un Davosas
Polijas portāla “Notes from Poland” (notesfrompoland.com) autors Alekss Ščerbjaks raksta, ka sabiedriskās domas aptaujas liecina - neviens no diviem galvenajiem politiskajiem blokiem, visticamāk, neiegūs vairākumu pēc Polijas rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un radikāli labēja partija var nosvērt svaru kausus tādai vai citādai koalīcijai par labu. Tas rada stratēģiskas dilemmas gan pašreizējām valdības, gan opozīcijas nometnēm. Autors partiju “Konfederācija” un tās vēlētājus ironiski raksturo kā “provinces jaunekļu partiju” jeb radikāli labēju politisku konglomerātu, kurā galvenokārt ietilpst brīvā tirgus ekonomikas libertārieši, kas sākotnēji grupējās ap veterānu politisko ekscentriķi Janušu Korvinu-Miki un radikālajiem nacionālistiem no Nacionālās kustības grupējuma.
“Polijas galēji labējā politiskā grupa “Konfederācija” ir sākusi savu vēlēšanu kampaņu ar saukli "Mēs atdosim jums Poliju". Tā ir apņēmusies aizsargāt Poliju no "eirokomunistiem" un citiem "globālistiem" Briselē un Davosā,” raksta portāls “Notes from Poland”.
Saskaņā ar Polijas Konstitūciju Seima un Senāta vēlēšanām jānotiek starp šā gada 15. oktobri un 11. novembri. Vēlēšanu datumu līdz 14. augustam noteiks Polijas prezidents Andžejs Duda.
