Drīz jau būs pusotrs mēnesis, kopš Latvijā ir “iestrēgusi” astoņu cilvēku ģimene no Ukrainas, kurai Latvijas Republikas muita atņēmusi visu naudu, atstājot bez iztikas līdzekļiem.
Ruslans Čerkašins dzīvoja Melitopolē, ko pašlaik pagaidām ir okupējusi Krievijas Federācijas armija. Viņa mērķis bija izvest savu ģimeni ārā no turienes un doties uz Zaporižju Ukrainā, kas nav krievu okupēta, bet vienīgā iespēja to paveikt bija, braucot cauri Krievijas teritorijai un pēc tam šķērsojot kādu no Eiropas Savienības valstu robežām. Sev par nelaimi R. Čerkašins izvēlējies šķērsot Latvijas Repulikas robežu... “Neatkarīgā” par to rakstīja https://neatkariga.nra.lv/izpete/423155-latvijas-muita-atnem-ukrainu-gimenei-visu-naudu-un-atstaj-bez-iztikas-lidzekliem.
Latvijas muitā R. Čerkašinam un viņa ģimenes locekļiem atņemta visa skaidrā nauda, kas bijusi sapakota paciņās un paslēpta dziļāk somās, lai pa ceļam laupītājiem to būtu grūtāk atrast. Pa ceļam sagadījies tā, ka daudz netrūcis, ka atgadītos sastapties ar “Vagner” privātās militārās organizācijas kaujiniekiem, kuri tobrīd devās “maršā uz Maskavu”. Pēc lieliem baiļu pārdzīvojumiem ģimenei izdevies sasniegt robežu ar Latviju.
“Kad es beidzot biju sasniedzis Latviju, izjutu milzu atvieglojumu un laimi, jo uzskatīju, ka nu tagad esmu Eiropā, kur valda cilvēktiesības, likums un demokrātija, un kopā ar mani ir mana ģimene,” ar asarām acīs stāsta Ruslans Čerkašins. Taču bijis tā, ka robežsardzes un muitas amatpersonas norādījušas, ka viņam un vienam viņa pa ceļam sastaptam paziņam ļauts iebraukt Latvijā ar automašīnu, bet pārējiem ģimenes locekļiem bijis valstī jāienāk kājām. Šādā veidā tas noticis tāpēc, ka R. Čerkašins, neko ļaunu nenojauzdams, sekojis visām amatpersonu norādēm.
Latvijas muitā viņam vaicāts, vai viņam ir nauda, ko deklarēt, uz ko viņš atbildējis, ka nauda ir, taču nav pārliecināts, ka to vajag deklarēt, jo, ja visu naudu izdala ar ģimenes locekļu skaitu, tad katram iznāk mazāk nekā 10 tūkstoši eiro. Tad kāds muitas darbinieks ar suni (kinologs) licis visu ģimenes naudu salikt vienkopus un to deklarēt R. Čerkašinam kā “ģimenes galvam”. R. Čerkašins gan bildis, ka tā visa nebūt nav viņa nauda, jo savi uzkrājumi ir gan sievai, gan mātei, gan dēliem, taču kinologs ieteicis darīt tā, kā liek, apsolot, ka pēc tam ģimene varēs doties tālāk jau pēc stundas. Tad R. Čerkašins sācis skaitīt banknotes un deklarēt. Lielākā daļa naudas bijusi Ukrainas grivnās, nedaudz arī krievu rubļu, dolāru un eiro. Kopā, ja pārrēķina ES valūtā, bijis apmēram 60-70 tūkstoši eiro. Pēc R. Čerkašina teiktā, šī persona ar suni izturējusies, mazākais, neadekvāti, piemēram, ir norādījusi, ka Krievijas okupētajā Ukrainas daļā Ukrainas grivnas ir izņemtas no apgrozības (!) un ka tā nu ir Krievijas teritorija. Ne Latvijas, ne arī Ukrainas likumi neko tādu nenosaka un neparedz.
Visa ģimene turēta muitas kontrolpunktā diennakti. Pamatojoties uz muitas amatpersonu dienesta ziņojumu, 2023. gada 27. jūnijā tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 195. panta trešo daļu par iespējami noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
R. Čerkašins aizvests uz Rīgu, uz iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru, bet ģimene palikusi bez iztikas līdzekļiem - bez neviena eirocenta. Pēc tam viņš palaists vaļā, un Latvijas varas iestādes ierādījušas ģimenei diezgan drūmas un depresīvas telpas Rīgā dienesta viesnīcā. R. Čerkašins gan ļoti atzinīgi izsakās par Latvijas cilvēkiem - brīvprātīgajiem un reliģisko organizāciju pārstāvjiem, kuri izpratuši situāciju, visvisādi palīdzējuši, sākumā Latgalē izmitinājuši pie sevis uz vairākām dienām, pabarojuši un apmīļojuši nelaimē nonākušos ukraiņus.
Tagad ir jau 8. augusts, bet R. Čerkašina lietā nekas jauns nav noticis. Kriminālprocess joprojām nav atcelts, lai gan ir skaidrs, ka nekāds noziedznieks R. Čerkašins nav. Iespējams, tas saistīts ar to, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijai, lai izbeigtu lietu, jāgaida vēl kaut kāds saskaņojums ar prokuroru, kurš varbūt atļaus izbeigt lietu. Likums šādu saskaņojumu/atļauju neprasa, tomēr Nodokļu un muitas policija, ja lieta ierosināta, viena pati baidās uzņemties atbildību lietu izbeigt.
R. Čerkašina aizstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei lūgumu “Par informācijas sniegšanu saistībā ar muitas procedūrām pret Ukrainas pilsoni Ruslanu Čerkašinu”, kurā lūdz informāciju par visām muitas amatpersonām, kuras piedalījās R. Čerkašina un viņa ģimenes locekļu muitas procedūrās.
Tāpat advokāts vēlas ziņas par kinologa (muitas darbinieka ar dienesta suni) vārdu, uzvārdu un amatu.
Aizstāvības rīcībā advokāts vēlas iegūt arī dienesta ziņojumu, kas bija par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai pret R. Čerkašinu, un ziņas par personu, kura deva viņam padomus, kā arī videoierakstu kopijas, kuros redzams, kas notika Vientuļu robežpunktā 26. un 27. jūnijā.
Advokāts pauž viedokli: “Secināms, ka dienesta ziņojums, uz kā pamata tika uzsākts kriminālprocess, visticamāk, saturēja apzināti nepatiesas ziņas vai nepieļaujamus pierādījumus un aplamus pieņēmumus. Lai sāktu kriminālprocesu pret personu par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, ir jābūt pamatotām aizdomām par jebkur pasaulē notikušu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, kas nebija iespējams.”
Grūti saprast muitas darbinieku motīvus, kāpēc viņiem bija jārīkojas tā - jādod ukrainim tādi padomi, kas viņam kaitē, un pēc tam “jāizčakarē” pēc pilnas programmas? Te pat nav redzams, ka muitā būtu bijusi cieta, hiperbirokrātiska turēšanās pie likuma burta, “jo citādi nevar”. Muitas darbinieki neko paši sev neieguva, jo visa ukraiņu ģimenes nauda ir iegrāmatota. Varbūt tā ir vēlme demonstrēt savu varu pār nelaimīgiem ukraiņiem? Varbūt muitā ir ieperinājušies latenti “Kijivas režīma” nīdēji un Putina fani?
Kā vispār kas tāds iespējams? Te ir redzama “atrauga” no izslavētā “finanšu kapitālā remonta”, kura laikā komercbanku jomā tika otrādi apvērsta (atcelta) nevainīguma prezumpcija - baņķieriem un banku klientiem tiek uzlikts par pienākumu pašiem pierādīt savu finanšu legālo izcelsmi (nevis tiesībsargājošajām struktūrām pierādīt noziegumus). Kaut kādā mērā šis stils, “trends” un mode laikam ir skārusi arī muitu.
Vēl ir tā nelāgi sagadījies, ka Krievijas karaspēks Ukrainas okupētajās teritorijās nolaupa visu, ko var - graudus, degvielu, pārtiku, bērnus.
Izlaupa arī banku filiāles, kurās lielākā daļa naudas ir grivnās. Ukrainas vēstniecības darbinieki Latvijā ir vērsuši VID uzmanību uz tendenci vest grivnas uz ES un Ukrainu, lai nolaupīto naudu mainītu vai legalizētu.
Cik pamatotas šādas aizdomas var būt attiecībā uz R. Čerkašinu, kurš apgalvo, ka grivnas ir viņa un viņa ģimenes locekļu ietaupījumi? Viņš nodarbojies ar lauksaimniecību, līdz plaša mēroga karadarbības sākumam viņš audzējis graudus, bijis arī ļoti daudz lopu un putnu. Lai tiktu projām no Krievijas okupētās teritorijas, viņš pārdevis visu iedzīvi, graudu krājumus, divas automašīnas. Sieva un māte pārdevusi zeltlietas. Savukārt vecākajam dēlam ir labs darbs Vācijā, ko var veikt attālināti. R. Čerkašina ģimenes naudas izcelsmei ir visnotaļ ticams skaidrojums. Viņš pats teic, ka ir mēģinājis rādīt savā mobilajā tālrunī informāciju par saviem darījumiem, taču muitnieki uz to neesot pat paskatījušies. “Kā man pierādīt, ka naudu neesmu nozadzis, aplaupot banku? Vienīgais variants tad varētu būt doties uz Melitopoli, kur es varētu salasīt kādus dokumentus. Bet tad man jābrauc uz turieni caur Krieviju. Es neesmu drošs, ka šoreiz netikšu aizturēts un palikšu dzīvs,” bažījas R. Čerkašins. Pēc Krievijas armijas ienākšanas Melitopolē daudzi iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties no Ukrainas pilsonības un ņemt Krievijas pasi, taču R. Čerkašins ar visiem spēkiem un viltībām ir spītīgi paturējis Ukrainas pasi. Viņš jau vairākkārt ir saskāries ar okupācijas varas iestāžu pārstāvjiem, pārbaudīts, iztaujāts un apskatīts, vai uz ķermeņa nav kādu “fašistisku” tetovējumu.
Iepriekšējais raksts pirms nedēļas par ukraiņu ģimeni sacēla lielu klaigāšanu interneta sociālajos tīklos - R. Čerkašinam tika pārmests, ka viņam nav ko līst uz Latviju, kurā “nav demokrātijas”. Tāpat anonīmie komentētāji portālā un konti sociālajos tīklos brīnījās, kāpēc ģimene ieradusies no Krievijas un kāpēc R. Čerkašins nekaro pret Krieviju.
Te jāteic, ka viņam ir smaga plaušu slimība un otrā invaliditātes grupa. Latvija nekādā gadījumā nav bijusi viņa ceļamērķis - viņš vēlējies doties pastāvīgi dzīvot uz Ukrainu, daži ģimenes locekļi vēlējušies apmeklēt Čehiju un Vāciju. No Krievijas okupētās Melitopoles nav iespējams citādi tikt ārā, kā tikai caur Krieviju. Lai gan R. Čerkašina mērķpilsēta Zaporižja no Melitopoles atrodas tikai 109 kilometru attālumā, starp pilsētām ir frontes līnija, tāpēc jāmēro tūkstošiem kilometru caur Krieviju, Baltijas valstīm un Poliju.
