Pirmdienas vētra postījusi Latviju un Eiropu – vēsture atkārtojas

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Norauti jumti, lauzti koki, iznīcināti labības lauki, sadauzīti automašīnu vējstikli, ievainoti un nosisti dzīvnieki, bojātas elektropārvades līnijas, sadragāti saules paneļi. 7. augustā Latvija piedzīvoja skarbu vētru un krusu. Stipri cietusi Dobele, Tērvete, Kroņauce, Jaunpils, Bukaiši, Madona. Smagi ievainots arī kāds cilvēks. Cietušie ārstē brūces un remontē, ko pirmajā brīdī var saremontēt, pašvaldības rēķina zaudējumus.

Vētra bija iespaidīga un vēsturē paliks kā viena no postošākajām. Ir bijušas vētras 1953., 1967., 1969., 2001., 2005. gadā. Šā gadsimta vētras ir bijušas raksturīgas ar to, ka tās nogāza kokus lielās meža platībās, nodarot lielus zaudējumus valstij un privātīpašniekiem. Savukārt 1969. gada vētra bija īpaši ļauna ar to, ka neatgriezeniski mainīja dienvidrietumu piekrastes zvejnieku kultūrainavu. Vētras sadragātā piekrastes zvejas infrastruktūra Papē un Bernātos bija iemesls pārtraukt mazrentablo, bet tūkstošiem gadu praktizēto zvejniecību.

Neredzēti milzīgi krusas graudi

Lielākas vai mazākas vētras atgadās gandrīz vai katru gadu un visos gadalaikos. Šis pirmdienas vētras trieciens atnāca, saduroties siltajām un aukstajām gaisa masām - pēc nomācoši karstas un mitras svētdienas uzradās mākoņi, lietus un stiprs vējš. Bet tik skarba krusa, kāda nobira pāri vairākiem Latvijas novadiem, šķiet kas vēl nepieredzēts. Vismaz es neatminos ko tādu redzējis Latvijā. Biju reiz komandējumā Kazahstānā, un tur arī uznāca varena krusa, pēc tam redzēju dažas automašīnas, kurām bija ieplaisājuši stikli - tomēr ne tā, ka tiek sadragāti visi vējstikli visiem auto, kas pagadījušies vētras ceļā.

Lietuvā virpuļviesulis un apokaliptiskas ainas

Latvieši krusas graudus salīdzināja ar valriekstiem, golfa bumbiņām, ābolīšiem, bet lietuvieši tos redzējuši vēl lielākus - gandrīz kā tenisa bumbiņas. Lietuvā arī postījumi ir lielāki nekā Latvijā. Internetā var redzēt teju vai apokaliptiskas ainas no Šauļu apgabala, kur vējš parāvis gaisā smiltis un milzīgs mākonis krāsojas zili balts un dzelteni sarkans. Vēl no Lietuvas ir video, kurā redzams virpuļviesulis. Tādi skati Baltijai nav raksturīgi - tādi video līdz šim bija tikai no ASV, kur plašajos līdzenumos viesuļiem ir kur ieskrieties.

Zviedrijā no sliedēm noskrien vilciens

Liela dabas ķibele pēdējās dienās ir piemeklējusi visu Ziemeļeiropu. Vētrainos apstākļos dīkstāvē ir prāmji un aizkavējas lidojumi. “Associated Press” ziņo, ka trīs cilvēki tika nogādāti slimnīcā Zviedrijā, kad divi vilciena pasažieru vagoni nobrauca no sliedēm Hudiksvallā, 280 kilometrus uz ziemeļiem no Stokholmas. Noskriešana no sliedēm notikusi tāpēc, ka spēcīgais lietus un zemes nogruvumi iedragājuši uzbērumu. Vilcienā bija 120 cilvēku, ziņo Zviedrijas mediji. Prāmji, kas savieno Poliju ar Zviedriju, divas Vācijas salas ar kontinentālo Vāciju un Norvēģiju ar Dāniju, palika ostā. Pirmdienas un otrdienas rītā tika atcelti prāmji un ūdens taksometri uz Vācijas salām Hidenzē un Rīgenu, un atpūtniekiem tika lūgts mainīt savus ceļojuma plānus, orientējoties uz trešdienu. Lietuvā pie Latvijas robežas, krītot kokiem, gāja bojā 50 gadus veca sieviete. Teritorija tika nopietni bojāta, noraujot daudzus jumtus, un tūkstošiem cilvēku palika bez elektrības.

Ārvalstu prese ir pamanījusi plašos postījumus Dobeles apkārtnē. “Viens no skartajiem īpašumiem ir parks Tērvetē, populārā atpūtas zonā, kurā ir iekļauts latviešu pasaku iedvesmots bērnu rotaļu laukums. Parks būs slēgts līdz nākamajai nedēļai,” stāsta “Associated Press”.

Arī Sāremā salu kapā krusa

Spēcīgs lietus un krusa bijusi arī Igaunijā. Portāls ERR ziņoja, ka pirmdien Vides aģentūra visā Rietumigaunijā un Dienvidigaunijā bija izsludinājusi "ļoti bīstamas" trešā līmeņa vētras brīdinājumu. Glābšanas pārvalde ieteica apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem savākt vaļējus priekšmetus, kas varētu aizlidot, un novietot automašīnu tālāk no kokiem vai garāžā.

Prognozes piepildījās “ar uzviju” - Sāremā salu un rietumkrastu vētra sasniedza aptuveni plkst. 13, un iedzīvotāji ziņoja, ka redzējuši milzīgus krusas graudus. Vides aģentūras sinoptiķis Kairo Kītsaks sociālajos tīklos ievietojis video, kurā redzams, ka pirmdienas pēcpusdienā krīt krusa. Tika lēsts, ka tās graudu diametrs ir 5-7 centimetri.

Šogad šī nav pirmā vētra Eiropā ar iespaidīgu krusu. 2023. gada 19. jūlijā Itālijā un Horvātijā tika reģistrēti vairāki ļoti lieli krusas gabali, kuru diametrs pārsniedza 10 cm, mērot gar to garāko asi.

Trauksme Dānijā un Norvēģijā

Dānijā Kopenhāgenas ugunsdzēsības dienests mudināja cilvēkus turēties tālāk no parkiem un mežiem, sakot, ka "lietus izmērcētās zemes un vētru kombinācija palielina koku nogāšanās risku". Norvēģijas dienvidos spēcīga lietus, dubļu nogruvumu un pēkšņu plūdu dēļ varas iestādes paaugstināja trauksmi par ārkārtējiem laika apstākļiem. Par applūdušām ielām ziņots no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo. Svētdien Zviedrijā tika ziņots par tūkstošiem zibens spērienu. Jā, arī Latvijā nikni zibeņoja - tostarp zibens ieblieza pa televīzijas torni Zaķusalā, un internetā ir pirmdienas video par to, kā zibens trāpa kokam un stumbrs sāk gruzdēt.

Katram laikmetam savi stihiju izskaidrojumi

Senos laikos stihiskas nelaimes mēdza skaidrot tā, ka tas ir Dieva sods par grēkiem.

Padomju laikā stihisku nelaimju nebija nemaz. Par 1967. un 1969. gada vētrām, postījumiem Papē un bojā gājušiem cilvēkiem Rīgā ne laikrakstos, ne radio, ne televīzijā nebija ne vārda. 1967. gada vētras dienās visu avīžu galvenā ziņa bija par padomju kosmiskās stacijas nolaišanos uz Veneras par godu revolūcijas gadskārtai.

Mūsdienās elkdievības godā celta globālā sasilšana, kuras dēļ saceļas tādas vētras ka pirmdien. Klimats patiešām mainās uz silto pusi, taču tas tā ir darījis visu laiku un cikliski - te kļuvis siltāks, te atkal aukstāks. Ir bijuši arī pagalam auksti periodi, kad pašreizējo Latvijas teritoriju klāja ledājs. Taču uzņēmīgi cilvēki kā viedi priesteri stāsta, ka klimata pārmaiņas var novērst, samazinot CO2 izmešus, tāpēc visiem jāpārsēžas uz elektroautomobiļiem, jāatsakās no fosilā kurināmā utt Pat lopkopība esot slikta, jo govju purkšķi un atraugas rada metāna gāzi un izraisa globālo sasilšanu.

Šogad 7. jūnijā krusas graudi bija septiņus centimetrus lieli, bet pasaules vēsturē ir bijuši gadījumi, kad krusas gabali pārsniedz pat 20 centimetrus un ir kilogramu smagi.

Eiropā izraisa ekonomiskus satricinājumus un rada “Minhenes dizainu”

Simtgadu kara laikā 1360. gada 13. aprīlī krusa netālu no Šartras Francijā nogalināja aptuveni 1000 angļu kareivju. Šo notikumu vēl ilgi dēvēja par “Melno pirmdienu”. Tobrīd bija trešais Simtgadu kara gads, un vēl nevienā kaujā angļi nebija vēl cietuši tik lielus dzīvā spēka zaudējumus.

1788. gada 13. jūlijā skarba krusa izpostīja sējumus Francijā un Nīderlandē, izraisot turpmākus ekonomiskos satricinājumus Francijā un revolūciju gadu vēlāk.

Ne tik senā vēsturē, 1984. gada 12. jūlijā, Vācijas pilsētā Minhenē un tās apkārtnē nokrita tenisa bumbiņas lieluma krusa. Tas bija lielākais zaudējumu notikums Vācijas apdrošināšanas nozares vēsturē - tika bojātas 200 000 automašīnu, un vētra izmaksāja aptuveni trīs miljardus Vācijas marku. Pēc tam gadiem ilgi cilvēki jokojot sauca par "Minhenes dizainu" tās automašīnas, kuru virsbūve netika remontēta.

Āzijā nogalina svētceļniekus un kazas

Rūpkundā (pašlaik pilsēta Utarančalas štatā Indijā) 9. gadsimtā pēkšņa krusa nogalinājusi simtiem hinduistu svētceļnieku.

1490. gadā Ķīnā (pašlaik Gansu province) krusa nogalinājusi 10 000 (!) cilvēku.

1888. gada 30. aprīlī viena no visu laiku nāvējošākajām krusām Utarpradešā Indijā nogalināja vismaz 230 cilvēku un vairāk nekā 1600 aitu un kazu.

Un pavisam nesen, pagājušā gada 3. un 4. maijā, Japānā bija vētra un krusa, ko izraisīja 15-20 grādu temperatūras starpība 10 kilometru augstumā virs jūras līmeņa. Golfa bumbiņas lieluma un lielāka krusa un ārkārtīgi stiprs lietus Kanto apgabalā nodarīja postījumus lauksaimniecībai, personīgajiem transportlīdzekļiem, mājām un ēkām. Saskaņā ar Japānas Ugunsdzēsības un vadības katastrofu aģentūras datiem, Gunmas prefektūrā tika ievainoti 93 cilvēki.

Smagākais jebkad reģistrētais krusas gabals nokrita Gopalgandžas rajonā Bangladešā 1986. gada 14. aprīlī. Tas svēra 2,25 mārciņas (vienu kilogramu). Vētra, kas radīja šo rekordu, nogalināja 92 cilvēkus.

Amerikāņi fiksē krusas collas, mārciņas un dolārus

1928. gada 6. jūlijā Poterā ASV Nebraskas štatā vētras laikā tika atrasts krusas gabals, kura diametrs bija 5,4 collas (137 mm), apkārtmērs - 17 collas (432 mm) un svars - 1,5 mārciņas (680 gramu). Tiek uzskatīts, ka tas bija lielākais tolaik ASV zināmais krusas gabals.

1970. gada 3. septembrī Kofīvilā Kanzasā tika izmērīts un nosvērts tolaik lielākais ASV jebkad atrastais krusas gabals, kura diametrs bija 5,7 collas (140 mm), apkārtmērs bija 17,5 collas (440 mm) un svars 760 gramu (1,67 mārciņas).

2016. gada 12. aprīlī Sanantonio Teksasā vētra, kas radīja krusu līdz greipfrūta izmēram, satricināja pilsētu, nodarot plašus postījumus automašīnām, mājām, logiem un jumtiem. Tiek lēsts, ka vētra radīja 1,4 miljardu dolāru zaudējumus (dārgākā štata vēsturē).

Šogad 21. jūnijā Morisonā Kolorādo stiprs pērkona negaiss radīja krusu, kurā daži graudi sasniedza golfa bumbiņu un tenisa bumbiņu lielumu. Vairāk nekā 90 cilvēku, kas apmeklēja Luisa Tomlinsona koncertu “Red Rocks” brīvdabas amfiteātrī, tika ārstēti uz vietas krusas izraisītu ievainojumu dēļ. Septiņi cilvēki tika hospitalizēti.

Austrālijā krusa atpūtniekus aizraida nokautā

1947. gada Sidnejas krusa. Krusas graudi bija astoņu centimetru izmērā. Simtiem cilvēku krusa pārsteidza Sidnejas pludmalēs, kad vētra sasniedza krasta līniju, un daudzi no krusas graudu triecieniem krituši bezsamaņā. Šis notikums radīja 45 miljonu Austrālijas dolāru zaudējumus.

2020. gadā Austrāliju skāra divas iespaidīgas vētras ar lieliem krusas graudiem - Kanberā un Brisbenā. Brisbenas krusas vētra izraisīja milzīgus postījumus pilsētas dienvidu un rietumu priekšpilsētās. Zaudējumi pārsniedza 50 miljonus Austrālijas dolāru, Brisbenas Springfīldas rajonā tika reģistrēti 14 cm lieli krusas gabali.

Oficiālais rekords - 0,88 kilogrami

ASV, Viviānā Dienviddakotā, 2010. gada 23. jūlijā atrastais krusas gabals aizvien tiek uzskatīts par oficiāli apstiprināto rekordistu. Tas svēra 0,88 kilogramus un trieciena brīdī zemē izsita 25 centimetrus platu bedri. 2018. gadā vētra plosījās virs Villakarlospasas Argentīnā un radīja milzīgu krusu. Argentīnieši mērīja krusas gabalus, un tie bijuši vēl lielāki par Viviānas milzi, taču laikam nav pratuši to izmērus pareizi piefiksēt, pierādīt un ierakstīt kā oficiālu pasaules rekordu

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais