Somijas iekšzemes ražošanas pieaugums un elektroenerģijas tirgus stabilizēšanās Eiropā ir mazinājusi bažas par elektroenerģijas cenām. Nākamajā ziemā varētu būt zemākas elektrības cenas nekā pagājušajā ziemā, vēsta Somijas sabiedriskās apraides portāls YLE.
Ziemas elektroenerģijas cenu perspektīvas šķiet ievērojami labvēlīgākas nekā pērn, norāda Somijas elektrotīkla operators “Fingrid” un nozares asociācija “Finnish Energy”. Pamatojoties uz nākotnes elektroenerģijas cenu prognozēm, nākamā gada sākumā elektroenerģijas cena tiek prognozēta nedaudz zem septiņiem centiem par kilovatstundu. Šis skaitlis neietver pārvades izmaksas, nodokļus un pārdevēja peļņu. Pieaug ražošana - iezīmējas labklājības augšupeja
“Fingrid” izpilddirektors Juka Rūsunens šīs daudzsološās perspektīvas saista galvenokārt ar elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Somijā. Turklāt starptautiskie elektroenerģijas tirgi ir stabilizējušies, jo Eiropai ir izdevies samazināt savu atkarību no Krievijas importētās gāzes un oglēm. Zems elektroenerģijas pieprasījums vasarā nedēļas nogalēs kopā ar lielu saules enerģijas piegādes apjomu rada elektroenerģijas pārpalikumu sistēmā. Elektrības cena svētdien kļuva par negatīvu - seši centi par kilovatstundu, vēsta laikraksts “Iltalehti”. Pēc tīkla operatora “Fingrid” tīkla stratēģiskās plānošanas daļas vadītāja Miko Heikilas teiktā, tas ir saistīts ar mazāku elektroenerģijas pieprasījumu vasaras brīvdienās un saules enerģijas cenas ietekmi. "Piemēram, Vācijā un Zviedrijas dienvidos ir daudz saules enerģijas, un tas netieši atspoguļojas arī mūsu valstī, jo esam daļa no Eiropas elektroenerģijas tirgus," intervijā YLE sacīja Heikila. Viņš uzskata par iespējamu, ka līdzīgas negatīvas cenas turpināsies arī vasarā. "Šīs saulainās vasaras nedēļas nogales, visticamāk, ir laiks, kad cenas kļūst negatīvas," turpināja Heikila. Arī maijā elektroenerģijas cenas noslīdēja zem negatīvās vērtības, jo sniega kušanas izraisītie pavasara plūdi Ziemeļvalstīs radīja lieko hidroelektrostaciju saražoto enerģiju.
Elektroenerģijas cenu ietekmē daudz dažādu faktoru. Somijā ir daudz upju, ir divas atomelektrostacijas, ir attīstīta infrastruktūra. Arī Latvijā ir Daugavas HES kaskāde, taču, piemēram, saules paneļu saražotā enerģija pašlaik nav faktors, kas varētu būtiski ietekmēt elektroenerģijas cenu. To ir maz un daudz mazāk arī nekā Igaunijā.
Arī Ziemeļvalstīs ne viss vienmēr rit saulaini, gludi un bez konfliktiem. Piemēram, maijā Somijas Enerģētikas pārvalde sāka izmeklēt, vai Zviedrijas enerģētikas gigants “Vattenfall” pērn nav mēģinājis mākslīgi paaugstināt elektroenerģijas tirgus cenu. Uzņēmums norāda, ka šādas darbības notikušas kļūdas dēļ, taču tas diezin vai būs attaisnojums, un uzņēmumam var tikt piespriests milzīgs naudas sods - pat vairāk nekā divi miljardi eiro. Zviedrijas “Vattenfall” ir viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Somijā un pārējā Eiropā. Energokompānijas, manipulējot ar elektroenerģijas tirgus cenu, var gūt lielus finansiālus ieguvumus uz klientu rēķina. Pēc “Nordpool” elektroenerģijas biržas datiem, pat 100 megavatstundu piegādes svārstības atstāj ietekmi uz cenu. Samazinot elektroenerģijas piegādi, energokompānija tādējādi varētu mākslīgi paaugstināt tirgus cenu. Latvijai problēmas ar “Sadales tīkla”’ tarifiem
Latvijai ir savas, mazliet cita veida problēmas. Latvijā un Baltijā elektroenerģijas cena ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā Somijā un Ziemeļvalstīs. Lai gan ir arī valstis, kur tā ir ievērojami augstāka nekā pie mums - Polija, Lielbritānija, arī Vācija.
Pie mums 1. jūlijā stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie jaunie “Sadales tīkla” tarifi, kas ir izraisījis, ja tā var teikt, “plašu ļaužu masu sašutumu”. Ir mājsaimniecības, kurām maksa par elektrību nav pārmērīgi iesitusi pa kabatu, bet ir arī, kam maksas pieaugums ir ļoti liels. Tas atkarīgs no pieslēguma veida un līguma nosacījumiem ar operatoriem. Taču vairāk jāmaksā tagad ir visiem.
Šajā sakarā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 9. augustā pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu sacīja šādus skarbus vārdus: “Jaunie elektrības sadales tarifi nešķiet ne samērīgi, ne pamatoti, nedz arī prātīgi”.
“Neesmu vainīga - viņš pats atnāca,” senā krievu komēdijā “Briljantu roka” taisnojās aktrise Ada Vediščeva. Arī SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola ir kāpusi televizora ekrānā un visiem spēkiem centusies skaidrot, ka SPRK elektroenerģijas sadales tarifus vērtējusi ļoti rūpīgi. "Tās izmaksas, kas ir attiecinātas uz tarifu, ir pamatotas," LTV “Panorāmā” 11. augustā sacīja A. Ozola. "Riska faktors ir tas, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš valstī samazinās. Tas nozīmē, ka katra tīklos novadītā kilovatstunda maksā dārgāk," atzina Ozola.
SPRK vērtē to, vai tarifā iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas, bet regulatoram nav tiesību veikt kādu sociālo funkciju. Ja kādai sabiedrības grupai tomēr nepieciešams atbalsts saistībā ar tarifu pieaugumu, tas būtu jārisina citādi: jānosaka likumā tas, ka uzņēmējiem ir jāsubsidē izmaksas, vai arī valdībai jāsniedz atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām, skaidroja Ozola.
Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektors, bijušais Saeimas deputāts no “Saskaņas” Ivars Zariņš interneta sociālajā vietnē “Facebook” ir publicējis savas pārdomas, kuru būtība ir tāda, ka “Sadales tīkla” tarifi ir pamatoti, tajos ir novērstas šķērssubsīdijas, tāpēc daudziem tāds trieciens, jo līdz šim viņu vietā maksāja citi.
“Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu,” raksta I. Zariņš, atzīstot, ka arī pats ir viens no tiem. “Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji. Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas arī Valsts prezidentam par nepamatotām “Sadales tīkla” tarifu izmaiņām.
Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.”
I. Zariņš kritizē politiķus un “taisnīguma medniekus” par populismu un detalizēti izklāsta savu viedokli par situāciju ar tarifiem, norādot, ka “Sadales tīkls” un SPRK pie tās nav vainojami.
“Ja politiķiem tiešām rūp, lai “Sadales tīkla” darbība būtu pēc iespējas efektīvāka un tīkla iespējas būtu Latvijas sabiedrības vajadzībām optimāli atbilstošas, lūdzu, izdariet savu darbu, nodefinējot ilgtspējīgu ietvaru enerģētikas nozarei, lai tīkla infrastruktūru varētu attīstīt mērķtiecīgi un plānveidīgi atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem, piesaistot tam ne tikai Latvijas lietotāju tarifa maksājumus, bet arī citus finansējuma avotus!” aicina I. Zariņš.
“Šeit ir iespēja līdzdarboties arī Valsts prezidentam,” Zariņš mudina. “Eiropas Savienība jau pirms krietna laika ir piešķīrusi Latvijai “RePower” fonda finansējumu, no kura apmēram 120 miljoni eiro ir paredzēti tīkla attīstībai, taču enerģētikas uzņēmumi joprojām nevar šo finansējumu izmantot, jo Latvijas valdība joprojām nav sagatavojusi tam nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus! Situācija veidojas ierasti absurda un dramatiska - termiņš šīs naudas apgūšanai ir 2026. gada jūnijs. Pagūt sagatavot projektus un tos īstenot atlikušajā laika termiņā jau kļūst gandrīz nereāli. Valsts prezidents varētu izmantot sev dotās tiesības - likt sasaukt valdības sēdi ar konkrētu darba kārtību, lai nekavējoši atrisinātu šo situāciju.
Latvijas sabiedrībai bija iespēja redzēt Valsts prezidenta sašutumu par esošo tarifu pieaugumu 65 miljonu eiro apmērā, bet tad kādai vajadzētu būt prezidenta reakcijai, ja kāda neizdarības dēļ tiks zaudēta iespēja apgūt 120 miljonus, kuri būs jāaizstāj ar Latvijas sabiedrības tarifu maksājumiem - ar gandrīz divas reizes lielāku summu par esošo tarifa pieaugumu? Cerēsim, ka mums to nevajadzēs pieredzēt,” pauž I. Zariņš.
Elektrības cena sastāv no vairākām daļām - no elektrības cenas pie tirgotāja, sadales tīkla tarifa ar augstsprieguma pārvades operatora tarifu un PVN.
Vai Latvijas iedzīvotājiem ir cerības, ka šoziem būs jāmaksā mazāk? Diezin vai.
SPRK pārskatīšot tarifus, lai lemtu, vai tajos nepieciešamas korekcijas. Tas būs decembrī.
"Lielākajai daļai klientu, kuriem tas pēc līguma nosacījumiem ir bijis iespējams, mēs esam cenu pārskatījuši. Cenas samazinājums ir bijis līdz pat 20% elektroenerģijai par pirmajām simt kilovatstundām. Iestājoties ziemai, aukstākam periodam, pieprasījums pieaug. Iespējams, kaut kur samazinās arī ražošanas jaudas no atjaunojamiem resursiem, piemēram, saules stacijām, jo saule pamatā ražo vasarā. Kā zināms, tas, ka cena varētu pieaugt, tā ir. Bet cik daudz precīzi, jo ir grūti prognozēt, jo tur ir dažādi faktori. Tāpat arī gāzes cenas svārstības var to ietekmēt, un mēs nevaram noslēgt līgumu uz nākamo periodu par tādu cenu, kāda ir šobrīd biržā. Cena varētu būt augstāka, nekā tā ir šobrīd biržā," intervijā LSM “Latvijas radio” jūnijā stāstīja "Latvenergo" Enerģijas produktu daļas vadītājs Artis Raukaitis.
Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis paziņojis, ka ilgtermiņā elektrības vidējās cenas būs stabilākas, bet īstermiņa biržas cenas svārstīsies biežāk nekā līdz šim.
Tātad neko skaidri nevar zināt - rudenī pieaugs, stabilizēsies un svārstīsies, taču diezin vai kritīsies un būs zemākas nekā pērn.