Polijas prezidents Andžejs Duda ir parakstījis likumu, kas atceļ skaidras naudas aprites ierobežojumus, kuriem bija jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka Polijas pilsoņi arī turpmāk varēs bez ierobežojumiem norēķināties skaidrā naudā. Tikmēr gan ierobežojumi skaidras naudas izmantošanā uzņēmējdarbībā paliek nemainīgi.
Polijas Tieslietu ministrija jau no paša sākuma iestājās par nepieciešamību saglabāt iespēju norēķināties skaidrā naudā. Tieši pēc šīs ministrijas iniciatīvas ierobežojumi pirmo reizi tika bloķēti uz vienu gadu, un nupat prezidenta parakstītais likums tos pilnībā atceļ. Skaidras naudas maksājumu ierobežojumi tiek uzskatīti par ēnu ekonomikas ierobežošanas veidu, jo ir uzņēmējdarbības darījumu apjoms, par kuru netiek ziņots valsts iestādēm, un šī nauda netiek aplikta ar nodokļiem. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Globālā nolīguma tīkla Polijā aprēķiniem, 2022. gadā valsts ēnu ekonomikas apjoms pieauga līdz 20,65 procentiem no valsts IKP, salīdzinot ar 13,55 procentiem 2019. gadā. Tomēr Polijas ģenerālprokurors Zbigņevs Zjobro norāda uz medaļas otru pusi un uzsver, ka "skaidra nauda ir maksājumu brīvība, neatkarība, privātums un drošība".
Poļu ģenerālprokurors iestājas par naudisko brīvību
“Mums izdevās aizstāvēt poļu brīvību ieviest skaidru naudu. Banku lobisti, kā arī eirokrāti Klauss Švābs un citi pseidovizionāri centās panākt, lai skaidra nauda pazustu un to aizstātu ar elektronisko naudu. Tā būtu ļoti slikta ziņa poļiem, kuriem vienmēr jābūt tiesībām izvēlēties. Ja kāds vēlas lietot elektronisko naudu, neviens to neaizliedz, bet, ja kāds to nevēlas, viņam ir jābūt tiesībām izmantot skaidru naudu, kas ir sava veida suverenitātes simbols. Tāpēc mēs aizsargāsim skaidru naudu, aizsargāsim iedzīvotāju drošību un brīvību. Īpaši šodien, kad uz mūsu austrumu robežas notiek karš, skaidras naudas apriti nevajadzētu ierobežot,” sacīja Zbigņevs Zjobro. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli” paredzēja skaidras naudas ierobežojumus. Uzņēmējiem šim limitam bija jābūt 8000 zlotu. Pašlaik tas ir 15 000 zlotu. 20 000 zlotu limits tika piemērots privātpersonām, veicot darījumus ar uzņēmējiem. Noteikumiem, kas nosaka šos ierobežojumus, bija paredzēts stāties spēkā jau 2023. gadā, taču Tieslietu ministrija jau no paša sākuma asi iebilda pret izmaiņām. "Spēja izmantot skaidru naudu sniedz drošību iedzīvotājiem, kuri var iegādāties preces vai norēķināties par pakalpojumiem, neatverot kontu vai neizmantojot maksājumu karti," sacīja tieslietu ministra vietnieks Marcins Varčols. Viņš citēja Centrālās bankas pētījumu, kas liecina, ka vairāk nekā 18 procenti pieaugušo Polijā nav elektronisko norēķinu karšu un starp cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, šis skaits ir 48%. Šajā kontekstā skaidras naudas ierobežojumi nozīmē sociālo un finansiālo atstumtību. Skaidras naudas maksājumu ierobežošanas pretinieks ir arī Polijas Centrālās bankas vadītājs Ādams Glapinskis. Viņš personīgi vērsās pie valdības, lai 2021. gadā patērētājiem tiktu nodrošinātas un juridiski garantētas tiesības maksāt skaidrā naudā.
Polija plānoja ierobežot skaidras naudas maksājumus. Eiropa strauji virzās uz bezskaidras naudas sabiedrību. Tāpat arī Lietuva lēnām, bet seko šim “trendam”. Eiropas Centrālās bankas (ECB) organizētās patērētāju maksāšanas paradumu aptaujas rezultāti liecina, ka Lietuvā valsts iedzīvotāji joprojām pārsvarā norēķinās skaidrā naudā, raksta Lietuvas interneta portāls “77.lt”. 2022. gadā 62 procenti no norēķiniem tika veikti skaidrā naudā tirdzniecības vietās. Arī ECB aptaujas rezultāti liecina, ka skaidrā nauda joprojām ir populāra kā papildu uzkrājumu veidošanas līdzeklis. 2022. gadā 46 procenti Lietuvas respondentu norādīja, ka veido papildu uzkrājumus tieši skaidrā naudā, nevis uzticas bankām. Skaidru naudu pārsvarā izmanto ikdienas norēķiniem vai norēķinoties par veselības aprūpes vai autoservisa pakalpojumiem. Turklāt daļa Lietuvas iedzīvotāju norādīja, ka viņiem vienmēr līdzi ir skaidra nauda neparedzētiem gadījumiem. Taču arī Lietuva lēnām, bet pārliecinoši virzās uz nākotni, kad skaidrā nauda kļūs par īstu retumu. Pērnā gada jūnijā Lietuvas Seims pastiprināja iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu ierobežošanu skaidrā naudā. Kopš pagājušā gada novembra skaidrā naudā ir iespējams norēķināties tikai līdz 5000 eiro. Maksājumu virs šīs summas var veikt tikai ar elektroniskiem pārskaitījumiem. Opozīcija un daļa iedzīvotāju neatbalstīja šo lēmumu un vispārējo pāreju uz bezskaidras naudas sabiedrību, dominēja uzskats, ka šādi projekti tiek veidoti tikai banku peļņas palielināšanai.
Taču šādas un līdzīgas diskusijas apslāpē runas par futūristiskām izmaiņām, piemēram, digitālo valūtu ieviešanas procesiem. Patiešām, Eiropas Centrālā banka (ECB) jau kādu laiku ir aktīvi strādājusi, lai ieviestu digitālu eiro. Aprīlī ECB beidzot publicēja trešo ziņojumu par digitālā eiro progresu un ECB pasūtīto fokusa grupu secinājumiem, kas atspoguļo eiropiešu uzskatus par digitālo naudu. Saskaņā ar šo ziņojumu ECB paziņoja, ka eiro digitālā versija sākotnēji būs pieejama tikai tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies šo finanšu pakalpojumu, un uz to attieksies maksimālais limits, kas tiek lēsts aptuveni 3000 eiro. Dažādi digitālo eiro pilotpētījumi tiek veikti katrā eirozonas valstī, un Lietuva nav izņēmums.
Bet tas vēl nav viss. Dažās Eiropas valstīs naratīvs par bezskaidras naudas sabiedrību vairs pat netiek popularizēts - tur tas jau ir nostiprinājies. Piemēram, Zviedrijā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir mazāk nekā 32 bankomāti un vairāk nekā 98 procentiem pilsoņu ir debetkartes. Zviedrijā ir pilnīgi likumīgi, ja tirgotājs atsakās ļaut klientam norēķināties skaidrā naudā, un, saskaņā ar valsts Centrālās bankas datiem, Zviedrija var kļūt par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas pilnībā atteiksies no skaidras naudas. Arī Norvēģija daudz neatpaliek. Gandrīz visiem norvēģiem (98%) ir debetkartes. Norvēģijas Centrālā banka norāda, ka tikai 3-5% darījumu tiek veikti skaidrā naudā tirdzniecības vietās. Turklāt vairāk nekā 95 procenti iedzīvotāju izmanto mobilo maksājumu lietotnes, un 2020. gadā lietotnes bija vispopulārākais veids, kā pārskaitīt naudu savā starpā - ar tām tika veikti gandrīz 80% darījumu.
Digitalizētie maksājumi vēl nav viss, kas attiecas uz šo tēmu. Pasaules “trends” ir maksājumi ar biometriskiem datiem. “Mastercard” Lielbritānijā un Brazīlijā jau ir testējis biometrisko maksājumu sistēmu, kas ļautu pircējiem maksāt par precēm, izmantojot tikai seju, nevis bezkontakta kartes, viedtālruņus vai PIN. Patērētāji, kas apmeklēs šos iepirkšanās centrus, varēs reģistrēties attēlu atpazīšanas programmai un sniegt maksājumu informāciju, izmantojot “Payface” lietotni. Reģistrējoties varēs vienkārši pasmaidīt un norēķināties reģistrā bez kartes vai mobilās ierīces. Un šādas inovācijas tiek lietotas arvien plašāk. E-komercijas gigants “Amazon” ir paziņojis, ka uzņēmums “Whole Foods” līdz šī gada beigām ieviesīs inovatīvu plaukstu skenēšanas maksājumu sistēmu visos ASV pārtikas preču veikalos. Šī biometriskā tehnoloģija ļauj pircējiem veikalā norēķināties par precēm, vienkārši novietojot plaukstu pret skenēšanas ierīci, kas ir saistīta ar viņu saglabāto kredītkarti. Uzņēmums sākotnēji ieviesa sistēmu savos “Amazon Go” veikalos un vēlāk paplašināja to, izvēloties “Whole Foods” veikalus. Tagad, kad jau vairāk nekā 200 veikalu ir ieviesuši šo sistēmu, tuvāko mēnešu laikā plānota masveida šāda veida veikalu paplašināšana. Ja ar to vēl nepietiktu, “Amazon” pārdod savu sistēmu arī trešajām pusēm - noslēgti līgumi par tās uzstādīšanu lidostu veikalos, sporta stadionos, koncertu norises vietās un pat populārajā ASV maizes un kafejnīcu ķēdē “Panera Bread”.
Senā padomju komēdijfilmā sliktais tēls vaicāja Šurikam, vai jaunbūvē ir bijuši nelaimes gadījumi. Saņēmis neapstiprinošu atbildi, viņš dziļdomīgi sacīja: “Ja nav bijuši, tad būs.” Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk pasaules mode pietuvosies arī Latvijai.
Jau pašlaik ir spēkā noteikumi, ka neatkarīgi no tā, vai darījumu partneris ir juridiskā vai fiziskā persona, aizliegts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro.
Juridiskās personas darījums ar fizisko personu ir jādeklarē, ja darījuma summa vienā operācijā pārsniedz 3000 eiro.
Pastāv ciets uzskats, ka Latvijā situācija ar ēnu ekonomiku ir šausmīga - tirgos, autoservisos, pie zobārsta un skaistumkopšanas nozarē cilvēki bieži mēdz norēķināties skaidrā naudā, bet valsts nesaņem nodokļus. Īpaši drausmīgi, ka oficianti restorānos saņem dzeramnaudu, bet nekur to nedeklarē. Tāpat diezin vai nodokļus maksā neapzinīgais pilsonis, kurš no kaimiņa nopērk pāris kubikmetrus malkas. Saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā veikto pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, ir aprēķināts, ka ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā bijis 26,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tas norāda, ka valsts varai ir kurp tiekties un pastiprināt kontroli pār saviem pilsoņiem, kuri ir tik neapzinīgi, ka darbojas ekonomikas ēnā. Nav pat iedomājams, ka, piemēram, ģenerālprokurors Jānis Stukāns varētu kaut pušplēsti kaut ko bilst par skaidras naudas tēmu kā viņa Polijas kolēģis Zbigņevs Zjobro. Un uz viņu tūdaļ tiktu “uzrūkts”, ka viņš jaucas ne savās lietās.
Latvijā jau kopš 2014. gada vairs nav lata, bet ir eiro, bet Polijā joprojām ir zloti. Nav iespējams konkrēti aprēķināt, kādi kurai valstij ir bijuši ieguvumi vai zaudējumi no iestāšanās eirozonā, tomēr izskatās, ka poļiem palikšana pie sava zlota neko neskādē.
Pašlaik Latvijas “politikumā” notiek jukas, bet nepaies ilgs laiks, kad duļķes nosēdīsies, tiks izveidota jauna valdošā koalīcija un par premjeri kļūs Evika Siliņa vai kāds cits “Jaunās vienotības” kadrs. Šai politiķu kopai radīsies nevaldāma vēlme vēl vairāk izskaust skaidru naudu. Atšķirībā no Polijas, kur sava nauda un skaidra nauda tiek uzskatīta par lielu patriotisku un cilvēktiesisku vērtību.
