Interneta un telefonkrāpniekiem netrūkst izdomas, un nemitīgi rodas aizvien jauni veidi, kā viņi cenšas izblēdīt iedzīvotāju naudu
Patlaban populārs ir mēģinājums izmantot sociālos tīklus, īpaši “Facebook”, kur blēžu saziņa ar cilvēkiem parasti sākas ar vārdiem: “Sveiks! Atsūti man, lūdzu savu tālruņa numuru!” Tā kā lietotāja profils mēdz būt īsts, ne viltots, nākamajam upurim nerodas aizdomas, ka viņš tiks vazāts aiz deguna. Turpinājumā nākamajam upurim tiek piedāvāts piedalīties lielveikalu tīkla “Rimi” loterijā. Pēc tam krāpnieks paziņo, ka esi vinnējis 1250 eiro. Tiek atsūtīta instrukcija, kā vinnestu saņemt, un interneta saite, kas šķiet līdzīga īstai lielveikala kampaņas adresei, bet ar to atšķirību, ka lietots nevis “lv” vai “com” domēns, bet “net”. Šo saiti nekādā gadījumā nedrīkst vērt vaļā, jo pastāv risks, ka jūsu dators un jūsu “Facebook” konts var tikt inficēts ar ļaunprogrammatūru. Un tad neatkarīgi no jūsu gribas liels skaits sociālā tīkla lietotāju saņems vēstules no it kā jums ar piedāvājumu piedalīties “Rimi” loterijā.
Vēl muļķīgāk būtu turpināt ticēt loterijas īstumam un savam skaistajam laimestam, nosūtot blēžu robotam kādus savus bankas datus. Tad jūsu konts tiks iztukšots.
“Rimi Baltic” digitālās attīstības direktore Liene Perija intervijā “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka pašlaik uzņēmums šādu loterijas kampaņu neveic un šī ir interneta krāpniecība.
“Pētījumā, ko ir veikusi kiberdrošības kompānija “Lookout”, aptuveni 62% no “Facebook” lietotājiem sastopas ar krāpnieciskiem ziņojumiem katru nedēļu. Aptaujā aptuveni 19% no lietotājiem ir atzinuši, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem “Facebook” vidē, un 46% no šiem ir pazaudējuši vairāk nekā 90 eiro. Krāpnieku mērķis ir iegūt lietotāja privātos datus (piemēra, kredītkartes datus, paroles), naudu vai iegūt iespēju izplatīt vīrusu uz lietotāja ierīces,” saka Liene Perija.
“Sociālajos medijos “Facebook”, “Tiktok” un “Whatsapp” lietotāji visbiežāk sastopas ar krāpniecības shēmām. Krāpnieki bieži izmanto arī e-pastus un SMS, lai izkrāptu naudu.
Uzticamu kontu “klonēšana” ir viena no iecienītām “Facebook” krāpnieku shēmām, lai iegūtu lietotājus datus un naudu. Šādos gadījumos krāpniecības upuri ir abas puses - kompānijas un lietotāji.
Citas bieži sastopamas shēmas ir ziedojumu vākšana, kas nonāk krāpnieku bankas kontos. “Tu esi laimējis balvu” - kā rezultātā var tikt ievākti lietotāju dati vai lūgts pārskaitīt naudu par piegādi, bet balva nekad netiek saņemta. Arī “Rimi” pieredzē esam saskārušies ar krāpniecībās shēmām, uz kurām nekavējoties reaģējam saskaņā ar iekšējām procedūrām, ziņojot arī “Facebook”.
“Rimi” aicina visus “Facebook” lietotājus būt uzmanīgiem, lai nekļūtu par krāpniecības upuriem. Daži ieteikumi:
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska “Neatkarīgo” informēja, ka saistībā ar viltus loteriju, izmantojot “Rimi’’ preču zīmi, nav reģistrētu notikumu Valsts policijā un nav ziņu par nodarītu materiālo kaitējumu kādam Latvijas valstspiederīgajam.
“Tajā pašā laikā jānorāda, ka policijas rīcībā iepriekš ir nonākusi informācija par dažādām citām krāpnieciskām loterijām. Jau iepriekš policija un arī uzņēmumi ir brīdinājuši par līdzīgiem krāpšanas mēģinājumiem, izvietojot viltus loterijas, kurās izmantotas, piemēram, “Swedbank” un “Circle K” preču zīmes. Krāpnieku mērķis šādos gadījumos ir iegūt personu datus un piekļuves datus banku kontiem, lai iztukšotu iedzīvotāju banku kontus vai paņemtu kredītus viņu vārdā. Diemžēl iepriekš ir konstatēti daži gadījumi, kad iedzīvotāji uzķērušies uz šādiem sludinājumiem.
Piedaloties loterijās, ir svarīgi vispirms noskaidrot, vai konkrētais uzņēmums tādu loteriju patiešām rīko,” aicina Gita Gžibovska.
“Būtiski atzīmēt, ka iedzīvotāji ir kļuvuši izglītotāki un vairs tik bieži neuzķeras uz krāpšanām, kā tas bija iepriekšējos gados, un biežāk policijā vēršas, ziņojot tieši par krāpšanu mēģinājumiem. Tajā pašā laikā aizvien ir gadījumi, kad iedzīvotājiem tiek izkrāptas ievērojamas naudas summas tūkstošos un pat desmitiem tūkstošu eiro apmērā. Krāpnieki, iegūstot piekļuvi iedzīvotāju banku kontiem, noņem no tiem visu naudu, tostarp daudzu gadu iekrājumus, atstājot iedzīvotājus bez finanšu līdzekļiem.”
Šobrīd ir izplatīti dažādu veidu “pikšķerēšanas” gadījumi interneta vidē. Par pikšķerēšanu uzskatāms arī “Neatkarīgās” minētais piemērs ar viltus loteriju “Rimi” vārdā. Iedzīvotāji saņem paziņojumus dažādu uzņēmumu un iestāžu vārdā, tostarp arī īsziņu un e-pasta vēstuļu veidā. Tipiski, ka sūtītās ziņas tiek papildinātas ar kādu viltus saiti, kuru atverot tiek lūgts ievadīt internetbankas pieejas datus, tajā skaitā ar PIN kodu apstiprināt jau iepriekš sagatavotu izejošo maksājumu.
“Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt piekļuves datus saviem bankas kontiem (kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID paroles, CVC kodus u.tml.). Tāpat iedzīvotāji ir aicināti neinstalēt (it īpaši pēc svešinieku pieprasījuma) savos datoros un telefonos dažādas aizdomīgas programmatūras un aplikācijas!” aicina Valsts policija.
Šā gada jūnijā Valsts policija saņēma informāciju par 48 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 16 šāda veida krāpšanu gadījumiem, savukārt jūlijā - par 52 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 32 gadījumiem, kad iedzīvotājiem patiešām izkrāpta nauda. Statistika rāda, ka lielākoties iedzīvotāji policijā vēršas informācijas nolūkā un nav iekrituši krāpnieku lamatās. Tomēr diemžēl aizvien ir daudz gadījumu, kad iedzīvotāji zaudējuši iespaidīgas naudas summas tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka krāpnieki parasti runā krieviski, cietušie no telefonkrāpšanām lielākoties pārvalda krievu valodu un biežāk ir 45 līdz 77 gadus veci.
Līdzīgi kā iepriekš, telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas un banku darbiniekiem, “Google” pārstāvjiem un dažādiem finanšu speciālistiem. Zvanītāji gandrīz vienmēr runā krievu valodā un informē par zvana saņēmēja bankas kontā konstatētām problēmām, kas radušās aizdomīgu pārskaitījumu vai pirkumu gadījumā, vai arī izdomā citus stāstus. Noziedznieki parasti runā ātri un izdara emocionālu spiedienu uz zvana saņēmēju, lai viņam nedotu laiku apdomāties, un pieprasa sekot viņu sniegtajām instrukcijām, pretējā gadījumā draudot ar sliktām un neatgriezeniskām sekām.
Krāpnieki pieprasa nosaukt bankas kontu paroles, Smart-ID kodus, bankas kartes numuru un tās CVC kodu un atklāt personas datus. Bieži vien tiek prasīts instalēt datoros dažādas programmatūras, ar kuru palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju datoriem, lai veiktu nelikumīgas darbības.
Lai gan šādu krāpšanu gadījumu skaits samazinās un iedzīvotāji par šo fenomenu ir informētāki nekā kādreiz un visbiežāk vēršas policijā, ziņojot par krāpšanu mēģinājumiem, tomēr aizvien ir daudz gadījumu, kad izkrāptas iespaidīgas naudas summas.
Visvairāk naudas šomēnes izkrāpts kādai zemgalietei. Šā gada 11. augustā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirknī tika saņemts iesniegums no pensijas vecuma sievietes, kurai līdzīgā veidā izkrāpti 41 200 eiro. Jāpiemin, ka šajā naudas summā ietilpst gan cietušās sievietes uzkrātie naudas līdzekļi, gan kredīti, kurus viņa paņēmusi, vadoties pēc krāpnieku instrukcijām. Sieviete informēja policiju, ka viņai no dažādiem numuriem zvanījušas vairākas personas, kas uzdevušās par policijas un bankas slepenā dienesta darbiniekiem. Svešinieki paziņojuši, ka viņas bankas konts ir uzlauzts un tajā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Pēc krāpnieku pamācībām sieviete savā telefonā instalēja programmatūru “Doctorweb Lite”, pēc kā no viņas tika izkrāpta nauda.
Jau vairākus gadus aktuālas ir starptautiskas krāpšanas, iedzīvotājus iesaistot dažādās viltus investīciju platformās. Noticot solījumiem par grandiozu peļņu, daudzi neapdomīgi iegulda visus savus līdzekļus un pat paņem ātros kredītus.
Salīdzinot, piemēram, ar telefonkrāpšanām, noziedzniekiem uzdodoties par banku darbiniekiem, no šīm krāpšanām iedzīvotāji cieš retāk, tomēr zaudētās summas mēdz būt lielākas. Investīciju krāpšanu gadījumā visbiežāk tiek zaudētas naudas summas virs 10 000 eiro.
2023. gada pirmajā pusgadā Valsts policijā tika reģistrēti 167 investīciju krāpšanas gadījumi.Pēc sākotnējam aplēsēm ir nodarīti ap 1 636 325 eiro lieli zaudējumi. Kopumā fiksēta informācija par vairāk nekā 120 cietušajiem. Pirms finanšu līdzekļu investēšanas ir svarīgi pārliecināties, vai uzņēmums ir tiesīgs darboties Latvijā. Informācija par licencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas mājaslapā.Minētās krāpšanas parasti tiek organizētas un izdarītas no ārvalstīm. Tāpēc Valsts policija sadarbojas ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm šādu noziegumu izmeklēšanā. Izmeklēšana starptautiskas sadarbības ietvaros ir laikietilpīga un sarežģīta. Gadījumi, kad krāpnieki atrodas Latvijā, ir krietni retāki, un policija tos veiksmīgi identificē un aiztur.Valsts policija ir ziņojusi par vairākām veiksmīgām aizturēšanām tepat Latvijā. Tāpat arī ārvalstīs regulāri tiek aizturētas krāpnieku grupas. Gadījumos, kad iedzīvotāji ir cietuši no krāpšanām, jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Ja krāpšana ir notikusi pirms neilga laika, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk par notikušo paziņot arī savai bankai, jo ir gadījumi, kad naudas pārskaitījumus ir izdevies apturēt.
