Džordžam Sorosam piederošais uzņēmums “Pluralis” pārņēmis Polijas laikrakstu "Rzeczpospolita" un “Parkiet” izdevēja “Gremi Media” vairākuma akciju, raksta poļu portāls “WNP.pl”. "Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media",” paziņojis laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.
“Gremi Media” bez dienas laikrakstiem "Rzeczpospolita" un "Parkiet" izdod arī Katovicē bāzēto "Sport", ikmēneša izdevumu "Uwazam Rze Historia" un ir e-kioska vairākuma akcionārs. “Pluralis B.V.” pieder Mediju attīstības investīciju fondam (MDIF), Beļģijas mediju uzņēmumam “Mediahuis” un “King Bodouin Foundation”. Mediju attīstības investīciju fondu finansiāli atbalsta Dž. Soross. Gžegoža Hajdaroviča holdinga kompānija bija "Rzeczpospolita" un "Parkiet" īpašniece kopš 2011. gada. Tagad G. Hajdarovičam piederošais uzņēmums “KCI” vairs nav lielākais akcionārs “Gremi Media” uzņēmumā. “Rzeczpospolita” un “Parkiet” akciju kontrolpaketi no tā ceturtdien iegādājās Nīderlandes uzņēmums “Pluralis”.
"Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media” un varēs pilnvērtīgi pieņemt lēmumus par valdi vai redakcijas vadību. Sakarā ar to, ka “Pluralis” pārņēma uzņēmumu, lai paplašinātos, nevis likvidētu vai iznīcinātu, ceru, ka viņš saglabās visu, kas ir vērtīgs, un uzņēmums turpinās attīstīties," sacīja laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors B. Črabota.
"Man nav nekādu problēmu sadarbībā ar “Pluralis”. Tā ir profesionāla kompānija, kas nekādā veidā neiejaucas būtiskās lietās, bet nodarbojas ar tīri biznesa jautājumiem. Komanda ir gatava attīstīties," norādīja Črabota.
"Mēs esam priecīgi ieguldīt “Gremi Media”, kas ir viens no cienījamākajiem ziņu zīmoliem Polijā. Mēs ceram uz sadarbību ar pašreizējiem īpašniekiem un vadību, lai turpinātu veidot spēcīgu biznesu un augstākā līmeņa žurnālistiku," portālam “Wirtualnemedia” teica uzņēmuma “KBF” rīkotājdirektors, “Pluralis” akcionārs Luks Taijārs de Borms. “"Pluralis” izmantos savu akcionāru zināšanas un pieredzi, lai atbalstītu “Gremi Media” vadību, aktīvi piedaloties valdē un nododot jaunākās nozares zināšanas, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un vērtības radīšanu," viņš piebilda.
"Mediju attīstības investīciju fondu finansiāli atbalsta miljardieris Džordžs Soross," informē Polijas portāls “Wirtualnemedia”. Akcionārs ir “Sorosa ekonomiskās attīstības fonds”.
12. augustā Ungārijas ebreju izcelsmes amerikāņu uzņēmējs un filantrops Dž. Soross svinēja savu 93. dzimšanas dienu. Savas 25 miljardus dolāru vērtās finanšu un labdarības impērijas grožus viņš ir nodevis 37 gadus vecajam dēlam Aleksanderam.
Polijas medijiem, kas tagad nonākuši Sorosu ģimenes īpašumā, nāksies rēķināties, ka būs jāpieturas pie tās ideoloģijas, ko Dž. Soross ir gadu desmitiem kultivējis, attīstījis un popularizējis visā pasaulē, visās valstīs, kurās viņam ir izdevies gūt kādu nebūt ietekmi ar naudu vai kādos citos veidos.
Dž. Soross ir viena no pretrunīgākajām mūsdienu personībām. No vienas puses, viņš ir izcils labdaris, ir finansējis neskaitāmus izglītības, mākslas un zinātnes projektus, veicinājis demokrātiju valstīs, kas veic transformāciju no komunistiskiem un diktatoriskiem režīmiem. No otras puses, vai katrā valstī, kurā parādās viņa nauda, vietējā politiskā vide saskaras ar agresīvu, neiecietīgu Sorosa mediju un nevalstisko organizāciju darbību. “Sorosa cilvēki” iestājas naidīgā pozā pret jebkuru citu partiju, pret jebkuru politiskā spektra virzienu, kas nesakrīt ar Dž. Sorosa ideāliem un vērtībām.
“Es uzskatīju Eiropas Savienību par atvērtās sabiedrības ideju iemiesojumu. Tā ir brīvprātīga līdztiesīgu valstu savienība; šīs valstis apvienojušās un ziedojušas daļu savas suverenitātes kopīga labuma vārdā. Eiropas kā atvērtas sabiedrības ideja turpina mani iedvesmot,” ir teicis Dž. Soross, un šis viņa sacītais spilgti raksturo to, kas viņš ir, un to, ko viņš grib. Dž. Soross izsakās skaisti, taču katrā ES valstī ir arī nacionālkonservatīvi politiskie strāvojumi, kas vēlas saglabāt savas tautas identitāti, kultūras savdabību, valodu un arī ekonomiskās un politiskās varas saglabāšanu vietējās buržuāzijas rokās. Šādā kontekstā Latvijā Ventspils mērs Aivars Lembergs kļuva par dadzi acīs Dž. Sorosam. Tieši tādēļ Dž Sorosa ideoloģiju pārstāvošie mediji jau trešo gadu desmitu asi kritizē A. Lembergu.
Pašlaik Polijā Sorosu ģimene uzpērk gatavus, kvalitatīvus, ar labu reputāciju apveltītus preses izdevumus. Latvijā Džordžam Sorosam ir bijusi cita taktika. Ietekmīgus medijus viņš nemēdza pa tiešo pirkt, taču daudzus miljonus ir ieguldījis sabiedriskā viedokļa veidošanā, dažādu nevalstisko organizāciju radīšanā un finansēšanā (“Delna”, “Providus”). Un kāpēc pirkt medijus, ja tajos strādā “savi cilvēki”? Sarmīte Ēlerte vadīja savulaik visietekmīgāko preses izdevumu Latvijā laikrakstu “Diena”.
Pirms aptuveni desmit gadiem Dž. Sorosa naudas plūsma uz Latviju pamazām sāka apsīkt, jo citur pasaulē bija finansējami svarīgāki projekti.
Taču nav arī tā, ka Dž. Soross pavisam Latviju būtu aizmirsis - viņa idejas “dzīvo un uzvar” plašā plašsaziņas telpā, sabiedriskos medijus ieskaitot. S. Ēlertes skolnieki šobrīd ieņem nozīmīgus amatus plašsaziņas līdzekļos un turpina atskaņot Dž. Sorosa naratīvus, dažkārt ne visai objektīvi apkarojot to partiju politiķus, kuri nepauž tādu viedokli, kas atbilstu “pareizajiem” - kreisi liberālajiem uzskatiem.
No citām pasaules valstīm jāatzīmē ilgstošais kašķis ar pašreizējo Dž. Sorosa dzimtenes Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu. 80. gadu beigās Sorosa fonds apmaksāja Viktora Orbāna studijas Oksfordas universitātē, bet mūsdienās Orbāns ir niknākais Dž. Sorosa ienaidnieks. Orbāns nav slēpis savu netīksmi pret Sorosu, ar visiem spēkiem cenšoties izstumt Sorosa organizācijas no valsts.
Ne mazāk “episka” ir Dž. Sorosa saķeršanās ar Indijas premjerministru Narendru Modi. Šā gada sākumā Dž. Soross izteica prognozes, ka Indijas megauzņēmuma “Adani group” finanšu likstas atslābinās hinduistu nacionālistu līdera Modi varu. Šā gada februārī Minhenes drošības konferencē Dž. Soross sacīja: “Modi un biznesa magnāts Adani ir tuvi sabiedrotie; viņu liktenis ir savstarpēji saistīts, un konglomerāta nepatikšanas ievērojami vājinātu Modi tvērienu Indijas federālajā valdībā un atvērtu durvis, lai virzītu ļoti nepieciešamās institucionālās reformas." Premjerministra Narendra Modi partija “Bharatiya Janata Party” (“Indijas Tautas partija”) uzreiz apsūdzēja Sorosu mēģinājumā iedragāt Indijas demokrātiju.
Dž. Sorosa un Narendra Modi (72) domstarpībās šis nav pirmais gadījums. Dž. Soross ir pārliecināts, ka Modi kā hindu nacionālists traucē Indijas demokrātijas attīstībai, savukārt Modi partija neslēpj, ka uzskata Dž. Sorosu par Indijas valstij bīstamu personu.
No Krievijas Dž. Sorosu izstūma jau deviņdesmitajos gados pirms Putina un mūsdienu Krievijas pret “svešzemju aģentiem” vērstajiem likumiem. Šis fakts, protams, viņam un viņa piekritējiem ir spēcīgs arguments, ka viņi atrodas “pareizajā vēstures pusē”. Nelietīgais Krievijas iebrukums Ukrainā ir neapšaubāms ļaunums pret civilizēto pasauli. Taču vai tāpēc neapšaubāma patiesība jebkurā politikas lietā un vietā ir Dž. Sorosam? Diezin vai.