Energokompānija RWE sākusi jaukt nost septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Līcerātas ciematam Vācijas Ziemeļreinā-Vestfālenē, jo vēlas paplašināt objekta “Garzweiler II” virszemes raktuves, raksta Vācijas mediju platformas portāls “TAZ.de”. Vēl nesen tieši blakus vēja turbīnām gāja lauku ceļš L12, kas savienoja Holcveileras un Kīenbergas ciematus. Neskatoties uz vairākus mēnešus ilgušajiem vietējo iedzīvotāju protestiem, ceļš tagad ir nopostīts. Satiksme tiks novirzīta apkārt par vairākiem kilometriem. Tagad, lai no viena ciema aizbrauktu uz otru ar autobusu, jāpatērē stunda vai pusotra, bet agrāk ceļā bija jāpavada vien piecas minūtes.
RWE AG ir Vācijas daudznacionāls enerģētikas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Esenē. Tas ražo un tirgo elektroenerģiju Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Eiropā un ASV. Uzņēmums ir pasaulē otrais lielākais jūras vēja enerģijas ražošanas uzņēmums un trešais lielākais uzņēmums Eiropā atjaunojamās enerģētikas jomā. RWE pamato savas darbības ar Galveno darbības plānu saskaņā ar Kalnrūpniecības likumu un vēlas iegūt brūnogles, kā plānots, plašsaziņas līdzekļiem sacījis uzņēmuma pārstāvis Gvido Stefens. Paredzēts, ka līdz 400 metru dziļumā izraktos karjerus pārvērtīs ezera ainavās. Šim nolūkam no aptuveni 2030. gada ir plānots pārsūknēt ūdeni uz jaunajiem ezeriem no Reinas.
"Tas ir nepārspējams absurds! Klimata un enerģētikas krīzes vidū Kristīgo demokrātu un Zaļo valdība liek nojaukt vēja turbīnas, lai paplašinātu atklātās ogļraktuves," saka Aleksandra Brūne no sabiedriskās organizācijas “Garzveileras alianse”. Viņas cīņu biedrs Jirgens Zīberts piebilst: "Kamēr puse Eiropas deg, klimata katastrofa šeit tiek veicināta tā, it kā rītdienas nebūtu." Tas, vai valsts valdība vēlas pieturēties pie deviņdesmitajos gados plānotā ezera projekta, tiks noteikts šoruden, pieņemot jauno Galveno lēmumu. Pagājušajā gadā federālā valdība, Ziemeļreinas-Vestfālenes štata valdība un RWE vienojās turpināt ogļu ieguvi. Saskaņā ar šo vienošanos tiek pieļauts, ka enerģētikas krīzes dēl īstermiņā jāražo vairāk klimatam kaitīgo ogļu elektroenerģijas, nekā bija plānots.
“Valstī atkal valda miers. Līcerātas ciems ir nolīdzināts ar zemi, lai tur varētu iegūt brūnogles. Un Kīnbergā, kas atrodas labus divus kilometrus uz ziemeļiem, vienā no pieciem ciemiem ar garantētu pastāvēšanu kopš politiķu un brūnogļu kompānijas RWE darījuma oktobra sākumā, ir ļoti kluss. Tikai reizēm var redzēt kādu gājēju. Vai arī aiz stūra aizskrien traktors,” diezgan jau nu padrūmo ainu uzbur “TAZ.de” komentētājs Bernts Mīlenders. “Šeit joprojām dzīvo aptuveni 150 cilvēku, salīdzinot ar gandrīz tūkstoti pagātnē. Visi pārējie kopš 2016. gada ir pārmitināti, tas ir, izraidīti. Kopš tā laika energokompānijai RWE pārdotās mājas pamazām sabrūk, satrunējuši ir koka žogi, dažām mājām aizmūrēti logi. Baznīca ir apgānīta, kapi nolīdzināti, un palicis tieši viens maiznieka Laumana veikals, kas četras dienas nedēļā strādā no rītiem.”
Vācu žurnālists atstāsta arī savu saķeršanos ar kādu RWE darbinieku, kurš agresīvā formā centies viņam aizliegt novietot automašīnu pie objekta, kurā sākti koku zāģēšanas un rakšanas darbi.
Bijušais VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs, ekonomikas eksperts Aivars Strakšas, kas sociālajos tīklos ievietoja Vācijas plašsaziņas līdzekļu publikācijas par kokogļu tēmu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja, ka ir mulsinoši tas, ka šādi rīkojas Zaļo valdība, kas ir spraudusi “zaļo” kursu un triecientempos ir būvējusi vēja elektrostacijas, lai glābtu planētu no globālās sasilšanas un CO2 izmešiem, un pie viena slēgusi visas atomelektrostacijas.
“Pēc atomelektrostaciju slēgšanas izrādās, ka pietrūkst elektroenerģijas, un atsāk ar pilnu jaudu izmantot brūnogles enerģijas iegūšanai - tā, ka jāpaplašina ieguves rajons un jājauc nost vēja elektrostacijas. Tā iet, kad pa priekšu dara un pēc tam domā,” konstatē A. Strakšas. “Līdz šim vāciešiem tas nebija raksturīgi.
Uz vāciešu fona mēs ar savām mēroga ziņā mazajām dīvainībām elektrības tirdzniecības un sadales tarifu jautājumos nemaz tik dumji neizskatāmies.
Vai jāsaprot, ka brūnogļu izmantošana enerģijas ieguvei ir viszaļākais risinājums? Nez vai tas tā ir.
Vai varbūt ekonomika visu saliek pa vietām un rezultātā uzvar pragmatiska pieeja enerģijas iegūšanai?
Tad, kad kabineta politiķu un kabineta "zinātnieku" plāni saskaras ar realitāti, tad parasti uzvar ekonomika. Ja vien pie varas nav vājprātīgie.
Nu un kāpēc tad bija jāslēdz ciet AES?” jautā A. Strakšas.
“Vēl ir absurda lieta, ka “cauruļu gāzi”, kas nāk no Krievijas, nedrīkst lietot, bet sašķidrināto gāzi, kas nāk no tās pašas Krievijas, Eiropa pērk aizgūtnēm. Sašķidrinātā gāze ir daudz dārgāka. Kur te kāda loģika?”
“Zaļā kursa īstenošana aizvien vairāk līdzinās komunisma celtniecībai padomju laikos - skaisti lozungi, vīzija, bet nevienam nav īsti skaidrs, kā reāli līdz tai tikt. Taču tas netraucē veltīt visus spēkus, lai to sasniegtu,” rakstus Vācijas presē komentē Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Ivars Zariņš.
“Vācija ir rūpniecības zeme. Tās rūpniecībai ir kritiski svarīgs konkurētspējīgs enerģijas piedāvājums. Viens no lielākajiem “zaļā kursa” izaicinājumiem ir nepieciešamība veikt apjomīgus ieguldījumus, lai “zaļie” risinājumi veidotu kaut cik jēgpilnu sistēmu, uz kuru varētu paļauties. Kamēr tā ar lielām cerībām vēl tikai top - tā ir dārga un nedroša. Uz sauli un vēju vien Vācijas rūpniecība nevar paļauties. Vajadzīgi vismaz pagaidu risinājumi - droši, vadāmi enerģijas avoti. Vācijas gadījumā - atomenerģija, gāze vai ogles. No atomenerģijas izmantošanas Vācija ir atteikusies. Tas gan netraucē tai importēt elektroenerģiju no Francijas atomstacijām. Vācija cerēja uz izdevīgām gāzes piegādēm no Krievijas. Šis sapnis nu ir izsapņots. Pat arī tad, ja Vācija uzcels sev vajadzīgos sašķidrinātās gāzes termināļus, dabūs gāzes piegādes sev vajadzīgajos apjomos no citurienes, saglabāsies nozīmīgi cenu riski. Toties ar oglēm viss ir citādi - tas ir vietējais energoresurss, pieeja tam nav atkarīga no notikumiem, kurus Vācija nevar kontrolēt, izmaksas tā iegūšanā paliks savā ekonomikā - attīstīs ogļu ieguves nozari un dos darbu daudziem cilvēkiem, nevis aizplūdīs uz aizokeānijas valstīm. Sanāk racionāli un praktiski,” spriež I. Zariņš.
Viens no Latvijas Zaļā partijas dibinātājiem, kādreizējais premjers Indulis Emsis notikumus Vācijā vērtē nevis kā absurdu vai paradoksu, bet kā pilnīgi loģisku procesu. Par to, ka tiek nojaukts vēja parks, viņš saka: “Arī tā gadās.”
“Savulaik es studentiem rādīju diagrammas, kurās bija attēlots, kā ir mainījies un mainīsies energoresursu patēriņš pasaulē līdz pat 2050. gadam. Tur varēja skaidri saprast to, ko plašākai sabiedrībai nestāsta - energopatēriņš un “energonegausība” aizvien pieaug, un nekādi atjaunojamie energoresursi problēmu neatrisinās. Visu energoresursu ieguve pieaug, tajā skaitā arī fosilo. Ir tikai tas, ka atjaunojamo resursu ieguve pieaug straujāk nekā fosilo, taču nekas nesamazinās,” saka I. Emsis. “Tāpēc tas, ka Vācijā atkal rok brūnogles, ir loģiski. Kaut kas līdzīgs notiek visā pasaulē. Bēda ir tā, ka patērētājiem tiek piedāvāts daudz tādu produktu, kas viņiem patiesībā nav vajadzīgi. Energoresursu patēriņam ir tendence nemitīgi pieaugt, tāpēc doma, ka notiks pāreja uz atjaunojamo enerģiju, atmetot fosilo, ir naiva,” spriež I. Emsis.
