“Neatkarīgajai” ir draudzība un pazīšanās sakari ar ārvalstu žurnālistiem gandrīz 100 pasaules valstīs. Mēs redzam, ko raksta kolēģi, viņi redz, ko rakstām mēs. Mēs apmaināmies ar informāciju, domām, viedokļiem.
Kad ir tik nopietns brīdis visai pasaulei, kad palestīniešu teroristiskā organizācija “Hamas” ir sākusi karu pret Izraēlas valsti, šaujot raķetes, iebrūkot Izraēlas teritorijā, ņemot ķīlniekus un nogalinot jau vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju un kareivju, sakaru kanāli šādos brīžos, protams, uzkarst. Ir sācies vēl viens briesmīgs karš, kas var pārvērsties vēl briesmīgākā.
Pirmām kārtam mūs interesēja - ko domā un jūt kolēģi Izraēlā?
Izraēlas valsts radio ekonomikas apskatnieks Aleksandrs Gur-Arje sacīja, ka nevar teikt, ka Izraēlas ļaudis tagad būtu absolūtā panikā. Jau agrāk bieži ir piedzīvotas gaisa trauksmes un raķešu triecieni, un ikviens iedzīvotājs zina, kas jādara, kur slēpties šādos gadījumos. “Mūsu ļaudis drīzāk izjūt kaunu par to, ka mūsu speciālie dienesti ir “nogulējuši” šo uzbrukumu,” saka Gur-Arje.
“Šāda situācija Izraēlā nav bijusi kopš neatkarības kara un kopš Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēlai vienlaikus uzbruka Ēģipte, Sīrija un Jordānija. Bet arī pat tad nebija tā, ka ienaidnieka armija sāktu sauszemes ofensīvu un nogalinātu mierīgos iedzīvotājus. Taču tagad tas ir noticis - Izraēlas teritorijā iebruka teroristi un sāka apšaut civiliedzīvotājus. Tostarp bija mūzikas festivāls, kurā bija 1500-1700 skatītāju. “Hamas” kaujinieki nogalināja vismaz 260 vai 300 cilvēku, grieza rīkles, vajāja un nošāva bēgošos, saņēma un nezināmā virzienā aizveda ķīlniekus, starp kuriem daudzas jaunas sievietes.
Tomēr ikviens Izraēlā ir pārliecināts, ka mēs šajā karā uzvarēsim un ilgi uz to nebūs jāgaida.”
Analizējot situāciju, Gur-Arje saka, ka šajā karā neapšaubāmi ir ieinteresēta Irāna. Taču Irānai nav tādu iespēju un prasmju veikt kiberuzbrukumu kā Krievijai. Šajā gadījumā tas bijis kiberuzbrukums. Starp Izraēlu un Gazas sektoru ir vismodernākās klases drošības zona, kur ir augsts žogs, videonovērošanas ierīces, signalizācija. Ir bijuši gadījumi, kad putniņš nosēžas uz žoga, un visa apsardze uzreiz skrien meklēt, kas pie vainas. Taču šajā gadījumā, iespējams, ienaidniekam ir izdevies šīs tehnoloģijas atslēgt. “Jāšaubās, vai to spēj “Hamas” vai Irāna, bet Krievija to prot. Arī motīvs ir saprotams - tas ir bijis vajadzīgs, lai izjauktu līguma noslēgšanu starp Izraēlu un Saūda Arābiju, to Krievija ar visiem spēkiem nevēlējās pieļaut. Šis līgums pasliktinātu gan Krievijas, gan Irānas pozīcijas reģionā,” uzskata Gur-Arje. Un visas pazīmes šodien norāda uz to, ka šo mērķi būs izdevies sasniegt.
Jautājumā par vēl citas ekstrēmas arābu organizācijas, Libānā bāzētās “Hezbollah” iespējamo iesaisti karā Gur-Arje spriež, ka diezin vai tā sadūšosies aktīvi piedalīties, jo pavisam drīz Izraēlas un tās sabiedroto militārais spēks tiks demonstrēts un “Hezbollah” būs jāsaprot, ka no tās paliks pāri tikai lupatas, ja tā ko nopietni pasāks.
Aleksandrs Ronkins ir no Kirgizstānas emigrējis Izraēlas uzņēmējs, publicists, redaktors koncernā “Novosti Nedeļi Izraiļ” un galvenais redaktors nedēļas laikrakstā “Eho Izraiļ”, kurš dzīvo ciematā netālu no Telavivas.
“Man pirmajā brīdī bija ļoti pesimistisks un reālistisks noskaņojums,” atzīstas Ronkins, “bet šī ir Izraēla!” “Tikai divu dienu laikā militārajās bāzēs ieradās 300 tūkstoši rezervistu! Dažās vienībās iesaistījušies 150-200%. Tas nozīmē, ka ieradās ne tikai tie, kuri saņēma pavēsti, bet arī tie, kuri to nesaņēma, bet uzskatīja par pienākumu ierasties. Simtiem rezervistu puišu ir steidzami atgriezušies valstī no ārzemēm, no atvaļinājumiem un komandējumiem. Lidmašīnas ir pilnas ar viņiem. Tas ir fakts, kas man palīdz saglabāt nacionālā lepnuma, cerības un ticības paliekas. Un tas ir fakts, kas apliecina, ka mēs - izraēlieši - esam labāki un stiprāki nekā dažkārt par sevi domājam,” saka Aleksandrs Ronkins.
Grigorijs Viņņikovs (Gregs Vainers) ir no PSRS 1980. gadā uz ASV emigrējis uzņēmējs un politikas analītiķis.
Viņš par situāciju Izraēlā spriež, izsakot virkni jautājumu: “Kā tas nākas, ka Izraēlas militārā izlūkošana “kūkoja” un “nogulēja” uzbrukumu? Vai būs vainīgie? Kā tas nākas, ka “Hamas” kaujinieki ir lietojuši arī šaujamieročus, kas izgatavoti ASV? Vai tie nav tie paši ieroči, ko ASV atstāja “Taleban” varai Afganistānā? Kā tas nākas, ka ASV nesen noslēdza darījumu ar Irānu par sešu ASV pilsoņu atsvabināšanu no Irānas gūsta, samaksājot par to sešus miljardus dolāru, un vai par šo naudu tagad no Irānas puses nav finansēts “Hamas” uzbrukums Izraēlai?”
Lai vai kā, Grigorijs Viņņikovs paredz bēdīgu galu “Hamas” un uzskata varenā NATO karakuģa “Gerald Ford” ierašanos Vidusjūrā par “karsta gludekļa ieduršanu” tieši krūtīs Irānai. “Tas ir mājiens Irānai, lai tā pat neiedomājas kaut ko pīkstēt,” saka Viņņikovs.
Ahmeds Fatī ir no Ēģiptes aizbēdzis žurnālists, kuram dzimtenē draud represijas. Pašlaik viņš strādā kā Apvienoto Nāciju korespondents un ASV ATN, “American Television News, Inc.” vadošais redaktors. “Plašākā Tuvo Austrumu kontekstā šķiet, ka galvenais mērķis bija izjaukt jebkādu progresu normalizācijas un sadarbības sarunās starp Saūda Arābiju un Izraēlu, kuras atbalsta ASV. Šīs sarunas bija guvušas ievērojamu progresu, jo īpaši pēc tam, kad ASV sniedza arābu karalistei drošības garantijas, kas ir līdzīgas tām, kuras tika sniegtas Japānai un Dienvidkorejai, kuras ir otrās pēc NATO sabiedrotajām valstīm, un solīja palīdzību Saūda Arābijas miermīlīgajā kodolprogrammā. Šī attīstība radīja būtiskus draudus Irānas Islāma Republikai, jo šo amerikāņu garantiju piemērošana potenciāli varētu mazināt Irānas reģionālo ietekmi par labu Saūda Arābijai,” “Neatkarīgajai” sacīja Ahmeds Fatī. “Turklāt lielais biznesa uzņēmumu tīkls, kas atbalsta palestīniešu lietu un pretestību, tagad ir apdraudēts. Šī impērija aptver plašu ekonomikas, finanšu, tirdzniecības, plašsaziņas līdzekļu, kultūras un ar pētniecību saistītu pasākumu klāstu visā pasaulē. Šie centieni ir bijuši noderīgi, atbalstot palestīniešu mērķus, piesaistot finansējumu un ziedojumus, kā arī iesaistoties nekustamo īpašumu projektos, finanšu ieguldījumos un komercuzņēmumos. Šo uzņēmumu kumulatīvā vērtība, iespējams, sasniedz simtiem miljardu dolāru, un tos var trāpīgi raksturot kā "Palestīnas lietas un cīņas biznesa impēriju". Starptautiskās diplomātijas jomā reakcijas globālo lēmumu pieņēmēju galvaspilsētās ir bijušas dažādas: - Amerikas Savienotās Valstis, kā jau tika gaidīts, ir apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu Izraēlai, klasificējot “Hamas” kā teroristu organizāciju. Prezidents Džozefs Baidens ir paziņojis, ka ASV ir gatavas nodrošināt Izraēlu ar jebkādiem resursiem, kas tai nepieciešami tās drošības garantēšanai. Tomēr prezidenta Baidena spēja ātri rīkoties var būt ierobežota, ņemot vērā pašreizējo Pārstāvju palātas spīkera neievēlēšanu, un paredzams, ka būs vajadzīgs laiks, lai to novērstu. Tas varētu aizkavēt tūlītēju jaunu ieroču piešķiršanu un piegādi Izraēlai. Prezidents Baidens, visticamāk, pievērsīsies Ēģiptei un Katarai, kuras abas ir izveidojušas ciešas attiecības ar “Hamas”. Jo īpaši Katara ir bijusi konsekventa “Hamas” finansiālā atbalstītāja, finansējot ne tikai pašu organizāciju, bet arī palestīniešu televīzijas kanālus, laikrakstus, pētniecības centrus un daudz ko citu. Tas Katarai piešķir ievērojamu ietekmes līmeni. No otras puses, Ēģipte uztur spēcīgas drošības saites ar “Hamas” ar tās izlūkošanas aģentūras starpniecību, kas ir atbildīga par saziņu un sarunām. Turklāt Ēģipte kalpo kā Gazai kritiskie vārti uz pārējo pasauli. Šo valstu īpašās lomas krīzes risināšanā vēl nav redzamas,” “Neatkarīgajai” ar savām pārdomām dalījās Ahmeds Fatī, kurš labi pārzina Tuvo Austrumu reģiona īpatnības.
“Raugoties nākotnē, ir apbēdinoši atzīt, ka šīs krīzes laikā atrast cerības mirdzumu šķiet arvien grūtāk. Kamēr “Hamas” līderi vai nu slēpjas, vai ir devušies no Gazas joslas uz kaimiņvalstīm, vai bēg ar laivām Vidusjūrā, šī pieaugošā konflikta smagumu nesīs nevainīgie palestīniešu pilsoņi. Diemžēl arābu atbalstītāju balsis var turpināt slavēt to, ko viņi uztver kā dievišķu uzvaru, pat ja situācija nākamajās dienās draud izvērsties postošā ellē,” skaudri situāciju vērtē ēģiptiešu izcelsmes ASV žurnālists.
