Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.
“Pirmā slepkavība ir ļoti interesanta, jo tā ir pirmā reize, bet tagad tā ir gluži kā kovids. Ar katru nākamo reizi to pārciest ir vieglāk,” V. Zelenskis pauda intervijā britu laikrakstam "Sun". “Pirmie mēģinājumi izraisīja paniku,” viņš piebilda.
"Sākumā cilvēki nezina, ko ar to darīt, un tas izskatās ļoti biedējoši. Bet pēc tam kļūst skaidrs, ka tā ir tikai izlūkošanas informācija, kur viņi sniedz ziņas par to, ka Ukrainā ir ieradusies vēl kāda grupa, lai to izmēģinātu," sacīja Zelenskis.
Zināms stāsts ir par to, ka Krievijas specvienības ar izpletni nolaidās Kijivā Putina iebrukuma pirmajā dienā pagājušajā gadā, lai nogalinātu Zelenski. Ukrainas prezidenta miesassargi aizstāvēja viņa kabinetu ar pagaidu barikādēm un saplākšņa gabaliem.
Bet, kad britu un amerikāņu amatpersonas piedāvāja prezidentam izlidot no galvaspilsētas, baidoties, ka viņš dažu stundu laikā varētu krist no amata, viņš atbildēja: "Man vajag munīciju, nevis transportu."
Vēl, uzstājoties dažādos forumos un plašsaziņas līdzekļos, Zelenskis ir norādījis, ka Krievija atbalsta teroristisko organizāciju “Hamās”, ka Kremļa nākamais mērķis ir radīt jaunu konfliktu un izraisīt karu bijušajās Dienvidslāvijas - Balkānu valstīs. Izsakoties par savu galveno ienaidnieku, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Zelenskis ir sacījis, ka Putina likvidēšana ir visnotaļ legāls Ukrainas mērķis.
Putins šajā laikā ir tēlojis “miera balodi” un stāstījis, ka tā ir Ukrainas puse, kura nevēloties sēsties pie miera sarunām.
Kādas gan vairs iespējamas sarunas un par ko? Krievija turpina okupēt sagrābtās teritorijas Ukrainas austrumos un Krimu, katru dienu krievu armija veic raķešu un artilērijas triecienus pa Ukrainas infrastruktūras un civilajiem objektiem. Kādas var būt sarunas? Tikai lai Krievijas armija varētu pārgrupēties, iesaukt jaunus kareivjus, vairāk bruņoties?
Jau diezgan ilgi nevedas arī apmaiņa ar gūstekņiem - var teikt, ka tā nenotiek nemaz. Ļoti paveicās manām draudzenēm, bēglēm no Ukrainas, kuras sagaidīja atpakaļ no krievu gūsta savu ģimenes vīrieti Ruslanu, kurš bija Ukrainas Nacionālās gvardes dienestā, bet bija spiests padoties, izpildot pavēli no augšas. Viņš apsargāja Černobiļas atomelektrostaciju. Pirmajās kara dienās pavēlniecība bija nospriedusi, ka nevar likt kareivjiem pretoties, lai neizraisītos kodolkatastrofa. Ruslana apmainīšana pret okupantu kareivjiem šai ģimenei bija laime un sajūsma. Taču pašlaik šāda apmaiņa ir apstājusies.
Citā pasaules vietā - Izraēlā un Gazas sektorā - Izraēla ir paziņojusi, ka no savas puses izsludina pamieru uz vairākām dienām. Tas ir cerībā, ka “Hamās” kaujinieki atdos Izraēlai sagūstītos 30 bērnus un 20 sievietes. Tas gan ir tikai uz laiku. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir paziņojis, ka pamiers ir tikai uz laiku un pēc tā beigām karadarbība pret “Hamās” atsāksies.
Diemžēl Ukrainai un Zelenskim šāda pamiera iespēju nav. Krievijas karš pret Ukrainu ir pat nežēlīgāks nekā karš starp Izraēlu un “Hamās”.
Likvidēt ienaidnieka vadošo personu vienmēr ir bijis slepeno dienestu darba kārtībā. Zelenskis zina, ka Krievijai ir tādi plāni. Tāpat arī Ukrainas dienesti nesmādētu iespēju likvidēt Putinu, kurš allaž ir neskaitāmu miesassargu ieskauts, slēpjas kaut kur bunkurā. Putins ir sevišķi bailīgs, kovida laikā liekot saviem ministriem un padomniekiem sēdēt pie galda labi tālu, lai pats neinficētos.
Raugoties vēsturē, pēdējos 100 gados, nav bijis daudz gadījumu, kad kādai no karojošajām pusēm būtu izdevies nogalināt pretējās puses vadoni. Hitlers nenogalināja Staļinu, un Staļins Hitleru. ASV prezidents nomira savā nāvē neilgi pirms 2. pasaules kara beigām Eiropā. Taču ir zināms, ka 1996. gadā Krievijas raķete nogalināja čečenu bruņotās pretestības līderi Džoharu Dudajevu. Pēc šīs nāves čečeni drīz vien tika salauzti. Krievijai izdevās panākt, lai par čečenu līderi kļūst tās ieliktenis Ahmads Kadirovs, kura dēls Ramzans Kadirovs pašlaik ir viskvēlākais Kremļa atbalstītājs.
Krievija labprāt atkārtotu ko šādu, taču tai diezin vai tas šoreiz tādā pašā veidā izdotos. Ukrainas prezidents V. Zelenskis ir ļoti harismātiska persona. Daudzās valstīs iedzīvotāji labprāt vēlētos redzēt savai nācijai tādu līderi kā viņš. Taču, ja Zelenskis mirtu, ukraiņu tautai tūdaļ rastos citi līderi, kuri pretestību Krievijai turpinātu. Atbaidošā Krievijas uzmācība ir bez piedošanas - nekādu variantu tāpat nebūtu.
Diemžēl arī Putina nāve diezin vai būtu izšķiroša, lai Krievija piekāptos, atstātu Krimu. Krievijas varas vertikālē ir apspiesta jebkāda opozīcija, Putins pamazām ir panācis, lai viss parlaments (Valsts dome) būtu bez oponentiem, visi plašsaziņas līdzekļi ir Kremlim kalpojoši. Ja Putins dažādu iemeslu dēļ zaudētu amatu, parīt atrastos kāds cits personāžs, kurš uzurpētu varu un turpinātu impērisko agresiju pret Ukrainu un Rietumiem.
