Amerikas Savienotajās Valstīs par tradīciju ir kļuvis vēlēšanās zaudējušos prezidentus dēvēt par “klibām pīlēm”. Laiku līdz nākamā prezidenta inaugurācijai viņi izmanto, lai kaut kā atstātu par sevi labas atmiņas vēsturē, lai pielabotu kādas kļūdas, un viņu lēmumi mēdz būt diezgan kleini un vārgulīgi. Šāds “klibās pīles” periods pašlaik ir aizejošajam prezidentam Džo Baidenam, taču viņš pašlaik demonstrē apbrīnojamu žiperīgumu – viņa pēdējie lēmumi ir asi, drosmīgi... un arī bezkaunīgi.
Krievijas rublis pagājušajā trešdienā piedzīvoja lielāko kritienu kopš 2022. gada 17. marta - 0,0084 eiro par vienu rubli. Nākamajās dienās tas mazliet atkopās līdz 0,0089, bet pašlaik atkal slīd lejup un ir 0,0088. Krievijas Centrālā banka veic izmisīgus pretpasākumus, lai apturētu inflāciju un saturētu finanses kādos nebūt rāmjos. Virkne ekspertu uzskata, ka KCB pati ir mazliet piepalīdzējusi rubļa lejupslīdēšanai, lai pēc tam varētu stāstīt un rādīt, ka izcilās KCB darbības rezultātā rublis lien atpakaļ augšup.
Lai vai kā, Krievijas ekonomika ir piedzīvojusi skarbu triecienu, un tās problēmu galvenā sarūpētāja ir ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, kas 21. novembrī paziņoja par jaunām sankcijām pret Krievijas finanšu sektoru.
"Melnajā sarakstā" tika iekļauta arī sistēmiski nozīmīgā "Gazprombank", kas līdz šim apkalpoja atlikušos Krievijas naftas un gāzes tirdzniecības darījumus ar Eiropu. Kad šīs sankcijas stāsies spēkā, Eiropas pircēji zaudēs pēdējo legālo veidu, kā norēķināties par Krievijas gāzi.
Jaunās sankcijas tiek uzskatītas par sava veida "atvadu dāvanu" no Džo Baidena administrācijas. Šis ir lielākais sankciju paplašinājums kopš 2022. gada, ietverot 15 fiziskas personas, no kurām 11 ieņem vadošus amatus KCB. KCB vadītāja Elvira Nabiuļina un viņas pirmā vietniece Olga Skorobogatova (kura atstās amatu 2. decembrī) jau ir sankciju sarakstā kopš 2022. gada. Tagad sankcijas attiecinātas arī uz citiem KCB vietniekiem un departamentu vadītājiem. Saraksts papildināts arī ar aptuveni 40 Krievijas uzņēmumiem, galvenokārt vērtspapīru reģistrētājiem un depozitārijiem, kā arī vairāk nekā 50 Krievijas bankām, tostarp "Dom.RF” un "Gazprombank" kopā ar tās ārvalstu filiālēm Šveicē, Dienvidāfrikā, Honkongā, Luksemburgā un Kiprā. ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) arī ir brīdinājis, ka ārvalstu uzņēmumiem un bankām, kas pievienojušās vai plāno pievienoties Krievijas finanšu ziņojumu sistēmai SPFS, kas ir alternatīva globālajai SWIFT, draud iekļaušana sankciju sarakstā. No visas jaunās sankciju paketes visnopietnākās ir sankcijas pret "Gazprombank". Sākot no 20. decembra, jebkādas operācijas ar šo banku jāaptur, izņemot maksājumus, kas saistīti ar projektu "Sahalin-2", kuri atļauti līdz 2025. gada 28. jūnijam. Atgādināsim, ka tieši šī banka, saskaņā ar 2022. gada pavasarī Krievijas vadoņa Vladimira Putina parakstīto rīkojumu, spēlē izšķirošu lomu norēķinu shēmā starp "nedraudzīgo" valstu pircējiem un Krievijas gāzi. Bez "Gazprombank" sistēmas pircējiem nav alternatīva veida, kā maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot dolārus vai eiro ar turpmāku konvertāciju rubļos. Tādēļ sankcijas varētu ietekmēt atlikušās Krievijas energoresursu piegādes Eiropai un citām attīstītajām valstīm. Turklāt šis lēmums varētu kļūt par izšķirošo argumentu Eiropas diskusijā par "Gazprom" cauruļvadu gāzes tranzīta izbeigšanu pēc 2024. gada 31.
decembra, kad beigsies pašreizējais ilgtermiņa līgums. Sankciju sekas varētu būt vēl smagākas par zaudēto "Gazprom" valūtu ieņēmumu apjomu. "Gazprombank" bija viens no pēdējiem Krievijas finanšu sektora elementiem, kas legāli varēja veikt operācijas dolāros un dolāru pārskaitījumus. Sankciju ieviešana būtiski apgrūtinās gan Krievijas eksportētāju, gan importētāju darbību, kas padarīs ārējo tirdzniecību sarežģītāku. Rubļa vērtība ir reaģējusi ar kritumu, radot spiedienu uz cenām, īpaši uz importētajām precēm un vietējām ražošanas komponentēm. Gan Krievijā, gan ārvalstīs vairāk apspriež, kā Vācija iztiks bez Krievijas gāzes, prognozējot vācu ekonomikas krīzi. Taču šķiet, ka Vācija, visticamāk, tiks galā, jo ir pieejami alternatīvi gāzes avoti. Turklāt dzīve iespējama arī bez gāzes. Tikmēr Krievijā, piemēram, Belgorodas apgabalā, notiek tas pats, ko 2022. gadā Kremļa propaganda prognozēja Eiropai - malkas skaldīšana, “buržuiku” izgatavošana un ģeneratoru iegāde ziemai. Taču Eiropa, neskatoties uz izaicinājumiem, turpina darboties, kamēr Krievijas ar gāzi bagātajos Belgorodas un Kurskas apgabalos situācija ir daudz sarežģītāka.
Līdztekus ekonomiskajiem triecieniem Baidena administrācija pēdējos mēnešos pirms viņa prezidenta pilnvaru beigām Ukrainas labā ir paveikusi vairāk nekā pāris iepriekšējos gados, dodot Ukrainai atļauju izmantot tāla darbības rādiusa raķetes pa militārajiem objektiem Krievijā. Krievija ir atbildējusi, nosūtot milzīgu, ļoti grūti notriecamu raķeti “Orešņik” uz Zaporižju, kas krītot sadalījās vairākās mazākās raķetēs, tādā veidā rādot, ka šāda pati raķete varēja būt bruņota ar kodolgalviņu. Taču atļauja ukraiņiem ir dota, tā nav atsaukta, dažas no Ukrainas raidītas raķetes ir trāpījušas stratēģiski svarīgiem Krievijas objektiem, un nav teikts, ka netrāpīs vēl un vēl.
Ir politikas vērotāji, kas domā, ka Džo Baidens un vēlēšanās uzvarējušais Donalds Tramps, iespējams, ir visnotaļ labi saskaņojuši savas darbības un Trampam nav patiesu iebildumu pret Baidena pēdējām palīdzēšanām Ukrainai.
Bet vienā citā virzienā gan neizskatās, ka Baidenam ar Trampu varētu būt kāda saskaņota saprašanās... ASV Demokrātiskā un Republikāņu partija abas savās “troņu spēlēs” mēdz lietot visskarbākās metodes un iegāzt politisko pretinieku, kur vien atrodas kāda vājāka vieta. Šāds Ahilleja papēdis ir Baidena 54 gadus vecais dēls Hanters, kurš ir ticis apsūdzēts nodokļu nemaksāšanā, narkotiku lietošanā un ieroča nelikumīgā glabāšanā. Protams, ka šīs apsūdzības ir sarūpējuši viņa tēva politiskie konkurenti, taču, ja “fakti ir uz sejas” un ar nodokļiem Hanters ir blēdījies, tad tas ir traki - nodokļu nemaksāšana Amerikā ir baigs noziegums, par to draud ilgs cietumsods. “The New York Times” raksta, ka 16. decembrī Losandželosā paredzētajā tiesas sēdē viņam draudēja līdz 17 gadiem federālajā cietumā, taču, visticamāk, viņš aiz restēm būtu izcietis ne vairāk kā 36 mēnešus.
Baidens iepriekš bija solījis, ka neizmantos savu prezidenta varu, lai iejauktos tiesu sistēmas darbā, taču tagad ir viedokli mainījis un svētdien paziņoja, ka Hanteru ir apžēlojis.
"Ikviens saprātīgs cilvēks, paskatoties uz faktiem Hantera lietās, nonāktu pie secinājuma, ka viņš tika izcelts tikai tādēļ, ka ir mans dēls. Un tas ir nepareizi," savu lēmumu pamatoja Baidens.
Šāds maigs ģimeniskums ir grūti iedomājams Eiropas valstu demokrātijās, īpaši Skandināvijā un arī Latvijā. Iekšpolitiskajās cīņās konkurenti meklē pie pretiniekiem visus iespējamos interešu konfliktus - pat ne tikai ģimeni, bet arī draudzību, kopīgu uzņēmējdarbību, kādreizēju kopā studēšanu vai pat tikai to, ka viens otru pazīst, lai norādītu uz korporatīvām saitēm un nojauktu otram plānus karjerā vai kaitētu politiskajam tēlam. Taču Amerikā prezidents klaji, bez kādas slēpšanās izpestī savu dēlu no ziepēm!
ASV daudz kas ir citādi - citāda tiesu sistēma, citāda vēlēšanu sistēma, citāda attieksme pret politiķu naudu - tas, kas Eiropā tiek aizliegts un kriminalizēts, ASV ir labi, skaisti un smaržīgi, jo politiķi sacenšas, kurš piesaistīs pēc iespējas lielāku finansējumu no uzņēmējiem, un nekādi finansējuma griesti tur pat prātā nav ienākuši.
ASV par ģenerālprokuroru kļūst Mets Getss, kurš bijis apsūdzēts narkotiku lietošanā un sutenerismā. Eiropā viņa reputācija būtu beigta un pagalam, pat ja apsūdzībām nav pamata.
Taču kas ir pasaules demokrātijas citadele? Pasaules demokrātijas citadele ir ASV
