Kādiem mērķiem tērēta sabiedrības integrācijas fonda nauda un kādēļ tieši sabiedrības saliedēšanai – jautājums, uz kuru nav viennozīmīgas atbildes nedz Valsts kontrolei, nedz tās rodamas, pārlapojot SIF naudu saņēmušās programmas, secina “nra.lv”.
Pārlapojot dokumentus, rodas pārdomas, vai daudzos gadījumos nauda dažādām minoritāšu un migrantu mīlēšanas veicināšanas vajadzībām dota tādēļ, ka to kādreiz šādiem mērķiem deva miljardieris un Donalda Trampa nedraugs Džordžs Soross, vai vienkārši nauda dota tādēļ, ka naudas saņēmējorganizācijās strādā sabiedrībā un politiskā vidē pazīstamas personas, kurām neklājas atteikt naudas pieprasījumus. Var jau būt, ka svarīgi bija abi faktori.
VK norāda, ka saliedētības politikai trūkst skaidras plānošanas, koordinācijas un konkrētu sasniedzamo rādītāju. Nav pieejama pilnīga informācija par nozares finansējumu un tā izlietojumu. Nav skaidra SIF loma. Nav skaidri noteikti rādītāji, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un sabiedrības saliedētību dinamikā. Līdzšinējie pasākumi nav mērķtiecīgi orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, secinājusi VK.
SIF tradīcija ir regulāri ik gadu dalīt 32-65 tūkstošus eiro katrai tādām nevalstiskajām organizācijām kā “Providus”, “Pilsoniskā alianse”, “Ascendum”, "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS", “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “Delna”, “Centrs MARTA” un citām līdzīgām atvērtības, tolerances un ilgtspējīgas noturības iestādēm. Agrākos laikos šāda tipa organizācijām naudu deva Džordžs Soross, taču pēdējos gados viņš vairs naudu nedod. SIF tomēr vēl dod. Kāpēc? Tāpēc, ka Soross deva un tas skaitījās pareizi?
Kas tad tur bija pareizi, ja 65 992,66 eiro SIF naudas aizgāja, piemēram, mērķim “sieviešu, bērnu un jauniešu iespējošana”?
SIF mājaslapā rubrikā “Aktuāli” ir virsraksts “Sociālā iniciatīva “Izdevīgi ceļojumi”. Tas ir interesanti! Vai SIF piedāvā ceļot? Ja tā padomā, SIF tik lielas finanses apgūst, tad jau arī būtu jauki, ja ļaudīm tiktu piedāvāti ceļojumi ar atlaidēm vai kā.
Ir pat vēl labāk - “airBaltic” “ķiršu biļešu” reklāmas garā ieturēts plakāts vēsta, ka ceļojums ir 100% par brīvu!
“Mēs aicinām tevi ceļojumā, kur viss, kas tev vajadzīgs, ir atvērtība un vēlēšanās iepazīt citādo. Uzzināt, uzklausīt un neklusēt, ja kādam nepieciešams atbalsts. Piedzīvot citādo un iegūt aizraujošu pieredzi,” aicina SIF.
Ceļot un iepazīt jaunas vietas un cilvēkus ir aizraujoši. Krāšņā Indija, vientuļa sala, izaicinoša, šķēršļu pilna vide un pat ceļojums laika mašīnā uz 50 vai 60 gadu senu pagātni? To visu tagad vari piedzīvot pilnīgi bez maksas!
Dodies visizdevīgākajā ceļojumā pasaules vēsturē, nesperot ne soli! Palūkojies apkārt - tepat līdzās ir stāsti, kas atklās atšķirīgu pasauli. Aprunājies ar cilvēkiem no citas kultūras, ar citu ādas krāsu, no citas desmitgades, ar funkcionāliem traucējumiem.
Žēl, bet nebūs ceļojuma uz krāšņo Indiju. Tā vietā tiek piedāvāts lasīt definīciju “Kas ir diskriminācija”. Norādīta arī vērtīga informācija, kur meklēt palīdzību, ja iznāk saskarties ar diskrimināciju - Tiesībsarga birojs, resursu centrs sievietēm “Marta”, Latvijas LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” un citas vietas.
Pagājušā gada 24. oktobrī TC “Galerija Centrs” tika atklāta SIF sociālā iniciatīva “Izdevīgie ceļojumi”, kas aicināja bez maksas doties visaizraujošākajā ceļojumā, uzklausot līdzcilvēku pieredzes stāstus un atklājot atšķirīgu pasauli tepat līdzās. Atklāšanas pasākumu noslēdza “Ceļojums pieredzēs”, kura laikā visiem interesentiem bija iespēja piestāt kādā no improvizētām ceļojumu pieredzes “stacijām”, kas simbolizēja kādu no diskriminācijas formām, lai izprastu problēmas, ar ko saskaras līdzcilvēki eidžisma, rasisma vai invaliditātes izraisītas diskriminācijas dēļ. Tā bija iespēja satikt paraolimpisko čempionu Rihardu Sniku, “TikTok” sociālā eksperimenta “Pensionāra dzīve” veidotāju Maritu Akmeņkalni un satura veidotāju, “TikTok” konta “Life in Latvia” autoru Gokulu - indieti, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
Katram, kas piestāja kādā no stacijām, bija jāizpilda tests, lai noskaidrotu, vai viņš maz ir gatavs ceļot tālāk. Šāda iespēja ir ikvienam, izpildot testu izdevigiecelojumi.lv. Šeit arī iespējams uzzināt vairāk par diskrimināciju un tās izpausmēm, katra paša iespējām mazināt diskrimināciju un organizācijām, kurās meklēt palīdzību, ja gadījies piedzīvot diskrimināciju.
Lai gan ceļotājiem pasākums bija bez maksas, diezin vai SIF tas neko neizmaksāja. Taču par to SIF mājaslapa kautrīgi klusē. Par valsts naudas tērēšanu labāk paklusēt.
Sirsnīga sadarbība ar sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniecēm Ivetu Kažoku un Laimu Bērziņu ir bijusi 2023. gadā, kad viņas prezentēja par SIF naudu finansētu projekta “Saliedētības radars” ziņojumu, kurā bija pētītas dažādās metodes, kā mērīt sabiedrības saliedētību, starptautisko organizāciju un citu valstu pieredzi, un tika vākti dati par Latviju. Tika pētīta identitāte un piederības sajūta Latvijai - vai militāra uzbrukuma gadījumā ļaudis ir gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, vai viņi neiebilstu, ja kaimiņos dzīvotu kādas potenciāli marginalizējamas mazākuma grupas pārstāvis un tamlīdzīgas lietas. Pētījumā tika konstatēts, ka to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjūt piederību Latvijai, ir 76%.
Tas būtu jauki, taču VK savā ziņojumā ir secinājusi, ka joprojām nav ieviesta prakse novērtēt politikas, īstenoto pasākumu ietekmi ilgākā termiņā un dinamikā. KM dati ir nepilnīgi un nesistemātiski, padarot analīzi un salīdzināšanu neiespējamu. Nav arī skaidrs, vai tiks izmantoti SIF radītie Sabiedrības saliedētības radara rādītāji. “Vienlaikus jānorāda, ka saistībā ar saliedētas sabiedrības jomu no 2014. līdz 2024. gadam veikti vairāk nekā 110 zinātniski pētījumi un iestāžu pasūtīti pētnieciskie darbi par vismaz 17 miljoniem eiro,” aplēsusi VK.
Valsts kontrole ir konstatējusi, ka nav skaidrs kopējais valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums jomai. NAP 2021-2027
indikatīvi paredzēti vismaz 24 milj. eiro gadā, savukārt Pamatnostādnēs 2021-2027 KM indikatīvi iezīmēti 42 milj. eiro visam periodam. Liela daļa līdzekļu tiek piesaistīta no ES fondiem vai pieprasīta prioritāro pasākumu ietvaros ik gadu.
Lai veicinātu vienotu politiku un koordinētu institūciju sadarbību, izveidota Pamatnostādņu uzraudzības padome ar vairāk nekā 20 locekļiem, taču tās darbība ir pasīva un ierobežota informatīvā līmenī. Revīzijā secināts, ka padome nepilda visus uzdevumus un neizmanto piešķirtās pilnvaras, līdz ar to tās darbības efektivitāte ir apšaubāma. Arī sabiedrības līdzdalība politikas plānošanā nesasniedz gaidīto efektu - KM iesaiste ir nepietiekama, un process pārvēršas par formālu procedūru, kas patērē gan ministrijas, gan iedzīvotāju resursus bez reāliem uzlabojumiem. Kritiski trūkst atgriezeniskās saites - cilvēki netiek informēti, kāpēc viņu priekšlikumi tiek vai netiek ņemti vērā. Uzticība valsts pārvaldei un sabiedrības iesaiste ir atkarīga no pozitīvas pieredzes, tāpēc ir jāpārskata līdzdalības mehānismi, padarot tos jēgpilnus un efektīvus.
Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir būtiskas sabiedrības saliedētībai, taču mācību sistēma nav jēgpilni koordinēta. Mācības nesaskaņoti organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), KM, Labklājības ministrija (LM), SIF, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības. Trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu. Dažādās institūcijās noteiktie atšķirīgie nosacījumi rada nevienlīdzību un neskaidrību mācību dalībniekiem un izglītības iestādēm, turklāt bez centralizētas uzraudzības nevar novērtēt programmu efektivitāti. Valsts kontrole aicina ieviest vienotu stratēģiju un koordināciju, jo valodas apguve ir ne tikai izglītības, bet arī drošības, imigrācijas, nodarbinātības un integrācijas jautājums.
VK ir sacījusi: “Nav skaidra SIF loma.” Bijušās SIF sekretariāta direktores Zaigas Pūces vārds VK dokumentā nekur neparādās, taču revīzija attiecas uz pēdējiem gadiem, kad Sabiedrības integrācijas fondu vadīja Zaiga Pūce. Rakstu lasiet šeit.
Tagad Z. Pūce ir atradusi jau citu, labu darbu un 3. martā sāks strādāt par Latvijas Universitātes fonda izpilddirektori.
Latvijā par saliedētas sabiedrības jomas politiku no 2011. gada atbildīga ir KM. Valdība ir apstiprinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (Pamatnostādnes 2021-2027). Kopš 2001. gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kam jāīsteno attīstības plānošanas dokumentiem atbilstoši pasākumi sabiedrības integrācijā. Vispārīgas, neskaidras politikas apstākļos SIF daļēji pilda arī politikas veidotāja lomu. “Izveidojusies savdabīga situācija, ka politiķu iesaiste politikas īstenošanā ir aktīvāka nekā politikas veidošanā, jo SIF padomē darbojas Ministru prezidenta pārstāvis un pieci ministri,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
VK pauž, ka nav pieejama pilnīga informācija par nozares finansējumu un tā izlietojumu. Spriežot pēc SIF pārskatiem, SIF izdevumi 2023. gadā bijuši 36,8 miljoni eiro, 2024. gadā - 35,8 miljoni eiro. Nauda lietota daudziem jo daudziem dažādiem projektiem - nevaldības organizācijām, pilsoniskās līdzdalības veicināšanai, ģimenēm, darba devējiem, sociālām inovācijām, mazaizsargātiem iedzīvotājiem, Vienas pieturas aģentūrai jaunpienācējiem, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
Atgādinām, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nesen intervijā “nra.lv” izteicās, ka vajadzēs vērtēt, vai SIF vispār ir vajadzīgs. Taču šis jautājums būs jālemj visai valdošajai koalīcijai.
