Piektdien, 31. jūlijā, «Hanzas peronā» pirmizrāde – režisora Vladislava Nastavševa iestudētā Antona Čehova izrāde «Trīs māsas». Māsu tēlos iejūtas aktrises Anta Aizupe (Irina), Inese Pudža (Olga) un Marija Linarte (Maša).
Antona Čehova «Trīs māsas» (1900) ir kā portāls no viena pārmaiņu laikmeta citā. Izrāde, kurā līdz ar aktieru tēliem atdzīvosies arī mākslīgais intelekts, piedāvās skatītājam jaunu, taču, iespējams, jau sen esošu pasaules modeli, kurā pazūd aktieru nacionalitātes un ir tikai viens ceļš tiem kopā ejams - ceļš nezināmajā. Izrādes scenogrāfija un «Hanzas perona» telpas aizvedīs skatītāju vēl nebijušā piedzīvojumā, kas ikvienam skatītājam ļaus gūt jaunu teātra pieredzi.
Līdzās «trim māsām» jauniestudējumā spēlē spilgtākie un savas paaudzes meistarīgākie latviešu un krievu teātra aktieri: Dana Bjorka, Kaspars Dumburs, Jurijs Djakonovs, Maksims Busels un Igors Šelegovskis.
Komponisti: Vladislavs Nastavševs un Ivans Lubeņņikovs, kurš ir viens no populārākajiem Krievijas mūzikas producentiem un komponistiem, viņš aktīvi darbojas ne tikai teātra, bet arī kino nozarē. Mūzikai izrādē ir īpaša nozīme - tā kļūst par vēl vienu aktīvo dalībnieku līdzās aktieriem, «ierāmejot» režisora ieceri. Ivans Lubeņņikovs, protams, būtu vēlējies piedzīvot «Trīs māsu» pirmizrādi klātienē, taču šā brīža situācija pasaulē to diemžēl neļauj.
Ieraudzīt vētru
«Izrāde «Trīs māsas» ir darbs par vārdos neizsakāmo, par dzīvē neieraugāmo, par rokās nesataustāmo. Starp izrādes tēlu monologiem ir iespējams ieraudzīt vētru, kas tuvojas ne tikai lugas varoņiem, bet arī pašiem māksliniekiem. Apziņa par mūsu vispārpieņemtās pasaules iekārtas trauslumu liek uzdot jautājumu: kāda būs mūsu pasaule, tās nākotne, un kādi būsim mēs tajā,» saka jauniestudējuma režisors Vladislavs Nastavševs.
«Es nekad neesmu varējusi viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, par ko ir «Trīs māsas», jo katram šī izrāde stāstīs par ko citu. Protams, tas ir par ilgām, cerību un neziņu, kas būs tālāk. Tās ir lielas tēmas. Es tiešām ticu, ka šī luga ir īpaša ar to, ka katrs skatītājs kādā no tēliem atradīs ko tādu, kas iekustinās viņa sirdi,» saka Irinas lomas atveidotāja Anta Aizupe. Viņai šī loma ir ļoti mīļa. «Es cienu un mīlu Irinu par to, ka viņa nepadodas, tik kaislīgi cer un meklē, tik ļoti grib mīlēt. Tas viss ir arī manī. Mūžīgās cerības, ticība dzīvei.»
«Es domāju, ka izrāde stāsta par cilvēkiem, kuru dzīves ir pilnas ar nenotikušiem sapņiem,» saka Olgas lomas atveidotāja Inese Pudža. Viņasprāt, tas ir stāsts par realitāti, kura vienmēr izrādās raupjāka, un nākotne nav paredzama.
Nenodos savu draugu
«Nastavševa «Trīs māsas» ir kaut kas ļoti dīvains. Man visu laiku šķita, ka es skaidri zinu, par ko ir šī izrāde, bet šodien mēģinājumā sēdēju kā caurumā - es nesapratu neko...» mirkli pirms pirmizrādes vaļsirdīgi atzīstas Mašas lomas atveidotāja Marija Linarte. Aktrisei šķiet, ka šī izrāde ir par viņu pašu, par viņai apkārtējiem, par cilvēkiem. «Katrs no varoņiem kaut ko grib, bet to nevar dabūt. Viņi dzīvo sevis un arī sabiedrības izveidotā burbuļa efektā... Kā celofāna maisiņā, kur gaiss sāk aptrūkties. Patiesībā, ir aptrūcies jau sen. Un tomēr, neskatoties uz to, viņi ir emocionāli un inteliģenti tik pilni...» stāsta Marija Linarte, piebilstot, ka viņai šī izrāde ir arī «skats uz savu dzīvi no malas». «Varoņi to ir vērojuši tik ilgi, ka aizmirsuši iesaistīties. Laiks ir nepielūdzams un citu reizi mēs to aizmirstam. Mēs aizmirstam dzīvot, un viens otram uzspiežam prastu funkcionēšanu, nedomājot par galveno «dzīvošanas» termina esenci,» saka Marija Linarte. «Mašā ir tik daudz no manis, un tajā pašā laikā - nekā. Es arī esmu impulsīva, es arī gribu dzīvot saskaņā ar savu sirdi, es arī varu būt rupja un nelaipna, maļoties savās dzirnavās, es arī esmu mainīga un kontrastaina... Bet - es laikam nekad nenokļūtu situācijā, kur mana iekšējā pasaule tiek tik ļoti kompromitēta. Nezinu... Maša man ir viena no vismīļākajām lomām, negribas izstāstīt visus viņas noslēpumus, tas būtu kā nodot savu draugu. Maša manās acīs ir brīnumaina sieviete. Es viņu ļoti cienu un mīļoju,» piebilst talantīgā jaunā aktrise.
Katrs ar savu emocionālo akcentu
Taujātas, kā veidojas «māsu» sadarbība ar režisoru Vladislavu Nastavševu un izrādes radošo komandu, aktrises izstāsta katra savu pieredzi. «Viens no maniem pirmajiem darbiem pēc Latvijas Kultūras akadēmijas pabeigšanas bija «Jūlijas jaunkundze» pie Vlada kopā ar Inesi Pudžu, pēc tam «Vecene», «Makbets», «Idiots», «Te sākas nakts». Strādājam kopā jau gadiem, esam komanda. Šie ir mani cilvēki, starp kuriem varu justies droši, mēs atbalstām viens otru,» stāsta Anta Aizupe, uzsverot, ka arī sadarbība ar tiem aktieriem, ar kuriem viņa nebija iepriekš strādājusi, veidojas ļoti personiska un īpaša. «Kaut kādā ziņā līdz pirmizrādei mums jākļūst par vienotu organismu, es pat teiktu - ģimeni,» viņa piebilst.
«Vēl rit darba process, visi strādājam. Kā vienmēr. Ar lielāko daļu izrādes aktieru esmu spēlējusi iepriekš, domāju, ka saprotamies,» īsi un kodolīgi nosaka Inese Pudža.
«Šis ir bijis ļoti intensīvs process, visādā ziņā. Mēs visi esam tik dažādi, bet jocīgākais ir tas, ka mēs visi runājam «vienā valodā». Katrs ar savu emocionālo akcentu, bet valoda ir viena,» gandarīta par šo sadarbību ir Marija Linarte. Viņa neslēpj, ka materiāls ir sarežģīts, ar daudzām dimensijām, ir viegli apmaldīties. «Tas diktē savus noteikumus un nosaka grūtības pakāpi arī pašam procesam. Dažkārt man ir sajūta, ka mūsu process ir kā putnu vērotāju pulciņš. Mēs esam gan vērotāji - ornitologi, gan arī paši putni, bet - kopā jau visi lidojam...»
Izrāde savējiem
«Pats grūtākais, strādājot pie šī darba, ir aktieriski trāpīt tajā sajūtā, enerģijā, kas nepieciešama, lai izrāde strādātu. Lai tas trāpītu ne tikai skatītājiem, bet, pirmkārt, mums pašiem. Tas ir neticami grūti, un es ļoti ceru, ka mums izdosies,» mirkli pirms pirmizrādes saka Irinas lomas atveidotāja, norādot, ka šis ir kopdarbs, kur katrs tēls papildina viens otru - viss ir vienots, visi stāsta vienu stāstu.
«Jā, grūtākais ir visiem kopā izstāstīt šo stāstu,» piekrīt arī Olgas lomas atveidotāja.
«Manuprāt, pats grūtākais ir atkost šī darba daudzās patiesības un dimensijas, nekļūt paviršiem pret Čehovu. Mēs jau neviens nekad neuzzināsim viņa patiesās domas un ieceres attiecībā uz šo materiālu, bet mēs varam maksimāli censties cienīt viņa autordarbu,» piebilst Mašas lomas atveidotāja.
Bet uz jautājumu par jauniestudējuma mērķauditoriju aktrise Anta Aizupe atteic: «Gribētos teikt, ka savējie. Tie, kuri nepārtraukti meklē. Tie, kuriem patīk Čehovs. Tie, kuriem patīk Vlada izrādes. Nu, savējie!»
*Izrāde «Trīs māsas» jūlijā un augustā «Hanzas peronā» tiks spēlēta tikai 10 reizes latviešu valodā ar titriem krievu valodā, skatītāju skaits katrā izrādē ierobežots.
