«Domāju, ka manas izjūtas, saņemot šo balvu, nav pārāk oriģinālas – es esmu šokā un vienlaikus ārkārtīgi laimīgs. Šāds novērtējums dod spēku turpināt strādāt un mērķi iet uz priekšu,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kārlis Reijers. Eduarda Smiļģa 134. dzimšanas dienā viņš saņēmis «Spēlmaņu nakts 2019/2020» balvu kategorijā «Gada aktieris».
Talantīgais jaunais aktieris, kuram šī ir ceturtā sezona Latvijas Nacionālajā teātrī kopš Latvijas Kultūras akadēmijas absolvēšanas, prestižo balvu saņēmis par trim lomām pagājušajā sezonā - par Jēkabu izrādē «Puika, kurš redzēja tumsā» (2019), Ņurņiku izrādē «Katls» (2019) un Advokātu izrādē «Margarēta» (2020).
«Es vēl joprojām neesmu aptvēris, ka tas ir noticis ar mani,» divas dienas pēc balvas saņemšanas sarunā ar Neatkarīgo atzina Kārlis Reijers. «Protams, pirmajā mirklī bija liels šoks un reizē laime, jo - laikam tas kaut ko nozīmē. Un tomēr es laikam līdz galam vēl neesmu sapratis, ko tas īsti nozīmē un kā es par to jūtos.»
Viņš uzskata, ka pārsvarā aktieru ego nav pārāk liels, daudzus bieži pārņem neticība sev, tāpēc katrs profesionāļu novērtējums dod spēku un pārliecību strādāt tālāk. «Apziņa, ka esi vērtīgs, ir ļoti vajadzīga. Jo īpaši šajā laikā, kad teātrī nekas nenotiek. Domāju, ka šodien daudzi aktieri mazliet jūk prātā, jo salauzts ir ritms, kādā bija pierasts strādāt. Un katrs atzinīgs vārds ļauj ar cerību lūkoties nākotnē,» saka jaunais aktieris. Viņš cer, ka «Gada aktiera» tituls viņam iedos zināmu atvieglojumu - tādā nozīmē, ka vairs nebūs «kādam kaut kas jāpierāda». Un vienlaikus viņš gribētu šo balvu sadalīt vismaz četrās daļās, jo ir pārliecināts, ka to pelnījuši visi šogad šai balvai nominētie skatuves mākslinieki - gan Andris Keišs (Eduards Smiļģis izrādē «Meklējot Spēlmani», Jaunais Rīgas teātris), gan Ģirts Krūmiņš (Pēteris Pētersons izrādē «Meklējot Spēlmani», Jaunais Rīgas teātris), gan Igors Šelegovskis (Žils izrādē «Te sākas nakts», Ģertrūdes ielas teātris). Un vēl daudzi citi, kuri netika nominēti. Viņaprāt, piemēram, arī Gundars Grasbergs (Olli Mentimā izrādē «Finlandizācija», Latvijas Nacionālais teātris).
Bez skatītājiem nav teātra
Precīzi pirms gada, gatavojoties izrādes «Katls» pirmizrādei, Kārlis Reijers sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka ar katru jaunu lomu viņš joprojām mācās, joprojām daudz nezina un mežonīgi daudz kļūdās. Viņš pats uzskatīja, ka profesionāli vēl nav tādā līmenī, kādā gribētu būt, un lielākoties pašam nepatīk tas, ko un kā viņš dara.
«Ne kategoriski, bet mazliet esmu pamainījis savas domas, un to man palīdzēja izdarīt režisore Ināra Slucka - izrādes «Katls» iestudēšanas laikā viņa man parādīja citu virzienu, kā domāt par savu profesiju, kā strādāt. Tas man ļoti palīdzēja visas pagājušās sezonas laikā, ko acīmredzot godam esmu noturējis. Bet skaidrs, ka mācīties šajā profesijā vajadzēs visu mūžu,» uzskata Kārlis Reijers.
Aktieris atklāj, ka šobrīd teātrī notiek aktīvs radošs darbs - viņš strādā pie režisora Valtera Sīļa, kurš iestudē igauņu rakstnieka Reiņa Rauda politisko trilleri «Perfektā teikuma nāve», kura pirmizrāde plānota 6. decembrī. Šis darbs veltīts laikam, kas arī Latvijā bija īpašs - Trešās atmodas gadiem 80. gadu beigās, kad Padomju Savienība juka pa vīlēm, parādījās iespēja brīvi domāt un brīvi rīkoties, cilvēki dzīvoja eiforijā metru virs zemes, jo ik pa laikam tika pulcēti manifestācijās, stāvēja plecu pie pleca un beidzot sajutās drosmīgi. Tomēr joprojām bija modras acis pelēkās civildrēbēs, kas brīvības tīkotājiem rūpīgi sekoja līdzi.
«Atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai pirmizrāde būs tikai «iekšējai lietošanai». Bet, kad skatītājiem atkal būs iespēja nākt uz teātri, mēs būsim gatavi to spēlēt,» saka jauniestudējuma Ervina Vesirosa lomas atveidotājs, piebilstot: kas zina, kad tas būs…
«Strādāt bez skatītājiem ir sava veida nāve, tā ir tikai tāda pašapliecināšanās pašiem sev. Jo teātris ir saruna, bet, ja zālē nav skatītāju, ar ko sarunāties, nav arī teātra…» uzskata pērnās teātra sezonas labākais aktieris.
Taujāts, kā tumšais un drēgnais rudens, kas paiet vēl arī pandēmijas zīmē, ietekmē viņa emocionālo noskaņojumu, Kārlis Reijers atteic: ar to, ka ir iespēja strādāt un intensīvi notiek jaunu izrāžu iestudējuma process, aktieriem savā ziņā tagad ir paveicies. Jo nav laika būt ārpasaules ikdienas notikumos. Atšķirībā no pavasara, kad visiem bija jāsēž mājās un mocīja neziņa par to, kas notiek…
«Laiks ir ļoti interesants. Es jau kopš pavasara daudz domāju, kas tas ir, kas pasaulē notiek. Ja tas viss ir dabisks process, tad mūsu mīļā zemīte vai kāds tur augšā, kā nu kurš to sauc, grib mums ko būtisku pateikt. Bet - es neesmu īpaši pārliecināts, ka mēs tajā ieklausāmies un protam to sadzirdēt. Iespējams, mums ir mazliet jānomierinās un jāpārskata vērtības, kas cilvēcei un cilvēka dzīvē ir svarīgas un nozīmīgas. Varbūt vajag mazliet piebremzēt ar materiālismu un jaunajām tehnoloģijām, kurās slīkstam, varbūt vajag atgriezties pie dabas, jo - mēs jau esam visi dabas sastāvdaļa, nevis kaut kādas izdomātas sabiedrības daļa. Kāda būs tā jauna pasaule, kas acīmredzami nāk?... Jā, par to es daudz domāju un uzskatu, ka mums vajadzētu mierīgi tai gatavoties, saprātīgi pārdomājot un sakārtojot vērtības,» uzskata talantīgais jaunais aktieris.
KĀRLIS REIJERS• Latvijas Nacionālā teātra aktieris • Dzimis 1994. gada 10. maijā Priekulē • Izglītība: Bārtas pamatskola, Kalētu mūzikas skola, Liepājas valsts 1. ģimnāzija, Latvijas Kultūras akadēmija (2017) • Repertuāra lomas: Gastons - A. Dīča lugā «Arī vaļiem ir bail» (rež. E. Seņkovs, 2018), Gatiņš - Raiņa «Pūt, vējiņi!» (rež. E. Seņkovs, 2018), vairākas lomas - J. Baloža «Zem diviem karogiem» (rež. V. Sīlis, 2019), Jēkabs - R. Bugavičutes-Pēces «Puika, kurš redzēja tumsā» (2019, rež. V. Sīlis), aktieru kopdarbā «Īstā sālsmaize» (2020), «Margarēta» (rež. R. Suhanovs, 2020), Ervins Vesiross - R. Rauda politiskajā trillerī «Perfektā teikuma nāve» (rež. V. Sīlis, 2020) • «Spēlmaņu nakts 2016/2017» nominācija «Gada jaunais skatuves mākslinieks» (par Jura lomu izrādē «Zilā», rež. T. Treinis) • «Spēlmaņu nakts 2019/2020» balva kategorijā «Gada aktieris» (par lomām Latvijas Nacionālajā teātrī - Jēkabs izrādē «Puika, kurš redzēja tumsā», Ņurņiks izrādē «Katls» un Advokāts izrādē «Margarēta»)
|
Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā:
režisorei Mārai Ķimelei un aktierim Leonīdam Lencam
GADA IZRĀDE - «Grand Prix»:
«Puika, kurš redzēja tumsā» (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis)
Gada lielās formas izrāde:
«Šekspīrs» (Liepājas teātris, režisors Elmārs Seņkovs)
Gada mazās formas izrāde:
«Puika, kurš redzēja tumsā» (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis)
Gada izrāde bērniem:
«Pagalms atdzīvojas» (Valmieras vasaras teātra festivāls, režisors Toms Treinis)
Gada izrāde pusaudžiem:
«Netikumīgie» («Dirty Deal Teatro», režisore Krista Burāne)
Gada režisors:
Valters Sīlis («Puika, kurš redzēja tumsā» un «Finlandizācija» - Latvijas Nacionālajā teātrī, «Izskatās, ka tu mirsi» (kopā ar Kati Krolli) - «Dirty Deal Teatro», «Uzvara ir mirklis» - Valmieras vasaras teātra festivālā)
Gada aktrise:
Inese Kučinska (Ričards III izrādē «Šekspīrs», Liepājas teātris)
Gada aktieris:
Kārlis Reijers (Jēkabs izrādē «Puika, kurš redzēja tumsā», Ņurņiks izrādē «Katls», Advokāts izrādē «Margarēta», Latvijas Nacionālais teātris)
Gada aktrise otrā plāna lomā:
Elita Kļaviņa (Felicita Ertnere izrādē «Meklējot Spēlmani», Jaunais Rīgas teātris)
Gada aktieris otrā plāna lomā:
Kaspars Dumburs (Luī izrādē «Te sākas nakts», Ģertrūdes ielas teātris)
Gada jaunais skatuves mākslinieks:
1. Kārlis Arnolds Avots (V izrādē «Elpa», Dailes teātris, Dmitrijs Prokofjevičs Razumihins izrādē «731. solis», Valmieras drāmas teātris)
2. Rihards Zelezņevs (Klāvs izrādē «Plastmasas huligāni», teātra apvienība «PERFOrācija», loma izrādē «Pagalms atdzīvojas», Valmieras vasaras teātra festivāls, lomas tiešsaistes izrādē «Vol.1 ANTIŅŠ», teātra apvienība «PERFOrācija», Kolēģis izrādē «Medības», teātra apvienība «Esarte» sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju)
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā:
Autoru kolektīvs: Krista Burāne, Laila Burāne, Marija Luīze Meļķe, Kirils Ēcis un Raimonds Ķirķis, «Netikumīgie» («Dirty Deal Teatro»)
Gada scenogrāfs:
Reinis Suhanovs («Šekspīrs», Liepājas teātris, «Margarēta», Latvijas Nacionālais teātris)
Gada kostīmu mākslinieks:
Madara Botmane («Alise Brīnumzemē», Latvijas Nacionālais teātris, «Purva bridējs ugunī», Liepājas teātris)
Gada gaismu mākslinieks:
Lienīte Slišāne («Puika, kurš redzēja tumsā», Latvijas Nacionālais teātris)
Gada video mākslinieks:
Gints Gabrāns, Toms Zeļģis, Gustavs Voldemārs Lociks («Alise Brīnumzemē», Latvijas Nacionālais teātris)
Gada kustību mākslinieks:
Elīna Gediņa («Tukšais zieds (Jerma)», Latvijas Nacionālais teātris, «α Sapiensi», Valmieras vasaras teātra festivāls, teātra apvienība «Esarte»)
Gada muzikālās partitūras autors:
Anna Ķirse («Zalkša līgava», Jaunais Rīgas teātris, «Elpa», Dailes teātris)
Gada notikums digitālajā vidē:
Tīmekļa izrāde «Irānas konference» (režisors Elmārs Seņkovs)
Skatītāji par gada labāko aktieri atzinuši Andri Keišu, bet gada aktrises gods skatītāju vērtējumā piešķirts Inesei Kučinskai. Savukārt gada labākā izrāde, skatītājuprāt, bijusi «Šekspīrs» Liepājas teātrī.
* Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: Līga Ulberte (teātra zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja), Andra Rutkēviča (teātra kritiķe), Eduards Liniņš (komentētājs, tulkotājs), Undīne Adamaite (teātra kritiķe, kultūras žurnāliste) un Jevgēņija Šermeņeva (teātra žurnāliste, producente).
* Šogad «Spēlmaņu nakts» balvas tika pasniegtas jau 27. reizi un ceremoniju tiešraidē no Liepājas veidoja Mārtiņš Kalita, Rasa Bugavičute-Pēce, «-8», Dainars Albužis, Mārtiņš Feldmanis, Milda Ziemane, Raitis Beķeris, Jevgenija Skoraja un Asnate Siliņa
