«Es guļu kā kaķis – no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam. Nu labi, tik traki varbūt nav, bet apmēram tā. Jo motivācija rakstīt mūziku ir nulle,» atzīst tautā mīlētais komponists Mārtiņš Brauns.
Šovakar, 23. janvārī, pulksten 21 Latvijas Televīzijas (LTV) koncertciklā «Koncerts Z studijā» pirmo reizi izskanēs nevis konkrētas grupas vai solistu priekšnesums, bet komponista darbi. Mārtiņa Brauna smeldzīgās, huligāniskās un visiem mīļās dziesmas izpildīs solisti Ieva Sutugova, Atis Ieviņš un Zane Gudrā, bet pie klavierēm sēdīsies pats komponists.
Vienmēr mainīgais Mārtiņš Brauns - komponists, taustiņinstrumentālists, dziedātājs un piedziedātājs, mazliet arī dzejnieks un rīmju meistars - savos darbos ir gan romantisks un dramatisks, gan ironisks un pat huligānisks. Viņa radītie skaņdarbi ir skanējuši un arvien skan ļoti svarīgos notikumos - sākot ar «Mikrofona aptaujas» noslēguma koncertu, aktiera Edgara Liepiņa koncertprogrammu «Tas, ko Zenta neatļāva», Jaunatnes teātra izrādi «Mauglis» un lugas «Alberts» iestudējumu uz Nacionālā teātra skatuves, beidzot ar joprojām brīnišķīgu kino mūziku un emocionālu leģendārās dziesmas «Saule, Pērkons, Daugava» izpildījumu dziesmu svētku noslēgumā.
«Koncertā Z studijā» izskanēs pa skaņdarbam no dažādām Mārtiņa Brauna daiļrades desmitgadēm vienotā un mūsdienīgā stilistikā, kas atgādinās par komponista daudzveidīgo mūziku. Kopā ar viņu uz skatuves kāps solisti Ieva Sutugova, Atis Ieviņš, Zane Gudrā, kā arī instrumentālisti Mārcis Auziņš, Toms Poišs un Rūdolfs Dankfelds.
«Televīzija rekomendēja spēlēt tikai publikas iemīļotus gabalus, nekādus pirmatskaņojumus, un mans «noteikums» bija kategoriski nespēlēt «Čali, ko tu rausties» un «Mammu, es gribu!». Visu pārējo - lūdzu, ko vien vēlaties! Sastāvs bija ļoti labs, un mēs ierakstījām programmu, kas sanāca garāka, nekā mums atvēlētais laiks. Kaut kas tiks ņemts ārā,» stāsta Mārtiņš Brauns, uzsverot, ka pirms koncerta ieraksta visiem dalībniekiem bija jānodod «Covid-19» siekalu tests. «Visi esam negatīvi!» viņš nosaka, uzsverot, ka savukārt prieks par atkalsatikšanos, iespēju redzēt citam citu un saspēlēt «dzīvajā», bija absolūti pozitīvs.
«Viņi visi ir tik forši! Patiesībā, manā radošajā biogrāfijā nav bijis neviena slikta mūziķa,» komponists ar gandarījumu secina.
Mārtiņš Brauns stāsta, ka viņa mūzika, pašam gan klāt neesot, nupat atskaņota Rīgas Domā - trešdien, 20. janvārī, 1991. gada barikāžu aizstāvju atcerei veltītajā koncertstāstā «Mana uguns, kuries», kas tiešraidē bija skatāma LTV1.
«Tur bija kompilācija no mana barikāžu gabala «In memoriam» ar Andra Slapiņa tekstu - diriģents Sigvards Kļava pasūtīja, lai uzrakstu jauktajam korim, ērģelēm un kontrabasam -, «sapārota» ar «Daugavmāti». Tāds pasākums arī man svarīgs, jo es jau arī pa barikādēm dauzījos. Mani trīs reizes sauca saņemt ordeni, bet man toreiz nebija laika. Un priekš kam man tie bļembuki no visādiem «mikrofoniem» un par «mūža ieguldījumiem»? Tikai zaudējumi, braucot tiem pakaļ un tērējot degvielu,» komponists nosmej un saka, ka esošajos apstākļos nekādi koncerti vairs nav plānoti.
«Visi radošie plāni ir sajukuši. It kā ir paredzēts koncerts marta beigās, bet es neticu, ka tas notiks. Vienīgā cerība ir par manu Ziemassvētku programmu «Veltījums», ko 2019. gadā izveidoju kopā ar feiniem jauniešiem - vokālo apvienību «Insomnia» un stīgu kvartetu. Ceram, ka nākošajos Ziemassvētkos būsim jau tik čipoti, ka varēsim apmeklēt koncertus. Mums pašiem tā ir mīļa programma, arī klausītājiem patika, tāpēc 2020. gada beigās bijām ieplānojuši vēl 12 koncertu sēriju, bet - viss atcēlās,» stāsta Mārtiņš Brauns. Taujāts, varbūt šo programmu plānots izdot albumā, viņš atteic, ka nav gan, jo «mūzikas ieraksts ir viens no neizdevīgākajiem naudas tērēšanas veidiem». «Tas ir ļoti neizdevīgi, CD paliek nepopulāri -, jo mūziku var «nopumpēt» no «YouTube», kas neko nemaksā. Par to arī mēs cīnāmies, lai «YouTube» par radošu darbu maksātu jēdzīgus procentus,» saka komponists, kurš aktīvi darbojas arī Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) padomē.
«Tagad mana mīļākā nodarbošanās ir gulēšana, bet no tādas atpūtas jau arī nogurst…» saka Mārtiņš Brauns, neslēpjot, ka galīgi nav motivācijas rakstīt mūziku, radīt ko jaunu. «Teorētiski gribētos, bet praktiski negribas. Galīgi nav iekāriena. Negribu arī iesūnot, tāpēc formu mazliet turu - pirkstus uz klaviatūras pakustinu un kaut ko piedziedu, lai pēc visiem šiem Latvijas «varoņdarbiem» nepaliktu galīgs deģenerāts. Es ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies un kaut kāda jēga no manis vēl būs. Pagaidām vēl ir…»
Komponista balsī nav jaušams pesimisms, vien nožēla par to, ka radošajiem cilvēkiem ir atņemta iespēja būt uz skatuves. «Ir jāuztur labs noskaņojums, ir jācenšas to uzturēt,» uzskata Mārtiņš Brauns un iesaka pēc iespējas mazāk patērēt masu informācijas līdzekļus, skatīties ziņu raidījumus. Tā vietā labāk izvēlēties kādu amerikāņu, itāļu vai franču filmu ar laimīgām beigām. «Piemēram, kādu krimiķi, kur, lai arī liekas, ka galvenais varonis neizkulsies, tomēr beigās ir «happy end». Un tad ar mierīgu sirdi var atkal iet gulēt.»
