Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Šodien (2. februārī) valdība plānojusi lemt par ārkārtas situācijas pagarināšanu vēl uz diviem mēnešiem, tas ir, līdz 6. aprīlim. Ja šī iecere iegūs likuma spēku, tad ārkārtējā situācija Latvijā ilgs jau piecus mēnešus pēc kārtas, no kuriem četri būs pavadīti ārkārtējās situācijas pagarinājumā. Iedzīvotāju bažām, ka līdz ar to tiks pārkāpta likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” norma, pēc Saeimas speciālistu skaidrotā nav pamata, jo ārkārtējo situāciju varot pagarināt neskaitāmas reizes un katru reizi uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Taču, ja likumu interpretē šādā veidā, tas rada bažas, ka ārkārtējo situāciju Latvijā var pagarināt bezgalīgi.
Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli “ 5. pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts, tad lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika un lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas prezidijam. Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Izsekojot likuma tapšanas gaitai, Neatkarīgajai, tāpat kā vairākiem lasītājiem, bija radusies pārliecība, ka pašreizējā likuma autori ar trim mēnešiem ir domājuši kopējo laiku, uz kuru drīkst pagarināt ārkārtējo situāciju. Visu rakstu var izlasīt šeit:
