Lai gan sabiedriskā transporta pieturvietās un rindās pie lielveikalu ārdurvīm jau saldē februāris, joprojām notiek 2020. gada labākās, vērtīgākās, atskaņotākās, klausītākās utt. dziesmas noskaidrošana. Pēdējos gados savus objektīvos datus šajos skaidrojumos ievieš arī digitālā vide, tāpēc noskaidrot kādu vienu “Gada hitu” kļūst aizvien grūtāk.
Latvijas Radio 2 rīkotā “Muzikālā banka” savu gada vērtīgāko dziesmu jau ir kronējusi - par to atzīta Intara Busuļa izpildītā “Dejo ar vientulību”. Lai arī šī aptauja atspoguļo tikai speciāli izvēlētas žūrijas viedokli, kā arī attiecīgās radiostacijas klausītāju un LTV skatītāju domas, galīgi garām tās nav bijušas, ko savukārt apliecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) apkopotais pērn radiostacijās klausītāko dziesmu “Top 5”, kurā ir arī “Dejo ar vientulību”. Abos šajos topos vēl figurē tikai grupu “Astro’n’out” un “Sudden Light” kopīgi iespēlētais “Haosā”, kas “bankā” gan bija tikai piektais. Tātad - Busulis labākais? Nu, nu, Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” žūrijas vērtējumā viņa dziesma nav tikusi pat “Top 5”, toties gan tur, gan arī jau minētajā radiohitu topā iespurgusi dāmu triecienvienības “Agnese Rakovska - Aija Andrejeva - Kristīne Pāže” ieskaņotā “Laime šī”. Starp citu, “Neatkarīgās” apskatnieks tieši šo dziesmu liktu 2020. gada topa pirmajā vietā (vai arī akcijas “Dod pieci” himnu “Es zinu, Tu esi”).
Taču ir vēl kāds dziesmu popularitātes rādītājs, kam nav nekāda sakara ar radiostacijās spēlēto, konkrētas auditorijas sabalsoto vai speciālas žūrijas sažūrēto - digitālo mūzikas straumēšanas vietņu straumētāko dziesmu tops, kas atspoguļo to, ko cilvēki pērn ir klausījušies vai lejupielādējuši. Protams, klausījušies vai lejupielādējuši ne jau tikai pagājušā gada svaigumus, tomēr šie dati precīzi fiksē klausītāju interesi par konkrētiem mūzikas žanriem digitālajā vidē. Rezultāti ir diezgan pārsteidzoši un apgāž mītu, ka digitālajā vidē mūziku lielākoties klausās tikai jaunākā paaudze - vai gan citādi 2020. gadā Latvijas teritorijā klausītāko dziesmu “Top 20” būtu “Prāta vētras” hiti, kuru izdošana datējama ar šā gadsimta sākumu, proti, “Plaukstas lieluma pavasaris” (2003) un “Rudens” (2005)! Protams, pirmajās vietās ir hiphopa pārstāvji, turklāt par nenoliedzamo digitālo karali saucams “Singapūras satīns”. Šādu topu (skat. raksta beigās) izveidojis portāls ParMuziku.lv, balstoties uz saņemtajiem datiem no “Spotify”, “Deezer”, “iTunes”, “Amazon”, “Apple Music” un citiem straumēšanas un lejupielādes mūzikas servisiem, kas veicina legālās mūzikas apriti.
Arī LaIPA izpilddirektore Liena Grīna apstiprināja - “apgalvojums, ka tikai jaunieši izmanto straumēšanas servisus, nav patiess: lielākoties tos izmanto auditorija vecumā no 30 līdz 45 gadiem, bet jaunieši vairāk klausās “YouTube””.
Šīs platformas dati minētajā topā nav iekļauti. ““YouTube” statistika netiek apkopota procesā esošo autortiesību jautājumu dēļ, kas saistās ar “YouTube” platformā pieejamā satura legalitāti. Digitālais mūzikas patēriņa tops atspoguļo Latvijas mūzikas klausītāja gaumi un Latvijā populārāko mūziku digitālajā vidē, apkopojot datus no pasaules lielākajām legālajām mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformām,” norādīja Liena. Taču tāpat ir skaidrs, ja datiem no digitālās vides klāt nāktu arī informācija no “YouTube”, tad reperu uzvaras gājiens būtu vēl pārliecinošāks.
Pēdējos gados mūzikas patēriņš digitālajā vidē aizņem aizvien lielāku īpatsvaru. “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums, kas veikts, aptverot laika periodu no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada oktobrim, apliecina, ka izteikti pieaudzis digitālais kultūras patēriņš: par 32% pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē, par 23% - ārvalstu filmu skatīšanās, savukārt par 22% - mūzikas klausīšanās tiešsaistē,” informē Liena Grīna. Tiesa, šis procents nebūt neliecina tikai par mūzikas patēriņa pieaugumu mūzikas straumēšanas platformās, un te LaIPA izpilddirektore atsaucas uz “Kantar TNS” pētījuma datiem: “Pēc aptauju datiem par Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumiem, aptuveni desmitā daļa (tikai 11%) mūzikas ierakstus iegādājas un klausās straumēšanas servisos, 41% ierakstus klausās bezmaksas interneta vietnēs (piemēram, “YouTube” un interneta radio), pārējie - citur.”
Diemžēl mūzikas patēriņš tiešsaistē Latvijā atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas, kur tiešsaistē mūziku patērē vidēji 30 - 35% auditorijas. Ko tas nozīmē? “Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumi liecina par to, ka mūzika vēl joprojām tiek patērēta no fiziskajiem avotiem, mūzikas ierakstus lejupielādējot jeb kopējot tos savās personiskajās iekārtās, kā arī klausoties radio,” atzīst Liena Grīna.
