4.lapa
Šīs ārkārtējās situācijas laikā nav neviena likuma, kas sargātu parādnieku no parādu piedzinēju bardzības. Šādas likuma normas tika pieņemtas pērn pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Taču vasarā šīs likuma normas zaudēja spēku, bet jaunajā likumā nekas līdzīgs vairs nav iestrādāts. Vienlaikus parādu piedzinēji atzīst, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc parādu piedziņas, kas liecina, ka parādi vairojas.
2020. gadā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas patērētājiem varēja palīdzēt gadījumā, ja bija radušās finansiālas grūtības izpildīt savas saistības - apmaksāt rēķinus, veikt kredītmaksājumus un tamlīdzīgi. Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteica, ka periodā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim patērētāju kreditēšanas līgumos paredzētie nokavējuma procenti aizstājami ar nokavējuma procentu apmēru 6% gadā no kavētā pamatsummas maksājuma. Sākot ar 2020. gada 22. martu parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un jebkuram komersantam (kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, pārdevējs, pakalpojumu sniedzējs, telekomunikāciju, apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs u.c.), kurš ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kuram ir tiesības prasīt parāda samaksu, uzsākot veikt parāda ārpustiesas atgūšanu, bija pienākums nodrošināt patērētājam tiesības 60 dienu laikā izteikt rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu. Šajā laikā nedrīkstēja veikt darbības, kas varēja radīt nelabvēlīgas sekas, piemēram, iekļaut informāciju par parādnieku un tā parādu parādvēstures datubāzē vai palielināt parāda atgūšanas izdevumus.
Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” zaudējis spēku. Tā vietā ir stājies “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”, kurā vairs nav paredzēta nekāda pretimnākšana parādniekiem. Visu rakstu var izlasīt šeit:
