«Ārējā pasaule ir sapnis, kuram agri vai vēlu būs jābeidzas, lai cik salds vai murgu pārņemts tas būtu. Mūžības kontekstā tā ir atmošanās no ilūzijas. Izjūti sevi kā mūžību un mosties jau šajā mirklī,» aicina pazīstamais mūziķis, grupas «Gain Fast» solists Kaspars Zlidnis.
Viņa draugi un sekotāji sociālajos tīklos jau vairāk nekā gadu seko līdzi viņa «spēka vēstījumiem», un šajā pavasarī tie apkopoti iedvesmojošā «Spēka grāmatā».
«Kad tu kaut ko ļoti stipri vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai īstenotu tavu sapni,» viņš pārfrāzē brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju leģendāro frāzi, mazliet «palabojot» šo sakāmo. «Mēs visi visu laiku kaut ko vēlamies, bet vai tas nozīmē, ka pasaulei vajadzētu piepildīt visas mūsu iegribas un ambīcijas? Nevis, kad tu kaut ko ļoti vēlies, bet kad tu atsaucies Visuma saucienam un dari nevis to, kas pašam patīk, lai piepildītu savu kārtējo egoistisko iegribu, bet to, kas ir jādara, lai kalpotu šai pasaulei, dodot labāko, kas tavos spēkos, tad augstākais spēks nāk talkā, un viss notiek pats no sevis, lai ar tavu palīdzību tiktu realizēts kāds augstāks uzdevums.»
Grāmata nekad nav bijusi viņa vēlme, un arī tagad mūziķis to «nepiesavinās» kā kaut ko savu. Viņš saka: tā ir atbildes reakcija. Tā ir viņa atsaukšanās daudzu cilvēku lūgumam izdot spēka vēstījumus grāmatā.
«Grāmata ir par spēku, bet tas nenozīmē, ka jūs to tur atradīsiet. Grāmata ir atgādinājums par augstāko spēku, kas jau ir atrodams katrā no mums, tas tikai ir jāatklāj pašam sevī. Nemeklējiet grāmatā tās atbildes, kas tikai kārtējo reizi pabaros jūsu prāta arvien pieaugošo izsalkumu pēc kaut kā jauna un aizraujoša. Prāta apetīte ir bezizmēra un neapturama. Tā vietā ļaujieties un atsaucieties tam spēkam, kas klauvēs pie jūsu sirds apziņas durvīm, lai pamodinātu jūs no prāta radītā sapņa, kas līdz šim nav ļāvis apzināties patiesību par sevi. Tu pats esi spēks!» uzsver grāmatas autors.
Viņš turpina dalīties ar saviem «spēka vēstījumiem» - par dzīvi, par sevi tajā un par visiem mums. Viņam ir viedoklis arī par šodien pasaulē notiekošo. «Mēs esam pieraduši pie tik komfortabliem apstākļiem un izšķērdīga dzīvesveida, ka šo izlutināto, fiziski, morāli un garīgi vājo un nepateicīgo sabiedrību no sliedēm spēj izsist katras mazākās ārējās dzīves svārstības un izmaiņas. Nekādas krīzes šajā valstī šai paaudzei nav un nekad nav bijis. Tieši otrādi: iespēju ir pārāk daudz. Veikalu ir pārāk daudz. Produktu un preču ir pārāk daudz. Mašīnu ir pārāk daudz. Viss, uz ko paskatāmies, ir pārpārēm,» domā Kaspars Zlidnis.
Viņš vērš uzmanību, ka mūsdienu cilvēki par krīzi sauc situāciju, kad viņiem restorāna vietā vakariņas jāēd mājās, kad neizdodas aizbraukt kārtējā ceļojumā, kad brīvdienās veikalos nevar nopirkt alkoholu, kad sāk palikt grūti nomaksāt līzingu par jaunāko automašīnu, kad nevar atļauties jaunāko «aifonu», kad no trīs istabu dzīvokļa jāpārbrauc uz divistabu dzīvokli, kad jāatliek kāds sen lolots pirkums, kad no algas noņem pāris procentus, kad jāmaina vai jāpielāgojas jauniem darba apstākļiem, kad televizorā, kas ir pa visu sienu, stāsta, cik viss ir slikti.»
«Spēka grāmatas» autors uzskata, ka īsta krīze ir nevis īslaicīga ekonomiskā lejupslīde vai kādas citas ikdienišķu un sadzīvisku apstākļu izmaiņas, bet cilvēku lepnums, izšķērdība un nepateicība.
«Cilvēka ego ir tik pieradis pie sasniegumiem, panākumiem, veiksmes, dažādām vēlmēm, sapņiem un komfortabliem dzīves apstākļiem, ka pat niecīgākās grūtības viņu padara par viegli ievainojamu upuri, kurš žēlojas, vaimanā un visās malās meklē vainīgos pie savām problēmām. Kaut aiz cieņas pret mūsu vecvecākiem un vecākiem, kuriem tiešām bija jāpiedzīvo smagi laiki, izkāp no savām siltajām čībām, ieturi vēdera un prāta gavēni, apklusti un kaut uz brīdi pasēdi mierā, neko nedomājot, nepļāpājot, neko nevēloties, neizrādot savu neapmierinātību un šķietamo nelaimi,» aicina Kaspars Zlidnis. Viņš iesaka novērtēt, cienīt un spēt pateikties par to, cik viegla, vienkārša un laimīga ir mūsu dzīve, kad tā nav pārpildīta ar visu to lieko izšķērdību, pie kuras mēs visi tik ļoti esam pieraduši.
«Ārējo apstākļu izmaiņas ir neizbēgamas,» uzsver Kaspars Zlidnis. Tāpat neizbēgamas, viņaprāt, ir arī cilvēku ārējās izmaiņas. «Dzīves fasāde un dekorācijas nepārtraukti mainās. Cilvēka ārējā pasaule ir pakļauta nepārvaramām izmaiņām, taču ir pasaule, kas nav ietekmējama un pakļaujama. Viss redzamais plūst. Tāpat mainās arī cilvēka virsdrēbes, lomas, tēli, nosaukumi, maskas un statusi. Nav vērts sevi mocīt un censties saglabāt to, kas ir pakļauts laika rokai. Nav vērts glābt to, kas nav glābjams. Nav vajadzības censties apturēt to, kam jānotiek. Lai iet, kam jāiet, lai nāk, kam jānāk! Lai rodas, kam jārodas, un lai zūd, kam jāzūd! Nav vajadzības turēties pie grimstošas laivas,» uzskata «Spēka grāmatas» autors, piebilstot, ka pretējā gadījumā laiva grims un paraus līdzi arī tevi.
«Tā vietā, lai cīnītos un spirinātos pretī dzīves plūsmai, atlaid grimstošo laivu un plūsti līdzi. Uzticies un paļaujies uz dzīvi, jo ir kaut kas lielāks un varenāks par visiem mūsu centieniem, spēkiem un vēlmi turēties pretī neizbēgamajam. Viss fiziskais un materiālais ir lemts iznīcībai, tomēr ir kaut kas mūžīgs, kas caurvij visu, arī tevi un mani. Ir kaut kas, kas paliek nemainīgs un stabils, kamēr viss apkārt jūk un brūk. Atklāj to un kļūsi neievainojams! Kļūsi tikpat varens un liels, cik lielas ir nesatricināmās kalnu grēdas. Kļūsi tikpat mierīgs un dziļš, cik mierpilnas ir okeāna dzīves. Kļūsi tik bezgalīgs, cik bezgalīgs ir debesu izplatījums. Lai notiek, kas notikdams. Tas viss ir perfekts Dieva plāns, kur nav nevienas pašas kļūdas un netaisnības,» uzskata Kaspars Zlidnis.
«Šis mirklis, šī diena, šis gads un šī dzīve ir labākais, kas ar mums katru var notikt, jo vienā mazā mazītiņā mirklī paslēpta visa mūžība, kam nav ne sākuma, ne beigu,» saka Kaspars Zlidnis, uzsverot, ka nevienam nekad nav izdevies notvert, kur beidzas viens un sākas otrs mirklis, jo laiks, kurā mēs skaitām sekundes, minūtes un stundas, kalendārs, kurā fiksējam dienas, mēnešus un gadus, ir tikai šķietamība.
«Laiku nav iespējams fiksēt, jo tam nav virzība. Nav iespējams kaut ko sasteigt vai nokavēt. Nav iespējams kaut ko nepaspēt. Šis mirklis ir atvērts visam, un tas ir pilnīgs savā būtībā. Te ir vieta visam. Nekas nav nepareizs vai kļūdains. Nekas nav lieks un nevēlams. Tajā ir viss, ko mēs uzskatām par pagātni, tagadni vai nākotni. Tas viss saplūst bezgalīgā mūžībā bez sākuma un gala. Mēs katrs savā būtībā esam šī dziļā, mierpilnā un absolūtā mūžība, lai arī fiziskajā pasaulē esam sevi ierobežojuši laika jēdzienā un mums šķiet, ka dzīve slīd ārā no rokām un mēs nespējam to paturēt sev. Ārējā pasaule ir sapnis, kuram agri vai vēlu būs jābeidzas, lai cik salds vai murgu pārņemts tas būtu. Mūžības kontekstā tā ir atmošanās no ilūzijas. Izjūti sevi kā mūžību un mosties jau šajā mirklī!» Kaspars Zlidnis aicina arī Neatkarīgās lasītājus.
