Tā kā šajā nedēļā latvju bāleliņu skati bija pievērsti Eirovīzijas čempionātam hokejā Rīgā un Pasaules hokeja dziesmu konkursam Roterdamā, premjerīgajam Kariņpapam palika pavisam maz informatīvās telpas, kurā iespraukties ar savu “vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties!”, tomēr viņš to spēja. “Ja peldēt, tad droši! Brauc ar galvu! Nepārvērties slīkonī, vakcinējies, vakcinējies, vakcinējies!” teica krietnais Krišjānis.
Lielu interesi radīja Veselības ministrijas ierosinājumi par atvieglojumiem cilvēkiem, kas vakcinējušies vai pārslimojuši un pat nav nomiruši no kovidvīrusa. Iespējamo bonusu saraksts bija garumgarš - tajā ietilpa piedāvājumi ļaut daudzskaitlīgāk pulcēties, doties uz lielveikala tualeti bez groziņa, apmeklēt vasaras terases ar suni un bez uzpurņa, doties uz nenotiekošajiem pasākumiem utt., protams, uzrādot vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu no ģimenes ārsta vai vakcinācijas iestādes, raksturojumu no darbavietas, atestātu par pamatskolas beigšanu un vadītāja apliecību.
Taču pašu lielāko interesi radīja priekšlikums vakcinētajām personām rīkot izlozi ar balvu fondu līdz 1 ļimonam eiro. “O!” rokas saberzēja vakcinētie. “Kur mēs varam dabūt papildu potes? Ja vakcinējamies atpakaļ un pēc tam potējamies vēlreiz, vai varēs dabūt divas loterijas biļetes? Vai var nopotēt arī sievasmāti, viņai to nezinot, un savākt viņas biļeti? Vai vecās DOSAAF biļetes par 50 kapeikām derēs?” - jautājumi bira kā no pārpilnības raga.
Taču pagaidām valdība uz dažādu privilēģiju piešķiršanu bija varen skopa - tā pat nepiedāvāja kruasānus “Statoilā”, katru otro kafiju par brīvu “Narvesenā”, plus punktus “Rimi” un “Drogu” atlaižu kartēs vai “Maksimas” uzlīmītes. Tā vietā valdība vakcinētos un kovidpārslimoņus iepriecināja ar to, ka atļāva līdz pat 20 cilvēkiem tikties darbavietā bez masku valkāšanas, piedalīties sapulcēs, izstrādāt ilgtspējas pārskatus un klimatneitralitātes programmas, kā arī tapt izsauktiem pie priekšniecības uz paklāja un tikt atlaistiem nevis attālināti, bet tiešraidē. “Paldies, nu gan iepriecinājāt! Mūžam neiesim vakcinēties!” teica vakcīnsvārstīgie. Lai gan valdība šos atvieglojumus nosauca par iespēju brīvāk pulcēties arī amatiermākslas kolektīviem un sporta komandām, tāpat bija skaidrs, ka patiesībā tas ir reveranss parlamentārajam pārpratumam Saeimas izskatā, ļaujot tai joprojām slaistīties attālinātajā režīmā. “Nē, pulcēties var tikai līdz 20 cilvēkiem, nevis 99 un 1 Šmits, kas te nav skaidrs?!” norādīja valdība.
Un vēl - iedzīvotājiem tika dota iespēja pieteikties vakcinācijai ar dāņu izbrāķēto ražotāja “Johnson & Johnson” poti, no kuras muka pat pēc Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā izvietotās lielpotnīcas dvakojošie bomži, taču kurai bija nepieciešama tikai viena pote. “Viena vakcīnas deva, un gatavs!” mudināja veselīgais pianists Pavļuts. “Pavisam gatavs?” šokā bija potējamie, kurus neuzrunāja pat iespējamība, ka pēc “Johnson & Johnson” potes saņemšanas matos vairs nebūs blaugznu, bet uz pēdām - tulznu un varžacu, turklāt katram nošpricētajam ražotājs varētu piešķirt atlaides bērnu pūderim un salvetēm intīmajai higiēnai.
Pa to laiku valdošajai koalīcijai vajadzēja tikt skaidrībā, ko iesākt ar visu divu KāPēElVē frakcijas deputātu prasību pēc trijiem ministru portfeļiem. Turklāt uz tiem pieteicās arī Bordertaunbordāna Jauno konservu partija, kuri visiem iespējamajiem amatiem piedāvāja Gata Eglīša kandidatūru. Kariņpaps piedāvāja pagaidām apturēt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām, tās atsākot 7. jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām. “Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne,” teica premjers. “Pēc tam sāksies gatavošanās Saeimas vēlēšanām, vēl būs Eiroparlamenta vēlēšanas, pa starpu arī Mazpisānu, Zabļedovkas, Zajebisovkas un Dundagas novada ārkārtas vēlēšanas, un tā mēs lēnā garā varēsim rāmi čunčināt uz priekšu,” neteica premjers.
Nu ja, bet par to hokeju - ezis Spaikijs sabiedrības iniciatīvu portālā “Mananekamnevajadzīgābalss.lv” uzsāka parakstu vākšana par iespēju kovidpārslimoņiem klātienē vērot pasaules hokeja čempi, jo kopš 2006. gada daudziem mājās bija uzkrājušās vecas kedas un citas nevajadzīgas lietas, kuras izmest uz ledus tiesnešu cūcību mačos pret Kanādu vai Kanādas Kazahstānu gadījumā. Valdība nekādos kompromisos šajā jautājumā gan ielaisties negribēja. “Ja kāds no kolēģiem pusgada laikā nav sapratis infekcijas izplatības nianses, tad šī nebūs tā diena, kad ar šādiem čaiņikiem atkal par to runāt,” kolēģiem nīgri uzrūca Kariņpaps, taču atkal dabūja dunci mugurā un ezi dibenā - Bordertaunbordāns Saeimā sametās kopā ar zaļajiem un sarkanajiem un pat bez zilajiem un citādi domājošajiem sasauca ārkārtas sēdi. Tajā valdībai tika uzdots nekavējoties un uz sitiena, ātrāk nekā citās reizēs, nevelkot kājas un nesēžot uz rokām, izstrādāt kārtību, kādā nošpricētie un kovidpārslimoņi varētu klātienē skatīties hoķi. Tāds, lūk, šausmīgs stāsts.