Nedēļas nogalē notikušās Bezrīgas un Bezrēzeknes pašvaldību vēlēšanas deva labu iemeslu politologiem, sociologiem un citiem murgologiem atkal prasīt piķi kārtējo pētījumu, analīžu un autopsiju veikšanai, lai noskaidrotu, kāpēc uz vēlēšanām aizvilkusies tikai trešdaļa latvju bāleliņu.
Patiesībā iemesls bāleliņu neaktivitātei vēlēšanās bija skaidrs arī bez visādiem murgologu pētījumiem: vienai trešdaļai to kavēja darīt labie laika apstākļi, bet otrai trešdaļai - sliktie laika apstākļi. Nu, vismaz paši neaizvilkušies tā teica, pie viena piebilstot, ka viss ir slikti, visi, izņemot pašus, tikai zog un bāž kabatās, tāpēc vērtīgāk aiziet paskatīties uz Saules aptumsumu, varbūt tas pieliks pie pensijas, paaugstinās algu, izmazgās zeķes, iztīrīs zobus, iemācīsies angļu valodu un sakārtos ceļus dzimtajos Ipiķos.
Lai gan nedēļa tika prognozēta kā koalīciju veidošanas un sadarbības memorandumdumu izstrādāšanas laiks pat tajās pašvaldībās, kuras pēc platības bija mazākas par Kupravu, notikumu epicentrā negaidīti nokļuva Jauno konservu partijas Eglītis, kas kādreiz bija Ramona. Viņš netīšām izčivināja tviterī to, kas tāpat bija zināms, proti, ka bezkompromisa tiesiskie “jaunie konservi” vispirms sadalīs Eiropas piķi, Briseles kāpostu un Strasbūras pīrāgu sev un savējiem, bet pārējie varēs pastāvēt pie ratiem. Sabiedrība trakoti sašūmējās un paziņoja, ka Eglītis ir cērtams, līdz ar to pastāvēja pamatotas aizdomas, ka trīsdienu labklājības ministrs varētu īsministrēšanas rādītājā zaudēt tikai viendienas finanšu Vasjam Meļņikam.
Taču valdošie izrādīja apbrīnojamu empātiju. “Nevaru iedomāties, ka jaunais ministrs būtu to uztvēris nopietni, un nedomāju, ka valdība savos lēmumos domātu tikai par savējiem. Es gan domāju, ka es vispār nedomāju, bet šajā gadījumā nav arī nemaz jādomā,” lūgts skaidrot savu nostāju Eglīša jautājumā, teica prezidentīgais Levits. Arī citkārt bargais Kariņpaps, kurš nupat bija no valdības izspēris četrus ministrus, izrādīja žēlsirdību. “Eglītim jāsaprot, ka viņš tagad ir ministrs, nevis vienkāršs deputāts, kurš var muldēt visu, kas ienāk prātā. Nē, nu patiesībā deputāts arī nevar muldēt visu, taču viņš var muldēt kaut ko no sevis, bet te jāmuld visas valdības vārdā. Ai, eksaktlī es īsti nesapratu, ko gribēju teikt, zinu, ka Eglītim sanāca pilnīgs krindžs, ir skečī situācija, bet jūs man uzdodat tādus tricky jautājumus!” LTV “Rīta Pornorāmas” Abumeri Lindai gandrīz pateica Kariņpaps. “Nu, gadījās čalim trīsdiennieks, kas vēl nebija noslēdzies vēlēšanu naktī, kas tad ir, nekad neesat jauni bijuši, vai?!”
Toties nekādu žēlastību nesagaidīja bijusī Klusā okeāna haizivs Ādamsons, kurš knapi paspēja izsaukties “mafiozi nāk!”, “Don Korleone, glāb!” un “Vladimir Vladimirovič, mi tak ņedagovarivaļis!”, kā Saeima viņu izdeva apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, līdz ar to viņš netika klāt militāro draudu analīzei un valsts aizsardzības plāniem, pēdējos piecos gados viņš vienalga bija pamanījies savārīt ziepes vismaz 40 epizodēs, no kurām skarbākā bija Baltijas asamblejas darba kārtības un Andreja Ēķa jaunā komēdijsēriāla scenārija nosūtīšana no parlamenta datora krieviem. “Izrādās, ka pie mums vēl ir, ko spiegot!” kaut uz brīdi lepni sajutās latvju bāleliņi. “Izrādās, ka tam nemaz nevajag to štrunta pielaidi,” nopriecājās pārējie deputāti.
Pa to laiku Eiropas Parlaments akceptēja digitālā kovidsertifikāta ieviešanu. Lai gan tas nenozīmēja, ka turpmāk to varēs izmantot pases, ID kartes, vadītāja apliecības, kodu kalkulatora, “Statoila” un “Drogu” klienta karšu, kā arī atlaižu kartes apbedīšanas birojā “4 saujas” vietā, latvju valstsgalvas domāja citādāk. Premjerīgais Kariņpaps brīdināja, ka bez kovidsertifikāta nevarēs apmeklēt pat centrālās dzelzceļa stacijas ateju un iekāpt autobusā uz Muceniekiem, bet tiem, kas to tomēr vēlēsies darīt bez šīs zaļās pases, vajadzēs sēdēt pašizolācijā, karantīnā, skarlatīnā un leprozorijā, kā arī uzrādīt negatīvu kovidtestu, kas veikts par savu naudu pašā dārgākajā laboratorijā. “Esi vakcinēts, brauc brīvi; neesi vakcinēts, nevienam tu neesi vajadzīgs,” turpmāko kārtību valstī ieskicēja Kariņpaps.
Izskatījās gan, ka vakcinācija arī bez draudiem par kovidsertifikātu nepieciešamību varētu uzņemt straujākus tempus - no nākamās nedēļas bija plānots uzsākt vakcinācijas punktu darbību tirdzniecības centros. Tajos tiktu nodrošinātas telpas ar potes uzlaikošanas kabīnēm, spoguļi dūriena vietas apskatīšanai un masāžas krēsli blakņu gaidīšanai, savukārt pati nošpricēšanās tiktu nodrošināta gan pēc pieraksta, gan brīvās rindas režīmā.
“Mēs paredzam arī iespēju, ka cilvēki varēs vienkārši ienākt šajā vakcinācijas punktā, iestājoties rindā un paralēli veicot kādus iepirkumus, pēc tam atgriezties un saņemt savu vakcīnu,” skaidroja veselības pianists Pavļuts. Pastāvēja bažas, ka garlaikotie vīri, kuru sievas būs iesprūdušas lielveikala apģērbu vai kurpju nodaļā, varētu šajos centros pārpotēt jēgu, taču par to tika nolemts domāt vēlāk.
Taču visi šie kovidmurgi nobālēja kā cita priekšā - entomologi ziņoja, ka lietus rudenī, sniegs ziemā, kā arī siltums un mitrums pavasarī veicinājis odu savairošanos, turklāt pastāvēja aizdomas, ka būs sadzimuši dažādu mutācijas celmu odi, piemēram, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Indijas vai Kolumbijas odi, pret kuriem esošie pretodu līdzekļi var nelīdzēt. Kamēr valdība vēl domāja, vai ļaut ar esošajiem pretodu līdzekļiem bruņotiem cilvēkiem svinēt Līgo svētkus kopā ar odu kodumus jau piedzīvojušajiem ļautiņiem un odus neatzīstošiem antikodējiem, tauta saprata, ka gaidāmi drūmi un odiem bagāti Jāņi. Tāds, lūk, odains stāsts.
