6.lapa
Covid-19 pandēmija aiznesusi ne tikai daudzu cilvēku dzīvības, bet arī ko citu. Tā strauji sākusi skalot sabiedrības morāli ētiskos pamatus un turpina to darīt biedējošos tempos.
Nav šaubu, ka dažādos veidos jāveicina cilvēku vēlme vakcinēties, jo tieši vakcīnas ir tās, kas vislabāk pasargā no saslimšanas ar Covid-19 un šīs slimības radītajām komplikācijām. Par laimi, dzīvojam laikā, kad vakcīnas bez maksas ir brīvi pieejamas katram. Tas, ka, par spīti vakcīnu pieejamībai, daļa cilvēku dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, jau ir cits jautājums. Katram ir savi iemesli, un šī raksta mērķis nav tos analizēt. Tāpat saprotama sabiedrības vēlme, lai vakcinēto būtu pēc iespējas vairāk un vīrusam būtu mazāk iespēju izvērsties. Izvirzās jautājums, kā palielināt vakcinēto īpatsvaru? Šajā situācijā diemžēl arvien skaļāk sāk skanēt kādreiz populārais, bet kādu laiku mūsu platuma grādos mazāk dzirdētais aicinājums visus dzīt uz paradīzi ar durkļiem. Ja ne gluži ar durkļiem, tad kaut kādiem citiem mūsdienu analogiem.
Profesors - cilvēknīdējs Ivars Austers skalo sabiedrības morāli ētiskos pamatus
