3.lapa
Ir saprotams, ka ir spēji pieaudzis ar kovidu sasirgušo skaits; ka ir iztērēta milzīga nauda, bet slimnīcu kapacitāte nav necik daudz stiprāka. Tādēļ vajadzīgs ārkārtas stāvoklis un mājsēde. Var saprast, ka ekstrasensu, ezoterikas un mistikas informatīvajā telpā 30 gadus dzīvojuši cilvēki baidās vakcinēties.
Taču nav saprotamas Krišjāņa Kariņa (JV) valdības dīvainās kovida apkarošanas metodes, kurās dažbrīd grūti atrast vispār jebkādu loģiku.
Trešdien pieci tūkstoši cilvēku ar dziļu interesi datoros vēroja Ministru kabineta sēdes tiešraidi, lai saprastu, kā viņiem dzīvot līdz 15. novembrim un pēc tam. Jo mājsēde ir nopietna lieta - vienam tās būs tikai neērtības, citam ciešanas un posts. Tiešraidi vēroja uzņēmēji, rēķinot, vai zaudējumi būs tikai desmiti tūkstošu vai varbūt miljons un pusotra.
20. oktobrī uz valdības izšķiršanās galda vēl joprojām bija jautājums, vai slēgt grāmatnīcas vai varbūt neslēgt. Kariņam nebija sava viedokļa, un viņš aicināja ministrus izteikties. Kultūras ministrs Nauris Puntulis sacīja, ka viņam būtu kauns runāt ar tādiem argumentiem kā “kas ir svarīgāka pirmās nepieciešamības prece - alkohols vai grāmatas”, un ieteica premjeram aptaujāt ministrus, kurai idejai ir vairākums. Aptauja laikam ir veikta, un puķes un grāmatas tomēr drīkstēs tirgot. Taču izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nekādi nespēj izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt, klaigājot, ka tajā laikā, kad bērni nevar mācīties klātienē, vajag aizvērt grāmatnīcas. “Tas nav pieņemami, ka, no vienas puses, plānots uz laiku slēgt klātienes mācības vecākajās klasēs, ja tajā pašā laikā pašlaik valdības rīkojuma projektā paredzēts atstāt vaļā grāmatnīcas un ziedu veikalus,” valdības sēdē sacīja Anita Muižniece. Pēc tam viņa vēl nevarēja rimties un ar līdzīgām tēzēm tvītoja tviterī. Visu rakstu var izlasīt šeit:
