4.lapa
Padoms izvietot apkurei dārgo dabasgāzi ar daudz lētāko koksni izklausās pārāk vilinošs, lai būtu ticams, jo Latvijā nav nekādu mehānismu jeb garantiju kurināmās koksnes cenu stabilitātes un pieejamības uzturēšanai.
Latvijā tik tiešām ir tā, kā nupat sacījis Valsts prezidents Egils Levits, ka “elektrības un enerģijas cenu pieaugums ir visas pasaules jautājums” un ka “tirgus cenas mēs nevaram mainīt”. Attiecībā uz kurināmo koksni tas nozīmē, ka Latvija nevar ne apgādāt ar koksni visu pasauli, ne nepārdot koksni visai pasaulei, ja tā piesola augstākas cenas, nekā iespējams saņemt no vietējiem patērētājiem. Ja šeit kurināmā koksne atbilstoši vienas enerģijas vienības cenai no dažādiem kurināmā veidiem kļūs tikpat dārga vai dārgāka par dabasgāzi, tad šis pats vai nākamais Valsts vai Ministru prezidents varēs tikai atkārtot to pašu, kas nupat jau tika teikts, ka Latvija tādu situāciju izmainīt nekādi nevar.
Centrālās statistikas pārvaldes un Zemkopības ministrijas sniegtie dati par meža nozares produkcijas eksportu 11 mēnešos uzrāda kurināmās koksnes eksporta pieaugumu no 4,1 miljona tonnu pagājušajā gadā līdz 4,5 miljoniem tonnu šogad (+11% fiziskajam apjomam un +13,4% ieņēmumiem naudā). Kopējo rādītāju uz augšu dzinis granulu eksporta palielinājums no 2,1 miljona līdz 2,4 miljoniem tonnu (+16% tonnām un +14,6% naudai), kas lielā mērā noticis uz šķeldas un malkas eksporta samazinājuma rēķina. Protams, ka labāk pārdot dārgāku, nekā lētāku produkciju. Citos koksnes eksporta segmentos cēlušās cenas par apmēram vienādu pārdotās koksnes daudzumu, ko ierobežo tas, cik vispār Latvijā mežu un cik no tiem var un drīkst nocirst gada laikā. Arī tas labi, ka koki nav cūkas, kas jānokauj dažu mēnešu laikā neatkarīgi no tā, cik zema cūkgaļai cena konkrētajā brīdī. Meža ciršanu iespējams atlikt uz vairākiem gadiem. Tad, kad koksnes cenas augstākas, tiek mobilizēti spēki, lai izcirstu vairākos gados ietaupīto koksnes pieaugumu. Taču tas nekādi nenozīmē, ka kurināmo koksni Latvijā būs iespējams cirst katru gadu vairāk un vairāk līdz pat 2050. gadam, ko Eiropas Savienība pasludinājusi par termiņu fosilo energoresursu lietošanas izbeigšanai. Visu rakstu var izlasīt šeit:
