Arī šonedēļ lielu skaitu latvju bāleliņu pārpārēm iekrājušos negāciju uz sevi paņēma laika apstākļi – latvju zemē iestājās piektais gadalaiks, kam meteomurgologi, sinopintiķi un Boms Tricis vēl nebija iedevuši oficiālo nosaukumu, taču tautā tas tika iesaukts par Kas Tas Par Sviestu vai Ej Tu Nost, Atkal Stulbais Sniegs.
Nedēļas vidū notika Ēnu diena. Latvju bāleliņi cerēja, ka šī nu beidzot būs tā diena, kad kaut kas jēdzīgs tiks paveikts valdības mājā, proti, kad finanšu Reirim, labklājības Eglīšam, veselības Pavļutim vai pat pašam Kariņpapam pilnīgi netīšām kaut ko sakarīgu ierādīs ēnotāji. Diemžēl šīs cerības nepiepildījās, jo lielākā daļa ēnotāju nemaz negribēja staigāt līdzi šādiem te, kuriem pašiem nekas nesanāk, tāpēc arī labie darbi izpalika. Iespējams, ka šī, bet varbūt arī kāda cita iemesla dēļ kāda līdz šim nekad un nekur nedzirdēta, bet ar izglītību tomēr it kā saistīta asociācija grasījās pieprasīt izglītības motociklistes Muižnieces demisiju.
Ņemot vērā to, ka Kaimiņš ar Daneviču neko jaunu nepiedāvāja, latvju bāleliņiem nācās meklēt citas virtuālās ģimenes dzīves pētīšanas iespējas. Par to gādāja Latvijas Dabas fonds, kas piedāvāja pieslēgties tiešraidē jūras ērgļu ligzdām Durbē un Slīterē, melnajām klijām Kurzemē, vistu vanagam Rīgā vai melno stārķu ligzdai Siguldas novadā. Populārākās ligzdas statusu joprojām saglabāja jūras ērgļi Durbē, kur Milda un viņas Voldis reitingos tālu apsteidza pārējos un pat “Mīlas viesuli”, mazliet zaudējot tikai tēvam Braunam, Verai, komisāram Reksim, Mērdokam un Midsomeras slepkavībām. Latvijas Dabas fonds gan lūdza šo virtuālo izsekošanu īpaši neafišēt, jo pastāvēja pamatotas aizdomas, ka pret to no datu aizsardzības un privātās dzīves neaizskaramības viedokļa varētu iebilst ne tikai Milda un Voldis, bet aiz neko darīt arī zaļā un garlaikotā zviedru Grieta.
Daudz šaurākam skatītāju lokam bija iespēja vērot kadrus no Naujenes pagasta, kur robežsargi tvarstīja niršanai paredzētā hidrotērpā ģērbušos kontrabandistu velkam ārā no Daugavas cigarešu kārbas ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām. Kamēr vēl nebija precizēts, vai par lielāku pārkāpumu uzskatāma klīšana apkārt hidrotērpā, upes piebradāšana vai baltkrievu akcīzes marku izmantošana, turklāt arī kontrabandu piešūt neizdevās, pagaidām tika inkriminēta makšķerēšana neatļautā vietā bez piebarošanas cigarešu nārstošanas laikā.
Par nebeidzamo stāstu jau tika uztverta masveidīgā sāls izpirkšana, kas tā pieprasījumu bija palielinājusi 40, 400 un pat 4000 reižu. “Es domāju, ka, ja ne visiem, tad ļoti daudziem cilvēkiem pašlaik mājās ir no 50 līdz 100 kilogramiem sāls, kādam varbūt pat tonna. Nu, kā jūs domājat, cik ilgam laikam jums pietiks?!” LTV “Kovidorāmā” nogurušā balsī pauda sāls vairumtirgotāju Ilmārs. “Eu, nopietni?” šokā saķēra galvas pircēji un rīta agrumā steidzās uz veikalu. “Daudziem ir 50 līdz 100 kilogrami? Varbūt pat tonna? Nopietni? Viņi noteikti zina kaut ko vairāk, jāpiepērk maniem 10 kilogramiem klāt vēl, citādi nepietiks 2032. gada rudenī iecerētajam vistas buljonam, sālītajiem gurķiem un piemājas ietvei!”
Pa to laiku no uzmanības trūkuma aizvien vairāk un smagāk sāka sirgt kovidlaikmeta pamatiedzīvotāji. Eiropas Zāļu aģentūras, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centri un citi vietējo perevoščikovu un dumpju kantori pētīja, skatīja, analizēja, sprieda un lēma, kad, kur, kāpēc, cikos un no cik gadiem ieteikt ceturto, piekto, sesto un sešdesmit sesto būstera vakcīnu dozu, bet varbūt to neieteikt vispār. Savukārt antivakseri dīvainā kārtā vēl nebija manāmi protestu akcijās, lai gan aizkulisēs baumoja, ka jau tiekot gatavoti plakāti piketiem, mītiņiem, demonstrācijām un citām dropēm. “No 1. aprīļa valdība mums liegusi iešanu uz koncertiem, teātri un veikaliem ar maskām, respiratoriem un uzpurņiem! Neesiet aitas, kur ir Satversmes orģināls?! Valkāsim maskas, mēs esam par brīvu izvēli, atlajst Saimu!”
