Šo sestdien, 13. maijā, no pulksten 22 līdz agrai rīta stundai neskaitāmi mūzikas un izklaides cienītāji būs pielipuši Latvijas Televīzijai (LTV), lai tiešraidē skatītos Eirovīzijas fināla notikumus no “M & S Bank” arēnas Liverpūlē. Fināls jau sesto reizi pēc kārtas norisināsies bez Latvijas līdzdalības, lai gan it kā nekas liels mūsu grupai “Sudden Lights” nebija jāpaveic – 15 dalībnieku konkurencē jātiek desmitniekā. Nesanāca.
Kad šobrīd noskatīti abi Eirovīzijas pusfināli, tad daudz skaidrāk iezīmējas šā gada kopējā konkursa stilistikas tendence, un tā ir tāda, ka mūsējie šā gada konkursam bija… par kvalitatīvu. Eiropas līmenim atbilstošiem gabaliem konkursā šogad nebija vietas. No vienas puses - šogad uz kopējā fona drīzāk labāk būtu piestāvējuši mūsu pagājušā gada “salātu ēdāji”, no otras puses - arī Maltas “Citi zēni” taču finālā netika, līdz ar to var vienīgi kārtējo reizi nonākt pie slēdziena, ka Eirovīzijas veiksmes formulas nav un arī formāts nepastāv.
Publiskajā telpā pēc pusfināla dominēja uzslavas mūsu “Sudden Lights”, ka “mēs ar jums lepojamies”, “malači, puiši, par viņiem nebija jākaunas”, “puiši izdarīja visu, ko varēja” utt., kas, protams, atbilst patiesībai, taču arī raisa smaidu: skaidrs, ka darīja visu, ko varēja - vai gan kāds speciāli sevi gremdētu uz lielās skatuves! -, taču vai tiešām arī sanāca viss, ko varēja? Diez vai. Ērmīgi tērpi, dīvainas un saraustītas kustības, skanējums brīžiem it kā “neritmā”… Ja tā būtu “Supernova”, tad otrā rītā droši vien tiktu lasīta taisnošanās par ausu monitoriem un/vai citām tehniskām ķibelēm. Jā, “Sudden Lights” bija līmenī, taču augstāk par galvu vai citu šādā kontekstā bieži pieminētu ķermeņa daļu tomēr neuzlēca.
Precīzus balsojuma rezultātus un to sadalījumu pa valstīm uzzināsim pēc fināla svētdien, taču nekas mierinošs Latviju tur negaida. Ja ierasti varēja vaimanāt, ka mūs nesaprata žūrija (tā apzināti vilka uz augšu kaimiņus, speciāli gremdēja mūsējos utt., u.t.jpr.), tad šoreiz tas neies cauri, jo pusfinālā balsoja tikai TV skatītāji. Te nu ir jautājums, kāpēc viņiem mūsu vīri nepalika prātā, taču - ar ko gan lai paliktu?! Ar dzimtajā valodā nodungotajām pāris rindiņām vai pirms izšķirošā koncerta īpatnējo sevis prezentēšanu kā Liverpūles zelta vērtībai “bītliem” un pastaigājoties basām kājām? Turklāt tikšana Top 10 nebija kaut kas neiespējams: lai gan Toms Grēviņš tiešraidē proponēja, ka rezultāti ir “absolūti bez pārsteigumiem”, jādomā, ka to viņš vairāk teica uz karstām pēdām un aiz sarūgtinājuma - vismaz apskatnieka listē Moldovas un Portugāles vietās šķita vajadzējis būt Maltai un Nīderlandei, tātad - tur varēja būt arī Latvija.
Jāatzīst gan, ka mūsējie bija trāpījušies spēcīgākajā no pusfināliem. No pirmās atlases kārtas tālāk tika Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Čehijas, Izraēlas, Moldovas, Portugāles, Serbijas, Šveices un Horvātijas pārstāvji, no kuriem pirmais trijnieks jau pirms konkursa tika minēti par vieniem no Eirovīzijas favorītiem. Savukārt no otrā pusfināla konkursa favorītu Top 6 nebija neviena. Taču te nav hokejs, kur Zviedrija vai Somija ierasti dauzīs moldāvus vai serbus - ja neskaita minētos favorītus, tad pārējie konkurenti nemaz tik biedējoši neizklausījās.
No otrā pusfināla tālāk tika arī abas Baltijas kaimiņvalstis (vēl Albānija, Armēnija, Austrija, Austrālija, Beļģija, Kipra, Polija un Slovēnija) - gan vokāli pārliecinošā igauniete, gan dzīvīgā lietuviete, kas atkal dos iemeslu vaimanologiem gausties, kāpēc viņi var, bet mēs nē. Lietuvas panākumi gan daļēji ir arī Latvijas panākumi, jo Monikas Linkītes izpildīto dziesmu “Stay” radījuši latviešu mūziķi Krists Indrišonoks (Chris Noah) un Jānis Jačmenkins (JJ Lush).
“Monika mani uzrunāja “Instagram”, izteica komplimentus par manu mūziku. Viņa jautāja, vai mēs varētu kaut kad kopā pastrādāt studijā. Es piekritu un aicināju viņu uz Latviju. Viņa atbrauca, un pusotras dienas laikā tapa dziesmas demo versija. Sākām diskutēt par to, kurš varētu būt šīs dziesmas producents, un es ieteicu mūsu pašu izcilo talantu Jāni, kurš piekrita,” stāsta Krists. Monika piesaistījusi bekvokālistes no Anglijas, ar kurām kopā ir mācījusies - savas jomas profesionāles, kā arī visā pārējā procesā pret konkursu attiekusies ļoti nopietni. “Pēc katra no nacionālo atlašu posmiem tika veiktas dažādas izmaiņas gan priekšnesumā, gan performancē un nedaudz arī dziesmā. Manuprāt, viena no uzvaras atslēgām ir tieši tā, ka mēs visu laiku analizējām uzstāšanos un skatītāju reakciju un uzlabojām, ko vien spējām,” pēc uzvaras Lietuvas nacionālajā atlasē pauda Krists.
Interesanti, vai Eirovīzijas formāta analizētājiem un tamlīdzīgiem speciālistiem pārpilnajā Latvijā šī dziesma būtu tikusi kaut vai nacionālās atlases Top 3? Smalkjūtīgi paklusēsim…
Lai kā arī būtu, Eirovīzijas fināls kā viena no skatītākajām TV pārraidēm uz planētas Zeme (bez lieliem pārspīlējumiem - pēc auditorijas kopskaita ar Eirovīziju var konkurēt, šķiet, vienīgi “Super Bowl” fināls) arī pie mums sestdien pie ekrāniem pulcēs skatītāju tūkstošus. Finālā piedalīsies 26 dalībvalstis - 20 pusfinālu labākajām dziesmām pievienosies arī Itālijas, Spānijas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Ukrainas pārstāvji. Pašlaik galvenā favorīte ir zviedriete Lorēna, kura ar dziesmu “Tattoo” tēmē uz jau otro savu eirouzvaru (pirmā bija 2012. gadā). Vienīgais vērā ņemamais konkurents izskatās soms, bet tālākajās vietās visu zinošie bukmeikeri ierindo Ukrainu, Franciju, Spāniju, Norvēģiju, Izraēlu, Itāliju un Austriju. Šķiet, ukraiņi tomēr tik augstu nebūs, bet varētu pārsteigt austrieši (un arī austrālieši). Apskatnieka īpašie veiksmes vēlējumi Igaunijai. Protams, arī kaimiņu Monikai.
Bet ko Latvija? Neko, nekāda traģēdija nav notikusi - finālā netika arī tādi eirozauri kā Dānija, Islande, Īrija, Grieķija u.c. “Supernovas” formāts gan sevi ir izsmēlis (patiesībā tas sevi nekad arī īsti nav pierādījis - tā pilno lozi iesākumā nodrošināja Aminata), bet nepiedalīties vispār vai arī kādu gadu izlaist būtu muļķīgi, jo Eirovīzija ir nozīmīga platforma pašmāju mūziķu iznācienam plašākā apritē. Līdz ar to jāpievienojas Ralfa Eilanda sociālajos tīklos pēc eiropusfināla teiktajam: “Draugi, viss vēl nav zaudēts! Priekšā vēl hoķis!”
Īsi pēc rezultātu paziņošanas grupas “Sudden Lights” vokālists Andrejs Reinis Zitmanis sniedza komentāru: “Paldies visiem atbalstītājiem, kuri turēja īkšķus pie televizora ekrāniem! Mēs joprojām saņemam simtiem ziņu ar labiem vārdiem un zinām, ka izdarījām labāko, kas bija mūsu spēkos. Nenoliedzami, mūsu pusfināls bija ļoti spēcīgs, taču šīs trīs minūtes mēs atcerēsimies visu mūžu. Konkurenti tomēr veiksmīgāk nonāca skatītāju sirdīs. Nevaram teikt, ka esam līdz galam gandarīti par rezultātu, taču mums nav par ko kaunēties, jo labi zinām, ka ikviens komandā izdarīja maksimumu.”
