Kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskanēs Mežaparka lielajā estrādē?

© nra.lv

Memoriālo muzeju apvienība apkopojusi stāstus un personiskus pārdzīvojumus par to, kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskan Mežaparka lielajā estrādē.

Izmantoti materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.

Stāsta autori: Maira Valtere, Maija Laimīte, Astrīda Cīrule, Rūta Kārkliņa, Mārtiņš Bērziņš, Zane Grudule.

***

ziesmu svētki Burtniekos 1936. gadā. Foto: Nezināms.

Jāņa Akuratera dzejoļa “Latvijā” pirmpublicējums ir laikrakstā “Jaunākās Ziņas” pirmsjāņu numurā 1930. gada 21. jūnijā. Iespējams, ka dzejolis arī speciāli sacerēts, lai tiktu ievietots avīzes svētku numurā, vēsta memorialiemuzeji.lv.

Jāņa Akuratera ģimenes draugs un biežs viesis Pēteris Barisons (1904-1947), sakomponējot ar šo tekstu dziesmu, ir piešķīris tam lielāku, pat himnisku vispārinājumu. Dziesmas pirmatskaņojums ir 1936. gada 12. jūlijā Burtnieku novada IV Dziesmu svētkos, kur pulcējas ap 1500 dziedātāju no 15 koriem. Dziesma ir viens no četriem šajos svētkos izskanējušajiem jaundarbiem.

***

Pētera Barisona atklātne Jānim Akurateram ar sveicieniem Jāņos 1937. gada 22. jūnijā.

Ne Jānis Akuraters, ne arī komponists Pēteris Barisons nepiedzīvo brīdi, kad dziesma “Latvijā” izskan no lielās Dziesmusvētku estrādes. Padomju laikā šo dziesmu tik lielos svētkos nedrīkst izpildīt. Trimdā notiekošajos Dziesmu svētkos tā gan tiek vairākkārt dziedāta. Pirmoreiz Latvijā uz lielās estrādes tā izskan 1990. gadā XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.

Programma Burtnieku novada IV dziesmu svētkiem Burtnieku pils parkā 1936. gada 12. jūlijā.

Dzejolī “Latvijā” visbiežāk piesauktais vārds ir “tur”. Tas ievada piecas no 12 dzejoļu rindām un ir arī visu trīs dzejoļa pantu sākums. Bet kāpēc šai dzejolī lietots “tur”, nevis “šeit”? Vai Akuraters stāsta par kādu citu Latviju, kas ir kaut kur “tur”, nevis “šeit”? Jā, tas ir Akuratera stāsts par viņa ideālo Latviju. Un tā ideālā Latvija ir ar zemnieku sētām, zaļiem mežiem un zaļām lejām, ar līgo dziesmām un Jāņu ugunskuriem.

Savā pēdējā publicētajā rakstā “Ugunis kalnos” 1937. gadā Jānis Akuraters rakstīs: “Jāņu nakts ugunis apzīmē arī Latvijas robežas. Cik tālu atmirdz ugunis sētās un pakalnos - tik tālu latvju tautas miteklis.”

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais