5.lapa
Dzejolis “Barons” Ojārs Vācietis saraksta 1968. gada septembrī, un tas pirmoreiz publicēts laikrakstā “Literatūra un māksla” tā paša gada decembrī. Vēlāk dzejolis iekļauts Ojāra Vācieša septītajā dzejas krājumā “Aiz simtās slāpes”.
1968. gadā aizrit 45 gadi, kopš Krišjānis Barons ir devies mūžībā. Tobrīd Lielajos kapos par to, ka šeit apglabāts latviešu Dainu tēvs, liecina tikai kapa plāksnīte, pieminekļa Baronam, tāpat kā Fricim Brīvzemniekam, nav līdz pat 1985. gadam.
Interesanti, ka 1968. gadā literatūras žurnālā “Zvaigzne” parādās arī Imanta Ziedoņa dzejolis, kurā minēts Krišjānis Barons -
“Un tā tur ir Krišjānim Baronam
Pats Krišjānis guļ mūža miegā,
Bet bārda kā tautasdziesma viz
Baltā sniegā.”
Kora dziesmu “Barons” ar Ojāra Vācieša vārdiem komponists Uldis Stabulnieks (1945-2012) sakomponē 1970. gadā. Stabulnieks biežāk zināms kā estrādes mūzikas komponists, tomēr sarakstījis dažas spilgtas koru dziesmas, tajā skaitā “Baronu”. Dziesmas atpazīstamību īpaši veicinājis arī koris “Kamēr”, padarot to par neoficiālu kora himnu. Dziesmusvētkos dziesma pirmoreiz atskaņota 2003. gadā, 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncertā.
Ojāra Vācieša dzejoļi samērā bieži izmantoti tieši koru mūzikā. Koru dziesmas ar Ojāra Vācieša vārdiem komponējuši Arturs Maskats, Edgars Raginskis, Uldis Stabulnieks, Imants Kalniņš un arī Raimonds Pauls. Maestro Ojāra Vācieša dzeju savās dziesmās izmantojis samērā reti un tikai pēdējos gados tapis arī dziesmu cikls ar dzejnieka vārdiem. Un tomēr šogad estrādē skanēs dziesma “Tautasdziesma” - R. Paula un O. Vācieša “kopdarbs”.
Šo dzejoli Ojārs Vācietis sarakstījis salīdzinoši vēlu, 1982. gada janvārī, un pirmo reizi tas publicēts skolēnu žurnālā “Draugs”, bet nevienā krājumā tā arī nav ticis iekļauts. Vācietis raksta par tautasdziesmām kā “tautas dvēseles spoguli”. Tautasdziesmas un tautasdziesmu motīvi ir klātesoši visā Ojāra Vācieša radošajā mūžā.
