Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 3. līdz 9. jūlijam

© Publicitātes foto

9.lapa

«Kino atspulgi» Mazajā Mežotnes pilī

Publicitātes foto

3. jūlijā pulksten 20 ar programmu «Kino atspulgi» Mazajā Mežotnes pilī viesosies «Trio FABEL»: Anna Gāgane (klarnete), Linda Leine (klavieres) un Kristaps Bergs (čells).

Koncerts norisināsies Mazās Mežotnes pils 12. koncertsezonas ietvaros.

Koncertā skanēs Georga Pelēča «Lirisks triptihs par latviešu tautasdziesmu tēmām» (veltīts «Trio FABEL», pirmatskaņojums), Gabriela Forē Trio klarnetei, čellam un klavierēm op. 120, Pētera Vaska «Partita» čellam un klavierēm un Nino Rotas Trio klarnetei, čellam un klavierēm.

Latviešu jaunie mūziķi - klarnetiste, «Lielās Mūzikas balvas 2018» laureāte Anna Gāgane, čellists Kristaps Bergs un koncertējošā pianiste Linda Leine - ir apvienojušies ar mērķi klausītājiem piedāvāt dažādu laikmetu kamermūzikas programmas. Viņu draudzība sākās jau skolas laikos, un sen loloto sapni muzicēt kopā izdevās īstenot 2019. gadā. Lai arī katrs no māksliniekiem ir apveltīts ar savu skatījumu uz mūziku, uz skatuves viņu dažādie temperamenti savijas vienotā skanējumā.

Svarīga šķautne «Trio FABEL» darbībā ir sadarbība ar komponistiem un jaundarbu pasūtīšana. Pirmajā koncertprogrammā, kas izskanēja 2019. gada novembrī, «Trio FABEL» atskaņoja Ludviga van Bēthovena, Johannesa Brāmsa mūziku un īpaši ansamblim veltītu latviešu komponistes Evijas Skuķes skaņdarbu «Š.». Otro koncertprogrammu mūziķi nolēma veidot, iedvesmojoties no idejas par kino mūziku.

Rīdziniece Linda Leine pēc studijām Latvijā izglītību turpinājusi Hamburgā, Lībekā un Rostokā, un kopš 2010. gada viņa dzīvo un koncertē Vācijā. Linda ar lielu aizrautību spēlē pavadījumu dziedātajiem, un 2015. gada sākumā kopā ar dziedātāju Piu Davilu ieguva 3. vietu un žūrijas atzinību kā dziesmu duets («Liedduo») starptautiskajā konkursā «Francis Šūberts un mūsdienu mūzika» («Franz Schubert und die Musik der Moderne») Grācā, Austrijā, kā arī 2016. gadā 1. vietu konkursā «Aizliegtā mūzika» Šverīnē, Vācijā.

Klarnetiste Anna Gāgane mūziķes gaitas uzsākusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie pedagoga Gunāra Kļaviņa, turpinot izglītību Gunta Kuzmas vadībā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Sabīnes Maijeres un Rainera Vēles klasē Lībekas Mūzikas augstskolā, kā arī absolvējot divas maģistrantūras studijas Fransuā Bendas klasē Bāzeles Mūzikas augstskolā. Anna guvusi panākumus vairākos starptautiskos konkursos, saņēmusi «Lielo mūzikas balvu 2018» kategorijā «Jaunais mūziķis» un novērtēta ar Šveices valdības izcilības stipendiju. Kopš 2019. gada oktobra Anna ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistara vietniece un darbojas kā pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Līdztekus spēlei orķestrī Anna iesaistās dažādos orķestra un kamermūzikas projektos, pirmatskaņo jauno komponistu darbus un regulāri uzstājas kā soliste gan Latvijā, gan Šveicē.

Čellists Kristaps Bergs savas mūziķa gaitas uzsāka Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. 2006. gadā Kristaps tika uzņemts prestižajā Vīnes Mūzikas un Mākslas universitātē, kur studēja pie profesoriem Heinriha Šifa un Reinharda Latzko. Viņš ir dzimis mūziķu ģimenē, un tandēmā ar čellu Kristapam bijusi iespēja uzstāties pasaules prestižākajās koncertzālēs - Kārnegijā zālē Ņujorkā, Volta Disneja zālē Losandželosā, Vīnes «Musikverein», Vīnes «Konzerthaus», Amsterdamas «Concertgebouw», Karaliskajā Alberta zālē Londonā un Tokijas «Santori» zālē. Kristaps ir sadarbojies ar izciliem māksliniekiem: diriģentu Andri Nelsonu, komponistu Pēteri Vasku, Heinrihu Šifu, Idu Hendeli, Reinhardu Latzko, Džovanni Sollimu, Helmutu Lahenmanu un citiem. Kopš 2016. gada septembra Kristaps ir čellu grupas koncertmeistars Briseles Filharmonijas orķestrī.

Der zināt!

Koncerta apmeklētājiem būs jāuzrāda vakcināciju vai Covid-19 izslimošanu apliecinošs sertifikāts, kā arī personu apliecinošs dokuments.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.