Neatkarīgā iesaka: Bezmaksas TOP 8 kultūras pasākumi līdz 24. septembrim

© F64

3.lapa

Krenberga 90. gadu jubilejas atceres kinolektorijs

Otrdien, 21. septembrī, pulksten 18 kinoteātra «Splendid palace» Mazajā zālē gaidāms kino sarīkojums, kas veltīts kinorežisora Imanta Krenberga (30.05.1930.-26.12.2005.) 90 gadu jubilejas atcerei.

Programmā: ievadvārdi, atmiņas, spēlfilma «Cilpā».

«Cilpā» (Krievijā ar nosaukumu «Воровской общак») ir 1991. gadā Latvijas studijas «ALKO» un Krievijas kompānijas «Ekrāns» sadarbībā uzņemta mākslas filma divās sērijās. Saistībā ar 1991. gada pārmaiņu situāciju Latvijā praktiski nav izrādīta. Tā uzņemta pēc Andra Kolberga romāna «Naktī, lietū...» motīviem. Psiholoģisks detektīvs, kurā divi draugi nozog automobili, bet, pateicoties turīgu vecāku apmaksātiem advokātiem, cietumsodu piespriež viņu klasesbiedram Vīnertam. Pēc atbrīvošanas no cietuma Vīnerts vēlas atriebties.... Arī filmai ir jubileja - tā uzņemta pirms 30 gadiem.

Lomās: Ģirts Jakovļevs, Mirdza Martinsone, Armands Reinfelds, Andis Mizišs, Valdis Liepiņš, Juris Lisners, Valdis Lūriņš un citi.

Scenārists - Alvis Lapiņš, operators - Valdis Eglītis, mākslinieks - Gunārs Zemgals, komponists - Mārtiņš Brauns, krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Režisors Imants Krenbergs dzimis 1930. gada 30. maijā Daugavpilī pūtēju orķestra diriģenta ģimenē. 1949. gadā absolvējis Rīgas 1. vidusskolu, Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režisoru nodaļu (1953), Augstākos kinorežisoru kursus Maskavā (1964).

No 1953. līdz 1959. gadam bijis režisors Liepājas teātrī, Jaunatnes teātrī (1958-1964). No 1964. gada strādājis Rīgas kinostudijā. Pirmā mākslas filma - «Rīta miglā» (1966) - uzņemta pēc Egona Līva stāsta «Nora».

Par savām labākajām filmām režisors uzskatīja divas - «Zobena ēnā» (1976) un «Īsa pamācība mīlēšanā» (1982), bet režisora filmogrāfijā ir arī «Stari stiklā» (1969), «Egle rudzu laukā» (1972), «Pilsētas atslēgas» (1973), «Kroņa numurs» (1986). Pavisam astoņas spēlfilmas, arī dokumentālās filmas un daudz izrāžu dažādos teātros. Uz jautājumu, kāpēc viņš tomēr izvēlējies kino, ar īpašu muzikalitāti, atraktivitāti un humora izjūtu apveltītais režisors atbildējis: «Skatuves telpa manam nemierīgajam garam bija kļuvusi par šauru.»

Kino ietekmējis arī divu Imanta Krenberga bērnu likteni - meita, izcilā flautiste Dita Krenberga spēlējusi nozīmīgas lomas trīs spēlfilmās, bet dēls Anrijs Krenbergs šobrīd ir pieprasītākais filmu skaņu režisors Latvijā.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.