Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Hermanis un Hamatova, Pauls un Paula, Krēmers, Kalita un Dž. Dž. Džilindžers
Jūnija sākumā Rīgā ieradusies Vija Vētra - leģendārā latviešu dejotāja, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā, māksliniece un dejas pedagoģe. Pēc triju gadu pārtraukuma māksliniece mērojusi tālo ceļu no Ņujorkas, lai apciemotu dzimteni un satiktu sava talanta cienītājus.
Šis gads ir īpašs - ceturtdien, 16. jūnijā, pulksten 19 koncertā «Mūža deja» dejotāja kāps uz Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāles skatuves, lai deju solī dotos pretī savai 100. dzimšanas dienai un radošās un skatuves dzīves 79 gadu jubilejai.
Koncertā dejos pati Vija Vētra, kā arī varēs redzēt viņas iestudētās horeogrāfijas. Par unikālā koncerta skatuves pavadoņiem aicināti piedalīties Vijas Vētras deju grupa «Rituāls», Agra Daņiļeviča deju skola «Dzirnas», aktrise Raimonda Vazdika. Varēs baudīt arī ievērojamā latviešu pianista Vestarda Šimkus sniegumu, kas būs veltījums Vijai Vētrai.
Vija Vētra dzimusi 1923. gada 6. februārī, Rīgā. Vīnē studējusi horeogrāfiju. Kopā ar daudziem latviešiem aizceļojusi uz Austrāliju, kur dzīvojusi sešpadsmit gadu, kuru laikā ir notikusi liktenīgā saskaršanās ar indiešu deju tradīcijām. 1962. gadā Vija Vētra atgriezusies Eiropā, kur dejojusi un pasniegusi dejotprasmi. Kopš 1964. gada Vija Vētra dzīvo Ņujorkā sociālajā dzīvoklī Manhetenā.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, Vija Vētra ik vasaru ir devusies uz Latviju un dalījusies savā mīlestībā uz deju. Izaugušas dejotāju paaudzes, kuras iedvesmojušās no Vijas Vētras. 79 skatuves gadu laikā dejots gan Austrālijā, Amerikā, Indijā, gan Afejas templī Eginas salā Grieķijā, kā arī Lielbritānijas karalienei Elizabetei II «Sadler’s Wells» teātrī Londonā. Pasaules izstādē Ņujorkā 1964. gadā Baltijas valstu programmā dejota «Latviešu svīta». Par sensāciju savulaik kļuvusi Talsu baznīcā 2012. gadā izdejotā dzejnieka Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas tautas lūgšana «Dievs, Tava zeme deg!».
Vija Vētra ir Triju Zvaigžņu ordeņa (1999) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas (2018) par nozīmīgiem darbiem un nopelniem Latvijas valsts attīstībā kavaliere. Par mākslinieci uzrakstītas grāmatas un uzņemtas dokumentālās filmas.
Māksliniecei šovasar ir iecere Latvijā pavadīt vienu mēnesi, sniegt meistarklases un rādīt savu mākslas darbu izstādi.
