6.lapa
Šī gada Dzejas dienu laikā, 3. septembrī, Zilākalnā notiks apvienības «Dzejnieki liftā» performance «Zilākalna teorija», kurā dzejnieki pētīs racionālās un mistiskās izziņas attiecības un pieredzes.
Zilaiskalns ir vieta, kur šie divi dažādie izziņas veidi pārplūst viens otrā. Zilākalna ūdenstornis, kas pašlaik ir daļa no Kultūrvēstures un apmeklētāju centra, ilustrē racionālo - ūdenstornim ir jādarbojas pēc fizikas likumiem, lai ciema iedzīvotājiem mājās būtu ūdens. Taču pavisam netālu ir arī pats kalns, kuru dažādi avoti rāda kā senu kulta vietu, spēcīga enerģētiskā starojuma un dziedināšanas teritoriju, visu tautu tikšanās punktu. Profesora K. Strauberga grāmatā «Latviešu buramie vārdi» (1941) stāstīts, ka 1636. gadā Bukas meita Anna un otra meita Kača sadedzinātas, jo bijušas Zilākalnā uz sanāksmi. Bet varbūt zem kalna ir paslēpta sena observatorija? Tai pašā laikā arī te mistiskajam blakus turpina atrasties zinātniski sataustāmais: pie virsotnes atrodas ģeodēziskais atbalsta punkts, kas nepieciešams teritorijas uzmērīšanai.
Šie kontrastējošie elementi liek domāt par atšķirīgiem domāšanas un pieredzes veidiem un to pārklāšanos vai nesaskaršanos cilvēku apziņā. Tie stāsta arī par to, kā dažādi cilvēki izturas pret noslēpumaino un nesaprotamo.
Performancē «Zilākalna teorija» apvienība «Dzejnieki liftā» pētīs šos jautājumus. Teorija ir vispārinājumu sistēma, kas radusies empīrisku novērojumu un/vai loģisku spriedumu rezultātā un ļauj skaidrot kādu parādību. Ne visas teorijas ir zinātniskas, un dažkārt par zinātniskām uzdotas teorijas nav nekas vairāk kā vēlmju domāšanas racionalizācija. Starp Zilākalna rituāliem un vispārējo teoriju, kas pilnībā izskaidrotu lietu dabu, ir milzīga plaisa, bet plaisas ir arī starp dažādām interpretācijām, kā par mistisko, tā arī par it kā acīmredzamo un izmērāmo. Zinātniskās metodes pamatos ieliktā nemitīgā sevis pārbaudīšana rāda ceļu, kā tomēr pamanīt maskētos maldus, bet varbūt ir kaut kas, ko mēs izvēlamies tā arī nekad neuzzināt?
Dzejas performance «Zilākalna teorija» notiks divās daļās.
Pirmā daļa (pulksten 18.30) risināsies ūdenstornī, un tā būs torņa darbības zinātnisko principu iedvesmota. Šajā daļā būs redzama audiovizuāla projekcija par saskatāmo un empīriski izmērāmo. Tās vizuālā risinājuma pamatā ir Ievas Vieses filmēta dzīvā daba mikroskopiskā pietuvinājumā, un skanēs dzejas ieraksts, kuru apstrādājusi Kristīne Audariņa.
Savukārt pasākuma otrā daļa sāksies pulksten 19.15 Zilākalna virsotnē, un tās laikā dzejnieki lasīs savus darbus, kas fokusējas uz netveramākām, noslēpumainākām iespējamībām. Pasākums noslēgsies ap pulksten 19.45.
Performancē piedalīsies Raimonda Arāja, Dita Putniņa, Kristīne Audariņa, Jānis Buholcs, Inga Gaile, Elīna Vendija Rībena, Ieva Viese un Dita Vīksna.
