4.lapa
Komponists Zigmars Liepiņš, atzīmējot savu 70. jubileju, sarūpējis dāvanu sava talanta cienītājiem: līdzās lielformas oratorijai viņš radījis cita veida opusu - grāmatu «Mūzaīka».
Kā pie komponista atlidojusi Mūza? Vai mūžs līdzinājies mozaīkai, vitrāžai paša komponētajā «Parīzes Dievmātes katedrālē»? Vai mūzika, tās radīšana spējusi dzīvi piepildīt līdz malām?
Šī grāmata ir ne vien Latvijā pazīstama komponista, mūziķa stāsts par komponista gaitu sākumu 17 gadu vecumā, grūtībām un panākumiem, bet tajā rodams arī milzīgs laika nogrieznis Latvijas mūzikā, kur mozaīkas gabaliņos gan konservatorija, gan Latvijas estrādes mūzikas pirmie soļi uz starptautiskām skatuvēm, gan Latvijas Nacionālā opera un balets, bet pirmkārt, mūzikas vide daudzo desmitgažu laikā, komponista laikabiedri, viņam īpašās pilsētas - dzimtā Liepāja, Rīga.
«Zigmars Liepiņš un viņa «Mūzaīka» ir aizraujoša lasāmviela. Visiem, bet jo īpaši mums - paaudzei, kas savu bērnību un jaunību vadījusi absurdajā padomijā, bet brieduma gadus atgūtajā brīvajā Latvijā. Puse uz pusi. Tā ir paaudze savas dzīves kalnā, no kura labi pārskatāmas abas puses. Acis, ar kurām skatās Zigis, ir pārsvarā smejošas un ironiskas. Par laimi - tajās lēkā arī pašironijas velniņi. Labs humors. Pa laikam - aizkustinājums un mīlestība. Bērnišķīgs prieks, piedzīvojumu kāre. Bieži - skumīgs cinisms un nesaudzība pret liekuļiem un nodevējiem. Drebiet visi, kas Zigmaram gadu garumā ieriebuši un riebušies! Tuvu pazīstot Zigmaru kopš rokoperas «Lāčplēsis» laikiem, gribu uzsvērt grāmatas lielāko vērtību - autentiskumu. Rakstītais pēc stila un satura ir atbilstīgs Zigmara būtībai. Tāds ir Zigmārs, un tāda ir viņa grāmata - īsta. Laikmeta precīzas un ietilpīgas skices. Bērnības mistiskie pārdzīvojumi. Lidojošie šķīvīši, masonu loža, bīstamas saskarsmes ar noziedzīgo pasauli, bohēma, un, protams, populārās mūzikas un Operas vide ar visnotaļ pazīstamiem personāžiem, kas tēloti gan ar iznīcinošu jautrību, gan ar goddevību. Visi saukti īstajos vārdos,» stāsta Māra Zālīte.
Atmodas laikā Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes «Lāčplēsim», ko kopumā noskatījās ap 160 000 cilvēku, bija arī politiska nozīme - pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova - Rībentropa pakts. Pakta parakstīšanas dienā no tipogrāfijas ceļoja arī pirmie grāmatas «Mūzaīka» eksemplāri.
Grāmatā rodama iespaidīga kultūras personību galerija - bērnība kopā ar vecākiem dzimtajā Liepājā, skolotāji, dzīves un mūzikas uzticamais biedrs Mirdza Zīvere, Raimonds Pauls, Imants Vanzovičs, Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Māra Zālīte, Uģis Rūķītis, Kaspars Dimiters, Elīna Garanča, Asmika Grigorjana, opera, Igors Krutojs, ansambļi «Modo», «Opus», «Remix» un vēl un vēl.
Grāmatā rodami stāsti arī operu-melodrāmu «Parīzes Dievmātes katedrāle», operu «No Rozes un asinīm», muzikālajām drāmām «Adata» un «Vadonis».
Grāmatas pievienotā vērtība, kas to padara par multimediālu izdevumu, kas šo izdevumu atšķir no citiem, ir tajā iepretim tekstam atrodamie daudzie kvadrātkodi jeb tā sauktie QR kodi, kas lasītājam dod iespēju ar nolasīšanas aplikāciju, vai viedtelefonu foto režīmā piekļūt papildu dokumentiem, video, audio un foto informācijai.
