Šo sestdien, 10. septembrī, ar “pagan / folk metal” grupas “Skyforger” lielkoncertu Mežaparka Lielajā estrādē tiks noslēgta alternatīvās mūzikas cikla “Ceļabiedri” 2022. gada sezona.
Alternatīvās mūzikas koncertu cikls “Ceļabiedri” trīs līdz šim jau notikušajos ziemas, pavasara un vasaras koncertos Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē ļāva muzikāli citādi domājošajiem pabūt un arī uzstāties koncertvietā, kur citkārt viņi varbūt nebūtu pat kāju spēruši, savukārt šādu koncertvietu ierastie apmeklētāji varēja iepazīties ar mūziku, kuru ārpus šādām vietām viņi varbūt nekad nebūtu notestējuši, tātad - abpusēji izdevīgi!
Salīdzinot ar iepriekšējiem cikla “Ceļabiedri” koncertiem, “Rudens ceļa” pasākumam būs pavisam cits vēriens, jo tas notiks atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes pakājē un būs vēsturiski pirmais smagās metālmūzikas pasākums, kas dārdēs jaunajās tribīnēs. Galveno atbalstu grupai “Skyforger” šajos Pērkona svētkos sniegs folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači” un folkloras kopa “Delve”, kā arī citi folkmūzikas draugi. Koncerta pieteikumā solīts, ka “Skyforger” “šajā divu stundu lielkoncertā sola iepriecināt klausītājus ar negaidītiem muzikāliem pārsteigumiem un interesantiem sastāva papildinājumiem”, kas liek par šiem pārsteigumiem un papildinājumiem painteresēties sīkāk.
“Par to neko nevar teikt. Es tagad pat nezinu, kā lai apkārt un garām pasaka tā, ka kaut kas ir pateikts, bet nekas tomēr nav atklāts,” smejas “Skyforger” līderis Pēteris Kvetkovskis, vien piebilstot: “Pārsteigumi un sastāva papildinājumi būs ar folka ievirzi.” Ņemot vērā to, ka šonedēļ nāca klajā “Skyforger” pēdējā jaunuma, kopdarba ar “Skandiniekiem” dziesmā “Lec, eglīte” videoklips, jādomā, ka pārsteigumi meklējami tieši šajā pusē…
Koncertā “gaidāma vērienīga skaņas un gaismu saspēle, kas bliezīs pāri Mežaparka robežām”. Savukārt par “Skyforger” koncerta repertuāru - “spēlēsim no visa pa druskai - no paša pirmā albuma “Semigalls’ Warchant” līdz pat “Senprūsijai” un jaunākajam gabalam”, skaidro Pēteris. Viņš pirms gaidāmā lielkoncerta nav patētisku pārdomu mākts par grupas vēsturisko uzstāšanos Latvijas lielākajā estrādē. “Ja tas tiešām notiktu uz Mežaparka Lielās estrādes dziesmu svētkos, tad varbūt par to aizdomātos, bet tagad - tas vienkārši būs koncerts speciāli tam noīrētā laukuma uz speciāli tam uzbūvētas skatuves. Vienīgi vārds tāds liels un nozīmīgs - Mežaparks! Taču tikpat labi varēja noīrēt laukumu un uzbūvēt skatuvi, piemēram, atkal tajā paša Lucavsalā,” bārdā smaida galvenais “debesukalējs”.
“Skyforger” ir spēlējuši arī lielākos laukumos un plašākai auditorijai. Jāatgādina, ka 2019. gada augustā uz metāloperas “Kurbads” iestudējumu Lucsavsalā pulcējās aptuveni 26 000 klausītāju, kas gan bija bezmaksas pasākums, taču arī Limbažos Lielezera krastos uz metāloperas pirmizrādi bija sabraucis tūkstošiem ļaužu. “Daudzi pēc “Kurbada” panākumiem iedomājās, ka mūsu koncertā Mežaparkā arī būs tādas pašas masas, taču tas bija uzvedums, kas der daudziem, bet šis būs koncerts speciāli metāla klausītājiem, un - cik tad mums šāda žanra klausītāju vispār ir?!” retoriski vaicā Pēteris.
Lielkoncerta un arī visa cikla “Ceļabiedri” rīkotāji ir Rīgas pašvaldības kultūras iestāde “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”. Pēc tās pārstāvju sniegtās informācijas, līdz trešdienai bijis pārdots aptuveni 2300 biļešu, kas pašmāju metālmūzikai (un folkmūzikai) nav nemaz peļams rādītājs, turklāt pēdējās dienās biļešu tirdzniecības datiem vērojamas tendences strauji pieaugt. “Nav obligāti jāsapulcē 40 000 apmeklētāju, lai piepildītu skatītāju laukumu, arī nelielāks to skaits uz estrādes fona izskatās skaisti, intīmi un mīlīgi. Cilvēki var pieiet skatuvei un māksliniekiem tuvāk un apskatīties, var brīvāk pārvietoties pa estrādes teritoriju un pat piesēst zālienā utt. Mežaparka Lielā estrāde ļoti labi “darbojas” arī uz mazākiem pasākumiem,” norāda “ziemeļrīdzinieki”, atgādinot par estrādē nupat notikušajiem, veiksmīgajiem ukraiņu grupas “DakhaBrakha” un pašmāju čellistu “Melo-M” koncertiem. Nevar nepiekrist.
Šogad “Skyforger” nevar palepoties ar iespaidīgu koncertu klāstu: aprīlī uzstāšanās festivālā “Ar’vran” Francijā, bet augustā - slavenais “Wacken Open Air” (Vācija), “Viru Folk” (Igaunija) un “Menuo Juodaragis XXIII” (Lietuva). Un viss, Latvijā neviena koncerta… “Jo tāds bija [Mežaparka koncerta] organizatoru uzstādījums!” rokas noplāta Pēteris. “Ka spēlējam tikai šo, bet pārējiem atsakām, lai cilvēki nāktu tieši uz Mežaparka koncertu.” Atteikumu skaitu mūziķis teicās nezinām, jo tas ir menedžera jautājums, tomēr vismaz pašmāju smagās mūzikas festivālā “Zobens un lemess” grupa droši vien būtu parādījusies. Savukārt Rietumos nelielais (tas ir, gandrīz nekāds) koncertu skaits izskaidrojams ar pandēmijas laika diktēto nenoteiktību. “Šis ir pēckovida laiks,” norāda Pēteris. “Arī dalību “Wacken” mums piedāvāja vēl pirms kovida, pēc tam viss atcēlās un bija solījums, ka kaut kad pēc tam mūs uzaicinās. Protams, ticības tam nebija lielas, tomēr - uzaicināja!”
Tiesa, jau tikai ar minēto uzstāšanos Eiropā prestižākajā un vienā no lielākajiem smagās mūzikas festivāliem “Wacken Open Air” (ik gadu to apmeklē ap 100 000 klausītāju) vien “Skyforger” var šo gadu ierakstīt izdevušos listē - līdz šim “debesukalējiem” uz to vēl nebija sanācis tikt. Viņi gan spēlēja uz pēc ranga trešās skatuves (pēc “Skyforger” spēlēja pazīstamā vācu simfoniskā metāla grupa “Haggard”), turklāt nepaveicās, ka vienlaikus uz citas skatuves uzstājās zviedru melodiskā “death metal” leģendas “Arch Enemy”, kas, protams, aizvīla lielāko daļu klausītāju, taču vienalga - “Wacken” ir nozīmīgs ieraksts jebkuras metālgrupas biogrāfijā.
“Koncerts kā koncerts,” smaida Pēteris. “Protams, tas ir nozīmīgs ieraksts mūsu CV - ja esi spēlējis “Wacken”, vari ar to lepoties. Turklāt iepriekš dažādi mēģinājām uz to tikt, bet organizatori nekādi nevarēja sadūšoties mūs uzaicināt - baidījās no mūsu tautiskajām zīmēm... Pat nezinu, kas notika, ka viņi pārdomāja - varbūt nomainījās kāds no rīkotāju komandas vadības. Nekādu īpašo emociju nav, tur viss notika kā uz konveijera - atbrauc, uzkrāmējies uz skatuves, uzskaņojies, nospēlē, un uz tās jau nāk nākamais, bet tu esi busiņā un no turienes prom.”
Jau 27 gadus pastāvošajā grupā “Skyforger” no pašiem tās pirmsākumiem ir divi vīri - Pēteris Kvetkovskis (balss, ģitāra) un Edgars Grabovskis jeb Zirgs (bass). Jau kādus desmit gadus sastāvā ir arī ģitārists Alvis Bernāns (viņš ir arī latgaliešu metālgrupas “Green Novice” līderis), bet bundzinieks Jānis Osis (līdztekus spēlē arī progresīvā metāla grupā “Nuvo”) komandai pievienojās tikai šogad - viņš nomainīja Artūru Jurjānu. “Šīs ir pamatīgas pārmaiņas! Liels grūdiens uz priekšu. Džeks ir ļoti aktīvs - piedāvā savas idejas, viņam viss patīk, viss interesē, viņš burtiski dzīvo mūsu mūzikā!” jauno kolēģi slavē Pēteris.
Ieskatoties grupas oficiālajā diskogrāfijā, nākas secināt, ka pēdējais no septiņiem metālalbumiem ir 2015. gadā izdotā “Senprūsija”, kas ir tā kā mazliet par ilgu... “Nu ir, ir, skaidrs, ka ir [par ilgu pauze]…” nelabprāt piekrīt arī Pēteris. Viņš atgādina, ka pēc “Senprūsijas” izdošanas sastāvā iekļāvies Artūrs (viņš nomainīja ilggadējo bundzinieku Edgaru Krūmiņu jeb Mazo), kuram vajadzējis koncertiem apgūt vecās dziesmas, pēc tam sākts strādāt pie jauniem gabaliem, taču uzradies “Kurbada” projekts, kam pakārtots viss brīvais laiks, bet pašlaik ir jauns bundzinieks un atkal viss sākas gandrīz no nulles. “Turklāt ierēķini vēl kovidu, kad nevarējām rīkot mēģinājumus, pie tam Alvis strādā slimnīcā, “stradiņos”, līdz ar to viņš vispār neko tādu [pulcēšanos mēģinājumos] nevarēja atļauties. Taču mums nav nekādu līgumu, līdz ar to nav arī spiediena no malas.”
Taču izskatās, ka fanu ilgajai gaidīšanai uz “Skyforger” jauno skaņu materiālu drīz pienāks gals. “Šobrīd būtībā jau ir gandrīz viss muzikālais materiāls - 11 gabali. Bet top vēl kaut kas, lai būtu no kā izvēlēties. Tekstuālā tēma - nostāsti, teikas par senajām vietām u.tml. Mītiskais ievirziens,” apņēmīgi stāsta Pēteris. Starp citu, “uz priekšdienām lielā doma ir taisīt par Latvijas brīvības cīņām” - grupas tekstu autoram jau ir tālāki plāni. “Sūdīgi, ja sāc atkārtoties - no tā gan gribas izvairīties. Bet, jo tālāk, jo grūtāk [ar tēmu izvēli].”
Plāns ir šāds - pēc Mežaparka koncerta citas uzstāšanās nav paredzētas, tātad var ar pilnu sparu ķerties klāt jaunajam materiālam. “Ierakstīsim, aranžēsim un mēģināsim to visu apkopot. Tātad varbūt nākamgad būs [albums].” Tātad būs arī koncerti? “Provēs. Kā tad savādāk?!” smaida Pēteris.
