Šajā nedēļas nogalē VEF Kultūras pili būs aizņēmuši labvēlīgi tipi – 1. un 2. oktobrī tur notiks grupas “Labvēlīgais tips” koncertsērijas “Man jau 30” pasākumi. Sliktā ziņa – tie ir jau pilnībā izpārdoti, labā ziņa – “tipi” turpinās arī pēc 30.
Grupa “Labvēlīgais tips” šogad atzīmē trešo desmitgadi, un tam par godu vīri metušies koncertsērijā “Man jau 30”, kas iesākās jau jūlijā, turpinājās septembrī un noslēgsies ar oktobra sākuma koncertiem VEF Kultūras pilī un Vidzemes koncertzālē “Cēsis” (30. oktobrī). “Uz “vefu” pašlaik vēl dažas biļetes ir, taču domāju, ka dienā, kad pie lasītājiem nonāks šīs rindas (saruna notika pirmdien - aut.), to vairs nebūs. Cēsis? Nē, Cēsīs, piedodiet, bet koncerts arī ir izpārdots. Atliek vienīgi vēl cerēt uz to, ka mēs pēkšņi sadomāsim un sarīkosim vēl kādu koncertu. Taču pašlaik baigo plānu par to nav,” smaidot stāsta viens no “labvēlīgo” galvenajiem triecienspēkiem, ģitārists un vokālists, dēvēts arī par grupas direktoru, Ģirts Lūsis jeb Zirgs.
Uz savu 25 gadu jubileju “labvēlīgie” bija noīrējuši “Arēnu Rīga”, bet šoreiz devušies tūrē, kas sastāvēja no kopumā 14 koncertiem dažādās Latvijas vietās. “Šoreiz mēs vairāk koncentrējāmies uz vasaras sadaļu, koncertējot pa Latvijas estrādēm. Starp citu, mums ļoti labi gāja! Daudz apmeklētāju. Mēs ar “tipu” šādā koncertsērijā līdz šim vēl nebijām braukuši, un tas bija patīkams pārsteigums, ka viss tik labi izdevās. Šie koncerti “vefā” un Cēsīs, arī Rēzeknē un Ventspilī jau notikušie, ir rudens koncerti - septembrī nākas pāriet uz telpām,” stāsta Ģirts. “Man liekas, ka šī vasara “tipam” bija pat ļoti izdevusies - gan no apmeklējuma viedokļa, gan pašiem emocionāli. Ir gandarījums. Vismaz man pašam liekas, ka šī programma “Man jau 30” ir saturiski viens no veiksmīgākajiem dziesmu salikumiem.”
Lai gan biļetes uz “tipa” koncertiem VEF Kultūras pilī nebūs pieejamas, arī tie 1600 apmeklētāju, kas uz tiem ieradīsies, droši vien gribētu zināt, kas tajos (un arī Cēsīs) skanēs. “Ar svaigām operārijām mēs klausītājus nemocīsim - jubilejā tomēr grib dzirdēt “Alumīnija cūku” un tai līdzīgo dziesmu sarakstu, ko arī spēlēsim,” smejas Zirgs. Skanēs arī “Frāzes”, “Čiekurs egles dēls”, “Naukšēnu disko”, “Džins ar toniku”, “Pīrādziņ, nāc ārā!”, “Lai”, “Omnibuss” un vēl citi hiti, bet būs arī šis tas mazāk dzirdēts. “Rudenīgā vakarā pavadīt omulīgā kompānijā trīs stundas ar pārtraukumu - tas, manuprāt, ir ļoti labs plāns!”
Grupas uzstāšanās paredzēta divās daļās, jo “kas gan būtu koncerts bez bufetes pauzes, kuras laikā satikt draugus, radus, kaimiņus un vēl visādus kaut kur redzētus cilvēkus, kuru vārds ir grūti atminama mīkla” - tā savus koncertus pieteica “tipi”. Savukārt tūres vēstījums ir tiešs - mēs ticam, vēl dejosim disko! “Tas radies pandēmijas laikā, kad mēs joprojām nebijām atmetuši cerību, ka tiksimies ar skatītājiem klātienē, redzēsim viens otru aci pret aci,” skaidro Ģirts. “Neskatoties uz visu to, kas notiek ar cenām, karu Ukrainā un citām nebūšanām, vienalga ticējām, ka tomēr dejosim to disko. Un dejojam!”
Te nu uzreiz rodas jautājums, kā tad ar to disko dejošanu veicas grupai, kurai ir 30 gadu (un tās sastāvā esošajiem mūziķiem tātad ir nedaudz pāri 30), kā arī klausītājiem, kuri “tipu” sākuši klausīties pirms 30 gadiem (un kuriem arī tātad vairs nav 16)… “Mēs varētu rakstīt zinātnisko traktātu par publiku un to, kāda tā ir piektdienās, kāda - sestdienās, bet kāda - svētdienās, un ar ko atšķiras fani no pasākuma koncertzālē un koncerta estrādē,” joko Zirgs. “Taču, kas pats galvenais - pavērojot auditoriju, kas apmeklēja mūsu koncertus, izskatās, ka mums ir cerības atrasties uz skatuves vēl kādus gadus 30. Vecuma amplitūda bija tiešām ļoti liela, un mēs bijām patiesi pārsteigti, ka uz koncertiem nāca arī ļoti daudz jauniešu - par bērniem, kas atvesti piespiedu kārtā, nerunāsim… Kaut kā sanācis tā, ka “tipa” dziesmas klausās visās paaudzēs. Vērojot klausītājus, bija patīkami redzēt, ka arī gados jaunākā auditorija zina dziesmu vārdus no sākuma līdz beigām, nevis tikai piedziedājumu vai kādu vienu frāzi no dziesmiņas.”
Tiesa, vai jaunākā paaudze saprot, piemēram, dziesmas “Džins ar toniku” vārdus - šajos laikos, kad dzēriena kokteilī tiek prasīts iejaukt 17 dažādus ingredientus, par pagājušā gadsimta “alkoholiskā hita” esamību varētu būt stipri attāla nojausma… “Iespējams,” piekrīt Ģirts. “Taču mēs šo 30 gadu laikā neesam apstājušies tikai pie pāris albumiem, bet visu laiku, veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi, esam kaut ko rakstījuši un izdevuši jaunas dziesmas, un šīs jaunās atkal ir par aktuālām tēmām. Un aktuāliem dzērieniem! Bet par dziesmu tekstiem zinātniskāku analīzi varētu sniegt Freidenfelda kungs.”
Koncertsērijas vadmotīvs “Man jau 30” ir frāze no grupas sensenā (un mūžīgā) hita “Alumīnija cūka”. “Man šķiet, ka tas skan daudz labāk par 30 gadu jubilejas koncertu, jo šādā vārdu salikumā tas skanētu daudz. “Man jau 30” skan daudz labāk, man arī pašam tas silda sirdi!” smejas Ģirts.
Ir pagājis laiks, nomainījies ārdurvīm kods, neskaitāmi skatuves tērpi, svars sviesta iepakojumam, bankām nosaukumi, grupai izdoti 11 studijas albumi un divas izlases. Tas viss laikā, kopš “Labvēlīgais tips” uz Latvijas skatuvēm, privātās un neprivātās ballītēs, TV un radio ēteros ar saviem muzikālajiem stāstiem priecējis klausītājus. Šeit vietā Andra Freidenfelda pārdomas: “”Labvēlīgais tips” - unikāls, dabisks produkts. Var lietot neierobežotos daudzumos bez bailēm, ka varētu rasties atkarība. Paralēli var lietot arī citus, latviešu labākās popmūzikas un Rietumu izcilākās rokmūzikas izstrādājumus. Bet, ja nenopietni, tad mūsu spēks ir tajā apstāklī, ka nebaidāmies būt smieklīgi. Reti skatāmies spogulī, toties spogulis sāk raudzīties uz mums. Esmu ļoti bieži vadījis jauno izpildītāju koncertus “Bildēs” un citos pasākumos. Esmu lasījis viņu dosjē, un neviens nekad nav minējis, ka grib līdzināties “Labvēlīgajam tipam”. Jo tas nav iespējams.”
Pagaidām jaunākā “tipa” dziesma ir jaunais vasaras ballīšu grāvējs “Tukšu tačku” (to iemūžināt failos palīdzējuši Lotars Lodziņš un Jānis Kalve no “Labo ierakstu studijas”, jo “mēs paši jau slinki”), taču grupa solās neapstāties pie sasniegtā. “Pēdējā laikā neesam īpaši cītīgi sēdušies ierakstu studijās un kaut ko jaunu tur sadarījuši, taču es pieļauju - nē, es pat varu garantēt!, - ka drīz būs kaut kas jauns. Neteikšu tikai, cik drīz. Albumu nesolu, bet singls būs! Mums ir dažādas pierakstu kladītes, tagad arī ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību arī telefonos ir kaut kas iebubināts, tā ka - vienkārši jāpiesēžas un tas viss jāapkopo. Nepienāks ne jaunais gads, kad kaut ko jau laidīsim ārā,” smaida Ģirts. “Piespiedu kārtā mums vairs neko radīt nevajag, jo mums ir 150-200 dziesmu bāze, ar ko varam brīvi manipulēt koncertos, taču kaut ko jaunu vajag kaut vai pašiem sev - vienkārši lai neapstātos.”
Kā ar iespējām sagaidīt tūri “Man jau 50”? “Nevajag sev likt tik tālus mērķus,” rāmā mierā atbild Ģirts. ““Tipa” gadījumā mēs vispār pēdējos gados neko neplānojam - kā būs, tā būs. Mūzikā - kamēr vari, tikmēr dari. Un kamēr vismaz kāds vēl atnāk uz tavu koncertu… Taču, par laimi, uz mums vēl nāk!”
