4.lapa
Latviešu šausmu stāsti
Sestdien, 1. oktobrī, pulksten 18.00, kad dienas jau kļuvušas īsākas un līdz ar rudens drēgnumu pienācis veļu laiks, Daugavpils teātrī notiks šīs sezonas pirmā jauniestudējuma pirmizrāde - «Latviešu šausmu stāsti» Georgija Surkova režijā.
Latviešu literatūrā šausmu stāsti nav bieža parādība, šausmu žanrs teātrī - retums. Taču, pateicoties Bārbalas Simsones 2016. gadā sastādītajam krājumam «Latviešu šausmu stāsti», kurš grāmatnīcā uzreiz pievērsa režisora Georgija Surkova uzmanību, Daugavpils teātra skatītājiem radusies iespēja ne tikai iepazīties ar dažādu latviešu autoru tumšākajos iztēles nostūros radītajiem stāstiem, kuri tapuši pēdējo simt gadu laikā, bet arī ļauties plašajai sajūtu gammai, ko dāvā šausmu žanrs teātrī.
Izrādē uz skatuves atdzīvosies Aleksandra Grīna «Klusie ciemiņi» un «Vecāru Indriķa dzīvesstāsts», Mirdzas Bendrupes «Helēna», Viestura Reimera «Spogulis», Vladimira Kaijaka «Vīzija» un Ralfa Kokina «Engures kapsētas zilā zārka stāsts». Šie stāsti aptver dažādus laikus - gan periodu, kad mūsu zemē plosījās mēris, gan laiku pēc Pirmā pasaules kara, gan mūsdienas. Viens no tiem vēsta par kādu vecu, nolādētu spoguli, kas nopirkts Rīgas Centrāltirgū, cits - par raganām Zemgales lielkunga zemēs, vēl kāds - par noslēpumainu būtni, kas, sastapta Miera ielas Lielajos kapos, savaldzina jauna arhitekta sirdi un aizved viņu nakts melnumā. Un, kā atzīst pats režisors, no tā, ka šo stāstu darbība notiek nevis kaut kur tālu, bet gan tepat Rīgas centrā vai Engurē, kļūst vēl baisāk.
«Kad ieraudzīju šo stāstu krājumu, man nebija šaubu, ka tas ir kaut kas unikāls un tas ir noteikti jāiestudē. Daudzi nemaz nezina, ka latviešiem ir savi šausmu stāsti, turklāt dažus no tiem ir sarakstījuši tādi latviešu literatūras klasiķi kā Aleksandrs Grīns vai Vizma Belševica. Man jau sen bija saistošs šausmu žanrs teātrī, taču es nekad neesmu redzējis šausmu izrādes, kaut gan mana kā skatītāja pieredze ir diezgan bagāta. Viens no iemesliem - maz materiāla, otrkārt, ir ļoti grūti teātrī izveidot kaut ko patiesi biedējošu. Iestudēt tādu izrādi, lai galvenā emocija, kas rastos cilvēkos, būtu šausmas un zosāda, - tas ir izaicinājums, taču arī sena mana iecere, pie kuras realizēšanas esmu beidzot ķēries klāt,» stāsta režisors Georgijs Surkovs.
Līdz ar Daugavpils teātra aktieriem Zandu Mankopu, Agnesi Laicāni, Jūliju Ļahu, Kristīni Veinšteinu, Egilu Viļumovu, Ritvaru Gailumu, Marģeru Eglinski izrādē piedalīsies arī viesaktieris Kārlis Tols, kurš ir spēlējis dažādu teātru izrādēs un filmējies vairākās spēlfilmās un augstskolu absolventu diplomdarbu īsfilmās.
Izrādes «Latviešu šausmu stāsti» scenogrāfs ir Andris Eglītis, kostīmu māksliniece - Inga Bermaka, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs. Iestudējuma muzikālo noformējumu veido komponists Platons Buravickis.
Nākamā izrāde: svētdien, 2. oktobrī, pulksten 17.00.
