6.lapa
Ukraiņu baroka mūzika «Ave Sol» jaunajā programmā
Ceturtdien, 24. novembrī, pulksten 19.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja telpās Rīgas kamerkoris «Ave Sol» un tā mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis ielūdz uz jaunākās koncertprogrammas «Magnificat» koncertu, kurā skanēs izcilu kormūzikas komponistu un Latvijā vēl neskanējusi ukraiņu baroka mūzika.
Koncerta apmeklētāji aicināti rast atbildes uz diviem jautājumiem - kā karš ietekmē mūziku un kā mūzika ietekmē karu?
Koncertprogramma «Magnificat» aptver un cauri laikiem izseko diversas kara tēmas atainojumus mūzikā. Jāzepa Vītola hrestomātiskajā balādē ar Ausekļa vārdiem «Beverīnas dziedonis» un Jēkaba Jančevska darbā «O lux beata» abi skaņraži aplūko 1208. gada Beverīnas kauju. J. Vītols Beverīnu aplūko Ausekļa nacionālromantiskajās vārsmās, turpretim J. Jančevskis izvēlējies tekstu latīņu valodā, kura muzikālā izpausme atgādina viduslaiku dziedājumu atveidi Karla Orfa leģendārajā kantātē «Carmina Burana» (1935). Jančevska dramatisma, lirikas un nemitīgu negaidītu afektu kontrastu pārbagātais darbs noteikti ir solis dziļākā attēlotās tēmas izpratnē gan saturiski, gan garīgi.
Runājot par tēmu «kā karš ietekmē mūziku», nav tālu jālūko pēc skaidras diriģenta Andra Veismaņa mākslinieciskās vīzijas. Viņa students, maģistrants Sergijs Zadorožnijs no Ukrainas uz Rīgu atvedis trīs ukraiņu baroka sakrālos koncertus - ārkārtīgi spilgtus un krāšņus anonīma autora darbus, kurus, ja tie nebūtu senukraiņu valodā, būtu grūti nošķirt no Rietumeiropas dižāko komponistu darbiem.
Pēc Trīsdesmit gadu kara, kas skāra lielu daļu vācu baroka komponista Heinriha Šica dzīves, gadu pirms savas nāves, H. Šics sacer savu gulbja dziesmu - «Deutsches Magnificat», kurā par spīti lielajam komponista vecumam jūtamas jauneklīgas muzikālās ievirzes. Kara laikā viņš sacerēja pārsvarā mazāka apjoma darbus (koncertprogrammā no šī laika iekļauts «In te Domine speravi»).
Caur Dž. P. da Palestrinas piecām motetēm koncertprogrammā tiks apskatīts «karš par mīlestību» - tieksmes, vēlmes no Vecās derības mīlas dzejoļu virknes Zālamana «Augstās dziesmas», dēvētas arī par «Dziesmu dziesmu».
Otrā pasaules kara laikā franču komponists Olivjē Mesiāns karagūstekņu nometnē radījis kamermūzikas meistardarbu, kura instrumentālo sastāvu toreiz noteica pieejamie mūziķi no ieslodzīto biedru vidus - «Kvartetu laika galam» («Quatuor pour la fin du temps»). Tā piektā daļa «Jēzus mūžības slavinājums» («Louange à l’Éternité de Jésus»), kuras tempa apzīmējums ir «bezgalīgi lēni», koncertā skanēs Klīta Gotvalda pārlikumā deviņpadsmitbalsīgam jauktam korim.
Koncerta izskaņā būs dzirdams «gaismas stars ārpus kara», kā silta atmiņa no aizgājušām dienām un reizē vēlējums un slavinājums mieram - Edvarda Elgara «Lux aeterna» («Mūžīgā gaisma») jeb devītā variācija «Nimrod» no variāciju cikla «Enigmas variācijas» Džona Kamerona pārlikumā jauktam korim «a cappella».
