4.lapa
Otrdien, 13. decembrī, Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos dramaturģes Ances Muižnieces lugas «Divas pasaules» iestudējums Jāņa Znotiņa režijā.
Annas Brigaderes un Jāņa Jaunsudrabiņa darbus sāk aizmirst, tos lasa aizvien mazāk, tāpēc viņiem rodas ģeniāls plāns - iedzīvināt Anneli un Janci, lai abi grāmatu tēli kļūtu pamanāmi un liktu atminēties abus rakstniekus.
Izrādē satiekas pazīstamie un lasītāju iemīļotie grāmatu tēli ar abu autoriem - jau krietni vecākiem «es», aktualizējot mūžīgo jautājumu - kā sadzīvot dažādām paaudzēm, kas notiek, kad tiek pretnostatītas divas pasaules - tēli un viņu autori, grāmata un tīmeklis, pusaudži un vecāki?
Tomēr atbildes meklēšana nebūt nav tik viegla, jo neviens nevar pateikt, kurš ir īsts, bet kurš izdzīvo sevis iepriekš uzrakstīto dzīvesstāstu, jo autobiogrāfija ir gluži kā sociālo mediju profils, kurā tiek rādīts tikai tas, ko autors vēlas, tādēļ neviens, pilnīgi neviens nevar pateikt, kādi tie patiesībā bija.
Izrādes režisors Jānis Znotiņš atzīst: šo autoru darbos slēpjas kāds mūsu kods, ko ir vērts nepazaudēt un kas mūs padara par to, kas mēs, latvieši, esam. Un kur gan vēl labāk šo kodu atklāt, ja ne uz teātra skatuves, kur vienīgais ierobežojums ir mūsu iztēles robeža. Bieži tiek teikts, ka režisoriem savas izrādes ir kā bērni, aktieriem - lomas, taču rakstniekiem - pašu radītie varoņi. Daļa taisnības tajā ir, un izrādē mēs to apspēlējam līdz visdziļākajiem slāņiem. Nav nozīmes, kurš ko ir radījis, jo tajā brīdī, kad esi devis dzīvību, ir jāsāk par to rūpēties un uzticēties. Arī mums, pieaugušajiem, vajadzētu vairāk uzticēties jauniešiem, jo viņi būs tie, kas veidos mūsu Latviju nākotnē.
Lomās: Lāsma Kugrēna, Normunds Laizāns, Jana Ļisova un Uldis Siliņš (attēlā).
Radošā komanda: režisors Jānis Znotiņš, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne.
