3.lapa
Digitālo inovāciju parks realizējis projektu “3D kultūrēkas”, kurā papildinātajā realitātē ar viedtālruņa palīdzību iespējams apskatīt trīs zudušas Liepājas arhitektūras ēkas: Liepājas Lielo Horālo sinagogu, Liepājas Vācu teātri un Liepājas muzeja pirmo ēku.
Liepāja ir bagāta ar savu arhitektonisko mantojumu, tomēr, laikam ejot, daudzi objekti ir zuduši. Lai vismaz virtuāli liepājniekiem un Liepājas viesiem atgādinātu par Liepājas kultūras dzīvē nozīmīgām ēkām, Digitālo inovāciju parks, kopā ar vietējiem informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļiem īstenojis projektu, veidojot zaudēto ēku 3D modeļus, kurus iespējams apskatīt papildinātajā realitātē, izmantojot viedtālruni.
Jau iepriekš 3D modeļi izveidoti trim sabiedriskām ēkām Liepājā: Pagaidu valdības ēka, Liepājas Latviešu biedrības nams un Liepājas rātsnams, kā arī trīs arhitekta Paula Maksa Berči projektētās ēkas: Liepājas Kūrmāja, Biržas nams un kino “Odeons”. Tagad šim sarakstam pievienotas trīs Liepājā nozīmīgas kultūras jomas ēkas: Lielā Horālā sinagoga, Liepājas Vācu teātris un Liepājas muzeja pirmā ēka.
Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības interesi par kultūrvēsturiskiem objektiem Liepājā un izpratni par papildinātās realitātes tehnoloģiju, tās iespējām un pielietojumu dažādās nozarēs. Prasmes, kas saistītas ar virtuālo un papildināto realitāti, kļūs arvien pieprasītākas darba tirgū un augs, jo jau pašlaik vērojams liels pieprasījums pēc augsti kvalificētiem digitālā satura veidotājiem.
Projekts tika realizēts ar Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu sadarbībā ar Liepājas pilsētas Būvvaldi, Liepājas muzeju, fondu “Liepājas Ebreju mantojums” un Liepājas IT kopienas profesionāļiem, kas veica 3D ēku modelēšanu, teksturēšanu un lietotnes izveidi iOS un Android operētājsistēmām apskatīšanai ikviena interesenta viedtālrunī. Pie ēku vēsturiskās izpētes un 3D ēku modelēšanas strādāja Jānis Jaunsleinis, kurš ikdienā ir projektu vadītājs arhitektūras jomā. Savukārt, multimediju mākslinieks Kaspars Lēvalds veica objektu teksturēšanu. Jāņa un Kaspara uzdevums bija panākt, ka lietotnē apskatāmo ēku izskats maksimāli atbilst tam, kāds tas bija tad, kad šīs ēkas vēl rotāja Liepājas pilsētvidi. Savukārt, programmētājs un papildinātās realitātes risinājumu izstrādātājs Arturs Vītiņš veica lietotnes izstrādi, lai ēkas būtu iespējams aplūkot ar iOS vai Android viedtālruņa palīdzību. Projektā iesaistītie IT speciālisti jūtas gandarīti par paveikto, izmantojot tehnoloģijas, lai skaidrotu vēstures notikumus un parādītu daļu no savas pilsētas tās vēsturiskajā krāšņumā. Izveidotie modeļi būs apskatāmi gan to agrākajā izmērā vēsturiskajās atrašanās vietās, gan samazinātā formā, tos novietojot virtuālajā telpā vai uz ēku attēliem, kas pieejami lejupielādei mājaslapas projekta sadaļā.
“Papildinātās realitātes iespēju pielietojums ar viedtālruņu palīdzību ir kļuvis pieejams gandrīz ikvienam. Šī tehnoloģija var mainīt veidu, kā mēs mijiedarbojamies ar digitālo un fizisko pasauli, un to var izmantot, lai uzlabotu veidu, kā mēs strādājam un mācāmies. Projekta īstenošana devusi iespēju, izmantojot tikai vietējo profesionāļu prasmes, dot nelielu ieskatu tajā, ko mums var sniegt papildinātās realitātes iespējas. Kļūst skaidrs, ka jāgatavojas arvien lielākam pieprasījumam pēc digitālām prasmēm un risinājumiem, kas strauji pārņems mūsu ikdienu. Prasmes, kas saistītas ar virtuālo un papildināto realitāti, kļūs arvien pieprasītākas darba tirgū un tikai augs lielais pieprasījums pēc augsti kvalificētiem digitālā satura veidotājiem,” par projekta norisi stāsta Digitālo inovāciju parka vadītāja Agate Ambulte.
Ar paveiktā rezultātiem var iepazīties arī nelielā informatīvā video:
Izveidoto ēku 3D modeļi ar izstrādātās aplikācijas palīdzību būs apskatāmi dabiskā izmērā to vēsturiskās atrašanās vietās, kā arī samazinātā izmērā uz izdrukātām ēku kartītēm vai virtuālajā vidē viedtālrunī. Kartītes un papildu informācija par arhitektūras objektiem ir pieejama “Digitālo inovāciju parks” mājaslapā.
Ikviens interesents aicināts lejupielādēt šo lietotni un doties pastaigā pa Liepāju, lai apskatītu, kā mūsdienu tehnoloģijas savijas ar vēsturi.
