Sunaks un jaunā britu valdība klusē kā partizāni

Jaunais britu premjers Riši Sunaks, atbildot uz parlamentāriešu jautājumiem, neslēpa, ka krīzes pārvarēšanai valdībai nāksies pieņemt grūtus un reizēm arī nepopulārus lēmumus © AP/Scanpix

Britu jaunā premjera Riši Sunaka un viņa valdības pirmās darba dienas radījušas iespaidu, ka šis Ministru kabinets negrasās strēbt karstu un lēmumus par ekonomisko un finansiālo problēmu risināšanu pieņems vien pēc rūpīgas situācijas izanalizēšanas. Pēc Borisa Džonsona un jo sevišķi Lizas Trasas haotiskajiem laikiem varētu pat sacīt, ka britu politikā iestājusies garlaicība, ko atzinis arī politikas veterāns Maikls Govs, kurš pēc pārtraukuma atgriezies valdības sastāvā.

Piektdien būs apritējušas trīs dienas, kopš karalis Čārlzs III apstiprināja premjera amatā jaunievēlēto britu konservatīvo līderi, 42 gadus veco bijušo finanšu ministru Sunaku. Kas pa šo laiku noticis? Ir izveidota valdība, bet jaunais premjers gan savā pirmajā uzrunā otrdien pie Dauningstrītas rezidences, gan trešdien, atbildot uz parlamenta deputātu jautājumiem, skaidrojis: "Situācija ir sarežģīta, un mums nāksies pieņemt grūtus lēmumus, lai atjaunotu ekonomisko stabilitāti un finanšu tirgu uzticību." Nekādi konkrēti paziņojumi par jaunās valdības plānotajiem darbiem no viņa puses nav izskanējuši, ja atskaita vēl vienu vēsti - finanšu ministra Džeremija Hanta ziņojums par plāniem finansiālās situācijas uzlabošanā no 31. oktobra pārcelts uz 17. novembri.

Sunaka mazrunība gan nav nekāds lielais pārsteigums. Pieredzējušais finansists jau iepriekš apliecinājis, ka nemēdz lieki dzesēt muti un bārstīties ar solījumiem, kuriem nav nekāda seguma. Jūlijā, pēc tam, kad no partijas līdera un premjera amata atkāpās Džonsons, viņš, iesaistoties cīņā par vakantajiem posteņiem, uzsvēra vien to, ka pasaulē jau sen ir izmēģināti efektīvi līdzekļi inflācijas apkarošanai, bet nodokļu samazināšana (kā to solīja un vēlāk pat mēģināja realizēt Trasa) pavisam noteikti nav starp tiem. Pēc Trasas atkāpšanās Sunaks, ja atskaita paziņojumu par to, ka kandidēs uz amatiem, vispār nenāca klajā ne ar kādiem komentāriem.

Pie šī jaunā vadības stila britu sabiedrībai tagad nāksies pierast. It sevišķi tas attiecas uz medijiem, kas iepriekš teju vai ik dienu varēja apspriest Džonsona vai Trasas jaunās iniciatīvas, kas nereti ne pie kā taustāma nenoveda un tikai liecināja par iepriekšējo premjeru lidināšanos mākoņos.

Izskatās, ka ar jauno valdības vadītāju viss būs pavisam citādi. Par lēmumiem viņš paziņos nevis tad, kad kaut kas iešausies prātā, bet gan tad, kad viss būs apspriests, izrunāts un akceptēts ja ne visa kabineta, tad vismaz viņu tuvāko domubiedru lokā. Netiešus mājienus par to, kādā virzienā valdība strādā, joprojām varēs smelties no trešdienas pēcpusdienās rīkotajām “Premjera atbildēm deputātiem”, kuru laikā Sunaku bez žēlastības tirdīs opozīcija, kas joprojām uzskata, ka pareizākais pašlaik būtu sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. No valdības vadītāja šīsnedēļas uzstāšanās Vestminsterā varēja secināt, ka ne par kādu nodokļu pazemināšanu pašlaik nevar būt ne runas, bet par to, vai, pieaugot inflācijai, būs iespējams paaugstināt pabalstus un valsts pensijas, valdība vēl domāšot. Taču svarīgākais jautājums pašlaik ir - kā aizlāpīt 40 miljardus sterliņu mārciņu lielo caurumu nākamā gada valsts budžetā, turklāt izdarīt to tā, lai atkal nemazinātos britu vērtspapīru cena un nesāktos nevajadzīga ažiotāža un panika finanšu tirgos. Ņemot vērā Sunaka iepriekšējo darbību finanšu ministra amatā, ir ļoti maz ticams, ka iztiks bez nopietniem valsts tēriņu samazinājumiem, kas nozīmē, ka noteikti būs arī nozares, kas jutīsies “apdalītas”. Ja Sunaks vēlas, lai viņa vadītie konservatīvie uzvar arī nākamajās, 2025. gada janvārī ieplānotajās vēlēšanās, valdībai būs jādomā, kā šos zaudējumus kompensēt.

Krietni vienkāršāk jaunajam premjeram izdevies konsolidēt valdošo partiju. Vēl pirms nedēļas šķita maz ticami, ka dažādās frakcijās sašķēlušies toriju deputāti spēs vienoties par kopīgu kandidātu uz vadītāja amatu un iztiks bez partijas biedru balsojuma. Tas noticis, pateicoties diviem apstākļiem. Pirmkārt, tika nolemts, ka pretendentiem jānodrošinās ar vismaz 100 deputātu atbalstu - iepriekš pietika ar 30. Otrkārt, Sunakam palīdzēja Džonsons, kurš sākumā deva mājienus par savu kandidēšanu, bet, jau savācis nepieciešamo atbalstītāju skaitu, paziņoja, ka tomēr nepretendēs uz amatiem, un pauda atbalstu Sunakam. Tas šķita diezgan dīvaini, jo tieši Sunaka demisija un paziņojums, ka viņš vairs nespēj strādāt skandālu apvītajā valdībā, šovasar izprovocēja Džonsona atkāpšanos. Taču galu galā toriju deputātu rindās apmierināti tagad ir visi, jo pie amatiem tikuši gan bijušie Trasas un Džonsona valdību ministri, gan arī senie Sunaka domubiedri. Protams, domstarpības viņu starpā atkal var uzsist jaunu vilni, taču pagaidām var sacīt - Sunakam izdevies apvienot partiju, bet, vai tas pats attiecināms arī uz valsti, rādīs laiks.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.