ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas nodokļu ieviešana un OPEC+ negaidītais lēmums strauji palielināt naftas ieguvi var radīt nopietnas sekas naftas eksportētājvalstīm, tostarp Krievijai, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".
"Amerikāņu kalniņi", kurus, paaugstinot muitas tarifus, pēdējo nedēļu laikā pasaules ekonomikā radījis ASV prezidents Donalds Tramps, ir būtiski ietekmējuši galveno preci - naftu. Lai gan plaši izmantotā Eiropas etalona jēlnaftas "Brent" akciju cenas biržās ir nepārtraukti samazinājušās kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā janvāra vidū, viņa paziņojums par "savstarpējiem" tarifiem 2. aprīlī naftas cenu samazināja līdz zemākajam līmenim četru gadu laikā.
Pēdējās dienās "Brent" tiek tirgots par aptuveni 60 ASV dolāriem par barelu, kas nav novērots kopš kovida pandēmijas, kas ievērojami ietekmēja enerģijas cenas. Tirdzniecības kara turpināšanās starp ASV un Ķīnu par ievedmuitas tarifiem maina prognozes par pasaules ekonomikas izaugsmi, un vispārējā nenoteiktība pasaules tirgū rada spēcīgu spiedienu uz naftas cenām.
"Tas nav tikai par skarbo (Trampa) politiku un nodevu pieauguma tempu, bet arī par nepārtrauktas nenoteiktības saglabāšanos un pušu rīcību pēc principa "acs pret aci, zobs pret zobu",” intervijā DW skaidroja enerģētikas konsultāciju uzņēmuma "Crystol Energy" izpilddirektors Karols Nahle. "Pievienojiet tam faktu, ka viss notika, kad pieprasījums pēc naftas neradīja ažiotāžu un piedāvājums bija pietiekami liels. Tā rezultātā mēs redzam pašreizējo cenu līmeni," viņš piebilda.
Vēl viens svarīgs notikums pasaules naftas tirgos bija nākamajā dienā pēc Trampa paziņojuma, kad pārsteigumu sagādāja OPEC+ valstis, kas izraisīja reālu šoku. Neformālā alianse, kurā ietilpst 12 OPEC dalībvalstis un 10 citas lielākās naftas eksportētājvalstis, paziņoja, ka tās maijā plāno strauji palielināt naftas ieguvi.
Saūda Arābijas un Krievijas vadībā OPEC+ pēdējo desmit gadu laikā ir konsekventi ierobežojusi naftas ieguvi, lai saglabātu augstas cenas, un daudzi gaidīja, ka šis kurss turpināsies. Pašreizējais dramatiskais pavērsiens, kā uzskata eksperti, ir mēģinājums ietekmēt tādas valstis kā Kazahstāna un Irāka, kas neievēro kvotas, iegūstot vairāk naftas, nekā nosaka vienošanās. K. Nahlem ir aizdomas, ka OPEC+ locekļi, kuri ir pārsnieguši noteiktos ierobežojumus, ir "ir izveduši no pacietības disciplinētākos alianses locekļus", kuri kādu laiku ir bijuši spiesti samazināt ražošanu.
Piemēram, Kazahstāna ir saniknojusi Saūda Arābiju, palielinot ražošanu no Tengizas naftas lauka un konsekventi pārsniedzot OPEC+ mērķus. Irāka no savas puses nesen samazināja ražošanu, bet ne tik daudz, kā solīja, lai kompensētu iepriekšējās pārmērības. Lai gan OPEC+ lēmums palielināt naftas ieguvi izraisīja naftas cenu samazināšanos un skāra tādu valstu kā Kazahstāna un Irākas ieņēmumus, galu galā tas negatīvi ietekmēs visas alianses dalībvalstis.
Pēc "Crystol Energy" izpilddirektora K. Nahles teiktā, viņš ir gatavs ilgtermiņa zemu cenu videi pasaules naftas tirgos. "OPEC+ uzskata, ka dažiem tās dalībniekiem, īpaši tiem, kas ir veikuši lielus ieguldījumus savas ražošanas jaudas paplašināšanā, būs labāk saglabāt tirgus daļu," sacīja K. Nahle.
Pēc viņa teiktā, alianse var paredzēt ražošanas samazināšanos no svarīgiem ražotājiem, piemēram, Krievijas, Venecuēlas un Irānas, ņemot vērā ģeopolitiskos faktorus, piemēram, sankcijas un iespējamās militārās darbības pret Irānu. "Tādējādi tirgus varēs absorbēt papildu barelus bez cenu krituma," sacīja "Crystol Energy" izpilddirektors.
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps naftas cenu kritumu uzskata par acīmredzamu savas ekonomiskās politikas panākumu pazīmi. Savā sociālajā tīklā "Truth Social" Tramps rakstīja: "Viss ir nokritis līdz līmenim, par kuru neviens pat nedomāja." Tomēr daži analītiķi brīdina, ka naftas cenu kritums liecina par nopietnām bažām par pasaules ekonomikas stāvokli. Viena no pasaules lielākajām investīciju bankām "Goldman Sachs" šonedēļ paziņoja, ka "ekstrēmā scenārijā" līdz 2026. gada beigām "Brent" jēlnaftas cena varētu nokristies zem 40 ASV dolāriem par barelu.
Šādai notikumu attīstībai varētu būt nopietnas ekonomiskās un politiskās sekas, jo īpaši Krievijai. Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Maskavai ir izdevies pārdzīvot nepieredzētas ekonomiskās sankcijas no Rietumiem, palielinot savus ieņēmumus, pateicoties pieaugošajām enerģijas cenām. Vairāki eksperti jau sen pieļauj iespēju, ka straujš naftas cenu kritums varētu nopietni ietekmēt Krievijas Federācijas valsts budžeta izdevumu līmeni un līdz ar to piespiest pārskatīt attieksmi pret karu Ukrainā.
Kopš 2021. gada Krievijas aizsardzības izdevumi ir vairāk nekā trīskāršojušies, 2025. gada budžetā tie sasniegs rekordu - 13,5 triljonus rubļu, kas ir pieaugums par 25%. Saskaņā ar "Reuters" datiem, "Urālu barela" - Krievijas eksporta naftas maisījuma zīmola - cena Primorskas, Ustjugas un Novorosijskas ostās pagājušajā nedēļā samazinājās līdz aptuveni 53 ASV dolāriem.
Investīciju konsultants Kriss Vefers, kurš vairāk nekā 25 gadus dzīvojis un strādājis Krievijā, intervijā DW lēsa, ka, ja šis skaitlis paliks šajā līmenī vai samazināsies vēl vairāk, tas piespiedīs Krievijas Centrālo banku "ievērojami vājināt rubli", kā arī, iespējams, piespiedīs valdību samazināt savus izdevumu plānus. Pēc K. Vefera domām, lai gan naftas ieņēmumi Krievijas valsts budžetam vairs nav tik svarīgi kā agrāk - to daļa samazinājās no 50% pirms desmit gadiem līdz 30% šodien -, pastāvīgs "melnā zelta" cenas kritums nopietni ietekmēs visus Kremļa politikas aspektus.
Saucot to par "ļoti nozīmīgu faktoru", investīciju konsultants piebilda, ka, ja naftas eksporta ieņēmumi samazināsies, ņemot vērā turpmāku cenu kritumu, Krievijas valdībai vienkārši nebūs "brīvas naudas". "Krievijas finansiālais stāvoklis izskatīsies daudz mazāk stabils, iespējams, jau gada laikā. Un tas var apdraudēt Krievijas spēju vienoties par Ukrainu," secināja K. Vefers.
