Haiti valdība un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājuši izveidot starptautisko ātras reaģēšanas spēku kontingentu, kura uzdevums būtu palīdzēt Haiti policijai neitralizēt kriminālos grupējumus, kas terorizē iedzīvotājus un noveduši valsti līdz drošības un humānajai katastrofai. Šādu risinājumu teorētiski atbalsta Rietumu puslodes valstis, taču pagaidām neviena (ieskaitot ASV) nevēlas uzņemties spēku vadību, labi apzinoties, ka misijas panākumi haosa pārņemtajā valstī nav garantēti.
Pēdējā gada laikā Haiti, kas ir Rietumu puslodes nabadzīgākā valsts, faktiski nokļuvusi kriminālo grupējumu apvienības G9 ģimene un sabiedrotie kontrolē, raksta AP. Šo aliansi, kurā apvienotas vairāk nekā desmit bandas, kas pirms tam darbojās neatkarīgi viena no otras, izveidojis bijušais policijas virsnieks Džimijs Šerizjē. No darba policijā viņu atbrīvoja 2018. gada decembrī dienesta pilnvaru pārkāpšanas un citu nelikumību dēļ, taču tiesas priekšā Šerizjē tā arī nav stājies. Baumo, ka tas tādēļ, ka viņam joprojām ir labi sakari ne tikai policijā, bet arī politiskajās aprindās, tādēļ, neraugoties uz izdoto aresta orderi un to, ka noziedzīgā grupējuma līdera dzīvesvieta nav nekāds lielais noslēpums, viņš joprojām ir uz brīvām kājām.
Pats Šerizjē gan sevi par bandītu neuzskata, uzsverot, ka nodarbojas ar sabiedrisku darbību, proti, sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kuriem ir grūti izdzīvot nabadzīgajā valstī, kuras varas struktūras pilnībā saēdusi korupcija. Ja stāsti par sniegto atbalstu arī ir patiesība, tad tas notiek uz citu valsts iedzīvotāju rēķina - to, kuriem nav palaimējies, un, kuri dzīvo vietās, kur saimnieko citas bandas. Haiti tādu netrūkst, un starp noziedzniekiem notiek regulāras cīņas par ietekmi un kontroli pār teritorijām un to, ko viņi saprot ar vārdu bizness.
Beidzamā pusgada laikā Šerizjē izvirzījis valdībai vairākus ultimātus. Prasība pasludināt amnestiju viņam pašam un viņa līdzdalībniekiem bija tikai ziediņi - odziņas sekoja pēc tam, kad Šerizjē izdomāja, ka viņa apvienībai pienākas vietas ministru kabinetā. Valdība uz šiem paziņojumiem nereaģēja, un septembra vidū G9 ģimene un sabiedrotie nolēma parādīt, kurš tad īsti ir īstais Haiti saimnieks. Kopš tā laika bandīti bloķējuši ne tikai nozīmīgāko naftas pārstrādes rūpnīcu un degvielas bāzi galvaspilsētas Portoprensas pievārtē, bet ari svarīgākos autoceļus, nepieļaujot teju vai nekādu kravu pārvadājumus. Atsevišķos reģionos akūti trūkst ne tikai degviela, bet ar pārtika un dzeramais ūdens, turklāt valstī spēkā pieņemas holeras izplatība.
Haiti valdība (tās leģitimitāti gan apstrīd ne tikai bandītu alianse, bet arī liela daļa iedzīvotāju) lūgusi ANO nodrošināt starptautisku intervenci, lai neitralizētu bandītus un novērstu humāno katastrofu. Tomēr ANO Drošības padome pagājušonedēļ apstiprināja vien sankcijas pret Šerizjē un darba grupas, kurai jāidentificē viņa tuvākie līdzgaitnieki (arī viņiem draud sankcijas) izveidošanu. Jautājums par kontingentu, kam būtu jādodas palīgā Haiti policijai un jāapkaro bandītus, palicis karājamies gaisā, jo neviens nevēlas uzņemties iniciatīvu. ASV un Kanādas amatpersonas gan paziņojušas, ka Haiti iedzīvotāji novārtā netiks pamesti, taču gan Vašingtonā, gan Otavā uzskata, ka savu pienākumu šīs valstis jau izpildījušas, piegādājot Haiti policijai visdažādāko bruņojumu, tajā skaitā arī bruņutransportierus. No visām Rietumu puslodes valstīm vien Bahamu salas līdz šim paziņojušas, ka būtu gatavas sūtīt savus karavīrus vai policistus uz Haiti. ASV valsts departamenta pārstāvji gan uzsvēruši, ka turpina risināt problēmu un cer, ka novembra pirmajā pusē lēmums par intervences spēkiem varētu tikt pieņemts.
