Miljardieris Tiņkovs karā vaino ne tikai Putinu, bet arī krievu tautu

Oļegs Tiņkovs ir viens no retajiem Krievijas lieluzņēmējiem, kurš riskējis atklāti nostāties pret Vladimira Putina uzsākto iebrukumu Ukrainā © Reuters/Scanpix

"Par karu ir atbildīgs Putins, bet Putinu ievēlēja iedzīvotāji. Es par viņu noteikti nebalsoju, pat protestēju, izejot Puškina laukumā. Vai tauta ir vainīga? Nu, protams, ka jā, jo mūsos visos ir bijis un joprojām ir kaut kas no impēriskuma un fašisma," tā sarunā ar Youtube kanālu Russkije norm! sacījis krievu uzņēmējs Oļegs Tiņkovs. Viņš ir viens no retajiem augstākā ranga biznesmeņiem, kurš atklāti kritizējis Kremļa uzsākto agresiju pret Ukrainu, bet šī mēneša sākumā atteicies no Krievijas pilsonības.

Kā piemēru impēriskajai fašistiskajai domāšanai viņš minējis nicīgo attieksmi pret viesstrādniekiem, kuri Maskavā un citās Krievijas pilsētās iebraukuši no Centrālāzijas valstīm. "Arī manā birojā [domāta Tinkoff Bank] pret migrantiem izturējās kā pret otrās šķiras cilvēkiem," viņš sacījis, piebilstot, ka tauta ir atbildīga, taču ne visa, jo arī Krievijā vēl palikuši normāli cilvēki, kuri saprot šī kara traģiskumu un bezjēdzīgumu.

Tiņkovs gan ir neizpratnē, kādēļ tik mazs skaits uzņēmēju nosoda karu. Kā piemērus viņš minējis Sergeju Gaļicki un Arkādiju Voložu, kuri uzskatāmi par liberāliem cilvēkiem un tikai sev zināmu iemeslu dēļ atturas no Putina kritizēšanas. "Es esmu šokā, cik visi ir gļēvi, tas pats Gaļickis kā bērns priecājās, ka neesot iekļauts Rietumvalstu noteiktajos sankciju sarakstos. Manās acīs viņš cieņu ir zaudējis. Bet Voložs... Izglītots, prorietumniecisks, taču vienalga neko nav sacījis, Viņam tad kādas problēmas, viņš vienalga dzīvo Izraēlā un negrasās atgriezties Krievijā?"

Jāpiebilst, ka pats Tiņkovs nekad nav izvēlējies izteicienus, lai paustu nosodījumu karam. Cita starpā viņš paziņojis, ka nevēlas, lai viņa vārds asociētos ar "Putina fašismu" un mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu. "Es nevēlos nekā kopēja ar šo valsti," viņš rakstījis Instagram, paziņojot par atteikšanos no Krievijas pilsonības. Pirms Krievijas uzsāktā kara Tiņkova aktīvi tika lēsti astoņu miljardu dolāru vērtībā, taču tagad viņš lielāko daļu īpašumu ir zaudējis.

Jau pēc pirmajiem pret karu vērstajiem paziņojumiem Tinkoff Bank menedžments no Krievijas prezidenta administrācijas saņēmis signālu, ka īpašnieku nepieciešams mainīt, un, jo ātrāk, jo labāk. Galu galā banka pārdota Kremlim pietuvinātajam Noriļskij nikeļ Vladimiram Potaņinam par summu, kas bijusi ievērojami zemāka par tirgus vērtību, raksta Meduza.io.

Tinkovs atklājis arī kādu interesantu niansi. Viņam stāstīts, ka Kremļa administrācijas vēlējusies mainīt bankas nosaukumu, lai tā lieki neasociētos ar karu kritizējušo uzņēmēju. Bet nu jau pagājuši vairāki mēneši un Tinkoff Bank nosaukums saglabājies iepriekšējais. "Pats es neko mainīt nevaru, jo zīmols pieder jaunajiem īpašniekiem."

Runājot par Krievijas eliti - valdības locekļiem, politiķiem un ierēdņiem, Tiņkovs sacījis, ka aptuveni 80! no viņiem nav nekādā sajūsmā par karadarbību Ukrainā. Taču ne jau velti Putins 22 gadus to vien darījis kā būvējis savu varas vertikāli, un pašlaik šie cilvēki faktiski kļuvuši par Putina ķīlniekiem. Turklāt nav nekāda pamata cerēt, ka viņi varētu uzstāt uz Kremļa līdera demisiju, jo ir personīgi sasmērējušies, atbalstot režīmu un tā uzsākto karu. "Man šķiet, ka Rietumvalstis rīkojušās neracionāli, nosakot sankcijas pret visiem elitei pietuvinātajiem. Daļa no viņiem ienīst Putinu, es to zinu par visiem 100 procentiem. Viņi nevēlējās karu, taču citas alternatīvas nebija," sacījis Tiņkovs. Pēc viņa domām Rietumi rīkotos pareizi, ja izstrādātu mehānismu, kā atcelt sankcijas pret tiem, kuri riskē paust kritisku viedokli par Putinu.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais