Nakts vilcienu renesanse: starp Londonu un Berlīni uzsāk regulārus nakts reisus

Austriešu dzelzceļnieku “Nightjet” nakts vilcieni ir vieni no modernākajiem un komfortablākajiem. © DPA/Scanpix

Eiropā turpina pieaugt nakts vilcienu popularitāte, un tiek ieviesti aizvien jauni un jauni maršruti starp kontinenta lielpilsētām. Ceļotāji, kuriem nav īpaši jāsteidzas, novērtē komfortu, ko nakts vilcieni sniedz salīdzinājumā ar lidmašīnām, turklāt arī vilcienu biļešu cenas daudz nepārsniedz aviobiļešu cenas, bet, ceļojot visai ģimenei iespējams pat ietaupīt.

“Euronews” vēsta, ka 25. maijā kompānija “European Sleeper” uzsāks regulārus pārvadājumus nakts vilciena maršrutā starp Londonu un Berlīni. Biļešu cenas nav mazas - sākot ar 78 eiro par biļeti. Turklāt arī šeit spēkā ir tas pats princips kā aviosatiksmē. Proti, jo savlaicīgāk biļetes tiks iegādātas, jo mazāka būs to cena.

Ar zemo cenu lidsabiedrību lidmašīnām nokļūt no vienas pilsētas otrā būs ne tikai ātrāk, bet arī lētāk, atzīst izdevuma “Which? Travel” redaktors Rorijs Bolends. Taču viņš norāda, ka šādā gadījumā jāparūpējas arī par nokļūšanu līdz lidostai un tikšanu līdz vajadzīgajam punktam lidojuma galamērķi, bagāžas nodošanu, drošības kontrolēm, nakšņošanu pēc ierašanās. Izmantojot vilcienu, viss ir vienkāršāk - atbrauc uz staciju, ieņem savu vietu ērtā kupejā, naktī labi izgulies, bet no rīta esi galamērķī. Bolends arī piebildis, ka šajā konkrētajā maršrutā cenas ir augstākas tādēļ, ka Apvienotajā Karalistē dzelzceļa biļetes vispār ir dārgākas nekā kontinentālajā Eiropā.

“Deutsche Welle” atgādina, ka vēl pirms gadiem desmit šķitis - nakts vilcieni ir arhaisms, kuru laiks pagājis. Tolaik kā sēnes pēc lietus veidojās aizvien jaunas lidsabiedrības, kas piedāvāja lidojumus par pavisam niecīgām cenām. Savulaik Vācijas dzelzceļa kompānija “Deutsche Bahn” piedāvāja nakts vilcienu pakalpojumus vairākos maršrutos, piemēram, starp Ķelni un Prāgu, starp Minheni un Romu, un tamlīdzīgi. Taču šie pārvadājumi kļuva aizvien nerentablāki, un pēc tam, kad kompānija 2015. gadā to dēļ cieta 31 miljonu eiro lielus zaudējumus, maršrutus tika nolemts slēgt.

Taču Austrijas dzelzceļa kompānija “ÖBB”, kas pēc gada pārņēma šo biznesu, spējusi to reanimēt. Tagad nakts vilcieni darbojas ar zīmolu “Nightjet”, nodrošinot satiksmi starp Hambugu un Cīrihi, Berlīnu un Vīni, kā arī citām Eiropas pilsētām. Uzņēmuma pārstāvis Bernhards Rīders skaidrojis, ka viens no galvenajiem uzdevumiem bijis nodrošināt pasažieriem pietiekami augstu komforta līmeni. Līdz pagājušā gada nogalei “Nightjet” saņēmusi 33 jaunus vilcienu sastāvus, un par ērtībām patiešām ir padomāts. Piemēram, katrā kupejā ir ierīkota gan tualete, gan neliela dušas telpa. “Ceļojums vilcienā komforta ziņā tagad līdzinās dzīvošanai viesnīcā,” norādījis Rīders.

Zviedrijas kompānijai “SJ” ir savs veiksmes stāsts - vilciens, kas ik dienas pulksten 17.30 atiet no Stokholmas dzelzceļa stacijas, bet nākamajā rītā pulksten 7.30 jau sasniedzis Hamburgu. Kompānijas pārstāvis Dans Ūlofsons stāstījis, ka 400 biļetes gandrīz ik dienu ir izpirktas. Lielai daļai zviedru Hamburga nav galamērķis, taču šī pilsēta ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls, kur iespējams pārsēsties citos vilcienos un doties tālāk uz dažādām Eiropas malām.

Zviedrijā ļoti populāra ir tā sauktā klimatneitralitātes ideja, un jau pirms laba laika šajā valstī sākās kampaņas, mudinot izmantot vilcienus, jo tie ir videi “draudzīgāki” par lidmašīnām. “EcoPassenger” aplēses to apstiprina. Ja ceļā no Stokholmas uz Hamburgu pasažieris izmanto aviācijas pakalpojumus, atmosfērā nokļūst aptuveni 250 kilogramu oglekļa dioksīda, bet, braucot ar vilcienu, tie ir vien apmēram 26 kilogrami. Daudziem cilvēkiem tieši šis faktors, nevis komforts vai lētākas biļetes ir galvenais arguments, lai ceļotu vilcienā.

Saistītās ziņas

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.