Pie mērijām Francijā jāplīvo arī Eiropas karogiem

Daudzas franču municipalitātes jau pašlaik vienlaikus izmanto gan Francijas, gan Eiropas karogus, bet drīz lielākajām pašvaldībām tas būs jādara obligāti.  © AFP/Scanpix

Francijas parlamenta apakšpalāta pēc asām debatēm un sīva balsojuma pieņēmusi likumprojektu, kas paredz – pie pilsētu rātsnamiem vai mērijām turpmāk obligāti līdz ar Francijas karogu būs jāizkar arī Eiropas karogs. Tomēr tas attieksies vien uz tām pašvaldībām, kurās ir vismaz 1500 iedzīvotāju, bet mazo pašvaldību Francijā ir tik daudz, ka pat vairāki prezidentu Emanuelu Makronu atbalstoši deputāti norādījuši, ka neredz lielu jēgu šim likumam.

Pie pašvaldību ēkām plīvojoši Francijas un Eiropas karogi ir ierasts skats daudzās Francijas pilsētās un miestos, raksta “Politico.eu”. Tomēr ar likumu līdz šim nebija noteikts, ka zilie karogi ar dzeltenajām zvaigznēm pie šīm ēkām jāizkar obligāti - atšķirībā, piemēram, no skolām, par kurām attiecīgs likums pieņemts jau pirms vairākiem gadiem.

Šo robu likumdošanā nolēmusi aizpildīt Makronu atbalstošā “Renesanses partija”, kuras deputāts Matjē Lefevrs nolēma, ka piemērotākais brīdis debašu uzsākšanai Nacionālajā asamblejā ir īsi pēc 9. maijā atzīmējamās Eiropas dienas. Pretēji iniciatīvas autora cerībām, likumprojekta apstiprināšana parlamenta apakšpalātā nebija vien formalitāte. “AFP” vēsta, ka sēžu zālē izvērtušās asas debates, kas ieilgušas, un galu galā ierosinājums apstiprināts vien ar 130 balsīm, 109 deputātiem balsojot pret. Ņemot vērā, ka Nacionālajā asamblejā ir 577 deputāti, ir acīmredzami, ka vairākumam no tautas priekšstāvjiem (un starp viņiem bija arī ne mazums Makrona piekritēju) šis likumprojekts licies tik mazsvarīgs, ka viņi pat nav tērējuši savu laiku, lai piedalītos balsojumā.

Principiāli iebildumi pret ierosinājumu bijuši galēji labējiem un galēji kreisajiem deputātiem, kuri šajā parlamenta sastāvā ir pārstāvēti visai lielā skaitā. Labējās “Nacionālās savienības” pārstāvis Žans Filips Tangī, piemēram, uzsvēris, ka “franču tauta noliec galvas vien triju krāsu priekšā, un šīs krāsas ir baltā, sarkanā un zilā - Francijas karoga krāsas”. Līdzīgs viedoklis ir arī eiroskeptiski noskaņotajiem kreisajiem radikāļiem, tomēr kreiso aliansē “NUPES” esošie sociālisti un Zaļie likumprojektu ir atbalstījuši. “The Local” vēsta, ka debašu laikā ne reizi vien tika pieminēti 2005. gada notikumi, kad vairākums Francijas iedzīvotāju referendumā neatbalstīja Eiropas konstitūcijas dibināšanas līgumu, taču valdība to izdabūja cauri ar ratifikāciju parlamentā.

Opozīcijas deputāti arī uzsvēruši, ka ar likumprojektu par Eiropas karogu izkāršanu Makrona administrācija cenšas novērst uzmanību no protestiem, kas saistīti ar pensiju reformas pieņemšanu. “Politico.eu” norāda, ka likumprojekts vēl jāsaskaņo parlamenta augšpalātā jeb Senātā, un gaidāms, ka arī tur bez lieliem strīdiem neiztiks.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.