Poļu tālbraucēji bloķē robežkontroles punktu ar Ukrainu

Uz Ukrainas un Polijas robežas jau kopš pagājušās nedēļas veidojas lielas kravas automašīnu rindas © AFP/Scanpix

Jau kopš pagājušās nedēļas vairāki desmiti Polijas tālbraucēju bloķē šīs valsts robežkontroles punktu ar Ukrainu, protestējot pret to, ka Eiropas Savienības lēmumu dēļ ukraiņu kravu pārvadātāji ir izdevīgākā situācijā, salīdzinot ar poļu šoferiem. Viņi uzskata, ka nepieciešams atjaunot savstarpējo atļauju sistēmu, kas bija spēkā līdz Krievijas agresīvajam iebrukumam Ukrainā un kas tagad pēc ES lēmuma atcelta vismaz līdz nākamā gada vasarai.

“Mēs ar to nevaram samierināties. Viņiem ir lētākas automašīnas, mazākas algas šoferiem, mazāki izdevumi nekā mums, Eiropas Savienības valstīm, visās jomās. Ja tā turpināsies, Polijas kravas pārvadājumu kompānijas tiks iznīdētas,” kāda poļu uzņēmuma vadītāja Jakuba Kota sacīto citē “Politico.eu”.

Pēc pagājušā gada 24. februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā okupantu spēki pilnībā pārņēma savā kontrolē šīs valsts ostas Azovas jūras piekrastē, un arī kuģošana pa Melno jūru vairs nav droša. Lai palīdzētu Ukrainai eksportēt visdažādāko produkciju, ES atļāva šīs valsts kravu pārvadātājiem bez liekas birokrātijas iebraukt savienības valstu teritorijā. Vienošanās noteica, ka Ukrainas pārvadātājiem ļauts vien nogādāt kravas no savas valsts līdz kādai ES valstij un atpakaļ. Viņi nedrīkst nodarboties ar iekšējiem pārvadājumiem un vest kravas no vienas ES valsts uz citu.

Poļu tālbraucēju kompānijas uzskata, ka šis punkts netiek pilnībā ievērots, tādēļ ka “ukraiņu šoferus, kuri nonākuši ES teritorijā, neviens pienācīgi nekontrolē”. Esot pamatotas aizdomas, ka Ukrainā reģistrētās kravas pārvadājumu kompānijas tomēr nodarbojas ar kravu piegādēm ES teritorijā, turklāt piedāvā klientiem daudz izdevīgākus nosacījumus, nekā to spēj darīt Polijas uzņēmumi, kuriem izmaksas ir daudz lielākas, problēmas būtību apraksta “Politico.eu”. Konkrētus piemērus poļu tālbraucēji, kuri bloķējuši Jahodinas/Dorohuskas robežkontroles punktu, gan nav minējuši, tāpat nav skaidrs, vai viņi centušies šo problēmu risināt juridiskā ceļā. Ziņu aģentūras PAP vēstīs nekādu informāciju par to, ka Ukrainas pārvadātāji būtu pārkāpuši vienošanos ar ES, atrast nav iespējams.

Taču šis nav vienīgais Polijas kravas pārvadātāju iebildums. Viņi pieprasa atjaunot savulaik noslēgto divpusējo līgumu ar Ukrainu, kas paredzēja paritāti starp abu valstu tālbraucējiem un skaidri saprotamu iebraukšanas atļauju izsniegšanu. Interneta vietne “Notesfrompoland.com” raksta, ka ES lēmums Varšavā un Kijivā tiek traktēts atšķirīgi. Poļi sūdzas par to, ka ukraiņu kravas pārvadātāji bez jebkādām problēmām var tranzītā doties cauri Polijai - kaut uz Vāciju vai Spāniju. Taču Polijas kravas pārvadātājiem Ukrainas varas iestādes piemēro ierobežojumus - viņi kravas Ukrainā drīkst nogādāt tikai no Polijas, bet ne no citām ES dalībvalstīm. Viens no poļu šoferiem, kurš jau 13 gadus ir tālbraucējs, stāstījis, ka par katru šādu pārkāpumu tiek uzlikts 800 eiro liels naudassods, kas gan jāmaksā uzņēmumam, nevis konkrētajam vadītājam. Līdz ar to Ukrainas kravu pārvadātājiem tiek radītas vēl lielākas mākslīgas priekšrocības, kas kropļojot tirgu.

Pagājušās nedēļas nogalē Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņojis, ka šo soda naudu iekasēšana tikšot pārtraukta, taču uzsvēris, ka tas ir vien labas gribas žests no Kijivas puses, jo vienošanās ar ES neparedz, ka atļauju sistēma tiek atcelta. “Politico.eu” vēsta, ka gan Ukrainas, gan Polijas amatpersonas vērsušās Briselē, lūdzot skaidrojumu par to, kāda tad īsti ir kārtība, taču atbildes vēl neesot saņemtas. Bet tikmēr abu valstu robežas Ukrainas pusē kravas automašīnu rindas izstiepušās kilometriem garas, un šoferiem reizēm jāgaida pat nedēļa, lai būtu iespējams šķērsot robežu. Poļu šoferi, kuri bloķē robežu, ik stundu ļaujot to šķērsot ne vairāk kā piecām kravas automašīnām.

Polijas amatpersonas ir centušās pārliecināt savus tālbraucējus pārtraukt blokādi, cita starpā norādot arī uz negatīvajām sekām, ko šāda rīcība atstāj uz Polijas kā Ukrainas sabiedrotās tēlu. Jāatgādina, ka nesen Polija, reaģējot uz lauksaimnieku protestiem, jau panāca, ka uz šo valsti netiks eksportēti Ukrainas kvieši, kukurūza, saulespuķu sēklas un rapšu sēklas. Tālbraucēju demaršs vēl vairāk sarežģījis karā jau tā daudz cietušās Ukrainas eksporta iespējas, un gan Polijā, gan Ukrainā dominē viedoklis, ka šis jautājums jārisina bez savstarpējiem ultimātiem, sarunu ceļā. Lielas cerības tiek liktas uz Briseli, taču tā pagaidām izvēlējusies vilcināt laiku cerībā, ka problēma kaut kā atrisināsies pati no sevis.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.