Gruzijā protesti pret aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju

Opozīcijas pārstāvji pie Tbilisi lidostas protestē pret atsākto tiešo aviosatiksmi ar Krieviju © SCANPIX/REUTERS

Gruzijas opozīcija šodien uzsākusi protestus, iebilstot pret to, ka tiek atjaunota aviosatiksme starp Gruziju un Krieviju. Reisi no Maskavas uz Tbilisi un atpakaļ, kas nav notikuši kopš 2019. gada, tiek atsākti pēc Kremļa iniciatīvas.

Gruzijas valdību, kas šādam risinājumam piekritusi, asi kritizējusi ne tikai opozīcija, bet arī Rietumvalstu amatpersonas, norādot, ka šādu kontaktu atjaunošana ar Krieviju neveicinās Gruzijas deklarēto integrāciju Eiropas Savienībā.

Piektdien pirmo reisu no Maskavas uz Tbilisi veica Krievijas lidsabiedrības “Azimuth Airlines” lidmašīna “Sukhoi Superjet 100”, bet sestdien uz Maskavu dosies arī Gruzijas lidsabiedrības “Georgian Airways” pasažieru laineris. Tiesības veikt šos pārvadājumus šonedēļ abām aviokompānijām piešķīrusi Gruzijas Civilās aviācijas pārvalde, šādā veidā pildot valdības un tās vadītāja Iraklija Garibašvili rekomendācijas, raksta “AFP”. Gruzijas premjerministrs apgalvojis, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagājušonedēļ parakstītais rīkojums, saskaņā ar kuru tika atcelts tiešās aviosatiksmes aizliegums (to Kremlis ieviesa 2019. gadā pēc vērienīgām pret Maskavas ietekmi vērstām protesta demonstrācijām Gruzijā) esot “pozitīvi vērtējams no humānā redzes punkta”. Garibašvili uzsvēris, ka aviosatiksmes atjaunošana ļaus aptuveni miljonam Krievijā dzīvojošo gruzīnu vienkāršāk apmeklēt dzimteni, tāpat esot cerības uz lielāku kaimiņvalsts tūrismu plūsmu, kas valsts kasē varētu gadā ienest ap 300 līdz 500 miljoniem eiro.

Gruzijas valdības vadītājs arī skaidrojis, ka Krievijas lidsabiedrībām pret kurām noteiktas Rietumvalstu sankcijas, netiks ļauts veikt reisus uz Tbilisi, tāpat tos nedrīkstēs veikt ar lidmašīnām, uz kurām attiecinātas šādas sankcijas. Tomēr “Eurasia.net” norāda, ka “Azimuth Airlines” veic regulārus reisus no Krievijas uz šīs valsts anektēto Krimu, un šī iemesla dēļ sankcijas pret lidsabiedrību noteikusi Ukraina. Ukrainas Ārlietu ministrija nav slēpusi savu neizpratni un neapmierinātību ar Gruzijas rīcību. Tās paziņojumā norādīts, ka laikā, kad Rietumu pasaule cenšas maksimāli izolēt agresorvalsti Krieviju, Gruzijas valdība mēģina ar to tuvināties un faktiski izdabāt Kremlim.

“RFERL.org” uzsver, ka līdzīgās domās ir Gruzijas opozīcija un prezidente Salome Zurabišvili, taču viņas rokās nav pietiekamu varas sviru, lai nepieļautu avioreisu atsākšanu. Taču opozīcijas partijas valdošajam “Gruzijas sapnim” piedraudējušas ar lielām protesta akcijām. Pastāv iespēja, ka situācija Gruzijā atkal kļūs tikpat nokaitēta kā martā, kad opozīcija protestēja pret valdošās partijas nodomu pieņemt likumu par tā sauktajiem ārvalstu aģentiem. Toreiz valdībai tomēr nācās piekāpties.

“Gruzijas sapņa” īstenotā politika rada neizpratni arī Briselē, uzsver “RFERL.org”. No vienas puses, Gruzijas amatpersonas ir deklarējušas mērķi iestāties ES, un pagājušā gada bija diezgan neapmierinātas, kad (atšķirībā no Ukrainas un Moldovas) šai valstij tika norādīts uz papildu reformu nepieciešamību. Taču tagad, tuvinoties ar Krieviju, Gruzija ignorē ES kopējo nostāju pret šo agresorvalsti, kas tās ceļu uz iestāšanos ES var tikai sarežģīt. Opozīcija ir pārliecināta, ka Garibašvili valdība tā rīkojas absolūti apzināti, jo tās mērķis jau no laika gala bijis labāku attiecību veidošana ar Maskavu, bet “Eiropas izvēle” tiek piesaukta vien tādēļ, lai nomierinātu sabiedrību, kuras pārliecinošs vairākums (ap 80%) uzskata, ka Gruzijai ir jāiestājas gan ES, gan NATO.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.