Ēkā, kurā piedzima Hitlers, apmācīs austriešu policistus

Māju, kurā 1889. gadā piedzima Ādolfs Hitlers, tomēr nenojauks. To plānots pārbūvēt un ēkā ierīkot policijas virsnieku apmācības centru.  © Reuters/Scanpix

Māja Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas, kurā 1889. gadā pasaulē nāca vēlākais nacistu fīrers Ādolfs Hitlers, tiks pārveidota par policijas virsnieku apmācības centru, nolēmušas varasiestādes. Plānots, ka remonts tajā sāksies jau šā gada rudenī, tomēr Austrijas mediji norāda, ka projekts ir būtiski sadārdzinājies, un pašlaik Iekšlietu ministrijai nemaz nav tā realizēšanai nepieciešamo līdzekļu.

Ko iesākt ar tā dēvēto “Hitlera māju” Braunavā - mazā pilsētiņā, kas atrodas faktiski uz pašas Austrijas un Vācijas robežas? Šis jautājums vietējās varasiestādes urdījis jau kopš Otrā pasaules kara beigām, atgādina “BBC”. Lai gan nacistiskās Vācijas fīrers šajā ēkā pavadīja vien pāris pirmos dzīves mēnešus, māju laiku pa laikam cenšas apmeklēt nacistiskās ideoloģijas adepti. Policija ar viņiem lieki neceremonējas, taču Austrijā netrūkst cilvēku, kuri uzskata, ka pats pareizākais būtu ēku nojaukt, lai neonacistiem nerastos kārdinājums doties uz Braunavu “svētceļojumos”. Diametrāli pretēji ir noskaņoti citi, kuri uzskata, ka no vēstures, lai kāda tā arī būtu, atsevišķas lappuses izsvītrot nebūtu pareizi, un tieši šī viedokļa aizstāvji pašlaik var justies gandarīti.

Televīzijas kanāls “ORF” ziņo, ka pēc ilgām diskusijām nolemts šajā ēkā ierīkot apmācības centru Austrijas policijas virsniekiem, turklāt interesanti un simboliski, ka šis centrs koncentrēsies uz cilvēktiesību ievērošanas jautājumiem. Plānots, ka pamatīgi nolaistās trīsstāvu mājas renovāciju varētu pabeigt 2025. gadā, bet jau nākamajā gadā policijas mācību centrs varētu uzsākt darbu. Iekšlietu ministrija, kuras pārvaldībā ēkā ir pašlaik, jau apstiprinājusi tās remonta projektu, norādot, ka ēkas fasādi plānots rekonstruēt tā, lai tā nepavisam neatgādinātu par laikiem, kad šajā mājā dzīvoja Hitlers.

XVII gadsimtā celtās ēkas vēsturisko vērtību šāda pārbūves gan mazinās. Taču tā nav galvenā problēma. Laikraksts “Oberösterreichischen Nachrichten” vēsta, ka pirms vairākiem gadiem Iekšlietu ministrija remonta izmaksas lēsa 5 miljonu eiro apmērā, un šāda summa arī tika rezervēta budžetā. Taču straujais inflācijas kāpums novedis pie tā, ka pašlaik mājas rekonstrukcijai jau nepieciešami 20 miljoni eiro, turklāt nav nekādu garantiju, ka arī šīs izmaksas nepalielināsies. “ORF” gan ziņo, ka principiāla vienošanās par nepieciešamo finansējumu ir panākta, un atliek vien sakārtot šo jautājumu oficiāli.

“AP” atgādina, ka gadsimtu gaitā šī ēka pildījusi gan īres nama, gan sabiedriskas celtnes funkcijas. Austriešu vēsturnieks Florians Kotanko izpētījis, ka 1889. gadā mājas pirmajā stāvā atradās krodziņš “Stag”, bet otrā un trešā stāva dzīvokļi tika izīrēti. Hitlera ģimene īrējusi vienu no otrā stāva dzīvokļiem. Pēc Austrijas anšlusa jeb faktiskās pievienošanas Vācijai 1938. gadā nacistu partija šajā ēkā (neraugoties uz to, ka formāli tā joprojām bija privātīpašums) ierīkoja kultūras centru, kurā atradās gan mākslas galerija, gan bibliotēka. Pēc kara ēku uz īsu laiku pārņēma amerikāņu okupācijas spēki, kas tajā ierīkoja kara memoriālu - Kotanko atgādina, ka blakus mājai joprojām atrodas piemiņas plāksne holokausta upuriem. Pēckara Austrijas valdība ēku atdeva likumīgajam īpašniekam, taču turpināja īrēt šīs telpas - kādu laiku tur atradās banka, bet pēcāk darbnīca, kurā strādāja cilvēki ar īpašām vajadzībām. 2011. gadā ēkas īpašniece Gerlinda Pommere nepiekrita varasiestāžu iniciētajai rekonstrukcijai, un pēc ilgākas tiesāšanās māja viņai 2019. gadā tika atsavināta, kompensācijā izmaksājot vairāk nekā 800 000 eiro.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais